Dārzeņu raža šogad ir par 30 procentiem lielāka nekā pērn un arī cena nokritusies par trešo daļu, stāsta aptaujātie zemnieki un nozares tirgus eksperti. Viņi lēš, ka līdz pat gada beigām turpināsies dārzeņu cenas lejupslīde, jo vietējā tirgū ienāk kartupeļi un kāposti no citām valstīm, kur tos izaudzēt bijis vēl lētāk.
Būdami kooperatīva «Mūsmāju dārzeņi» biedri, Elejas pagasta «Sīļu» saimnieki Egils un Velga Sīļi pagaidām par dārzeņu noietu neraizējas. Viņu laukos izaugušie kartupeļi, galda bietes un galviņkāposti vairākas reizes nedēļā tiek pakoti kravas mašīnās, lai mērotu ceļu uz lielveikaliem «Rimi» un «Supernetto». Realizē līdz pat jaunajai ražaiDalība kooperatīvā ir priekšrocība, jo tas garantē preces noietu lielveikalu ķēdē, saka E.Sīlis. «Pa vairākiem zemniekiem kopā varam nodrošināt sortimentu un tādu apjomu, lai piegādes būtu cauru gadu.» Elejā visa raža jau noliktavā, liela daļa kāpostu novietota saldētavā, kur aukstumā tie var glabāties līdz pat jaunajai ražai jūnijā. Lai gan Vidzemē kāposti izauguši vēl leknāki nekā Zemgalē, kur rudens sākumā mālainajā augsnē bija par daudz mitruma, šā rudens ražu E.Sīlis sauc par teicamu. Piemēram, glabāšanai paredzētās pāris kilogramu galviņas novāktas ap 60 tonnu no hektāra. Daudz darba un mazi ienākumi«Pārprodukcija ir, jo pērn šajā laikā smukas kravas gāja uz Krieviju, bet tagad ne,» vērtē kooperatīva «Mūsmāju dārzeņi» valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa. Viņa gan tūlīt piebilst, ka vēl grūti spriest, vai tā varēs teikt aprīlī un maijā, kad Eiropā tradicionāli dārzeņu pietrūkst. Pavisam noteikti par daudz kāpostu nebūs, ja vien tie labi glabāsies. Savukārt kartupeļi gan «visiem ir». Kāpostu raža ir ļoti atšķirīga, tomēr kopumā tā ir par 30 procentiem lielāka nekā pērn un par desmito daļu augstāka nekā 2009. gadā. Skābēšanai paredzētās lielās kāpostgalvas novāktas pat vairāk par 100 tonnām no hektāra, glabāšanai domātās divkilogramīgās – ap 60 tonnām. Turpretī pērn divu kilogramu vietā galviņa svērusi vien 800 gramu. Lielas ražas zemniekiem ir kā koks ar diviem galiem, jo pretī saņem zemu cenu. Šoruden kāpostus lauksaimnieki realizē par 7 – 10 santīmiem kilogramā, bet pērnruden šajā pašā laikā to cena bija 15 – 16 santīmu. «Vairāk darba un mazāk ienākuma,» vērtē E.Strazdiņa. «Mūsmāju dārzeņu» zemnieku izaudzētais nonāk arī lielveikalos Lietuvā un Igaunijā visā «Rimi» tīklā. Eksportēti tiek sīpoli, kolrābji, Savojas kāposti, puravi, sakņu selerijas un ķirbji, bet kāposti gan pagaidām tiek realizēti tikai Latvijas lielveikalos. Kooperatīva vadītāja slavē sadarbību ar tirgotājiem, jo «veikals pie cenas nemaz tik daudz nepieliek». Vidējais uzcenojums ir 20 – 25 procenti, lielu daļu veido PVN, bet akcijas laikā tirgotāji no savas peļņas daļas atsakoties pavisam, kā arī būtiski samazina cenu, par kuru ražu iepērk no zemniekiem. «Rudens eksportam nav tas labākais laiks, janvārī par to varēs runāt,» saka E.Strazdiņa. Daudz dārzeņu apēdot Maskava, bet pagaidām neatbildēts ir jautājums, vai Krievija tos importēs no Kazahstānas un Ķīnas vai Eiropas, kur tuvākais ir Baltijas reģions. Jādomā par tirgus aizsardzībuKooperatīva vadītāja teic, ka valstij būtu jādomā aizsardzības mehānisms, kā pašmāju zemniekus pasargāt no importa precēm, kas Latvijā ienāk par neadekvāti zemu cenu. Lauksaimnieki neesot pret brīvā tirgus principiem, bet iebilst pret dempinga cenām. «Ja kartupeļu pašizmaksa ir deviņi desmit santīmi, tad tirgū nedrīkstētu parādīties kartupeļi par trīs četriem santīmiem,» norāda E.Strazdiņa. Viņai īsti negrib piekrist Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. «Tas, ka Latvijā ienāk dārzeņi par ļoti zemu cenu, vēl nenozīmē, ka noticis kaut kas nelikumīgs,» viņa teic un piebilst, ka brīvā tirgū atļauts preci pārdot arī par zemāku cenu. Pagājušā gada plūdi Polijā un sausums Ukrainā un Krievijā noteica zemās ražas reģionā un līdz ar to arī augstās cenas. Maskavā kartupeļi šogad februārī maksājuši pat latu kilogramā. «Krievi un ukraiņi tāpat kā latvieši nevar paēst bez kartupeļa,» saka lauksaimniecības tirgus eksperte. Tādēļ cena strauji augusi, turklāt šopavasar daudzi, pamanījuši lielo ieguvumu no dārzeņu audzēšanas, pat palielinājuši platības. «Taču šogad nekas neapplūda un nenokalta, visiem viss ir izaudzis. Kartupeļus nevar kā graudus ielikt tornī un trīs gadus gaidīt labāku cenu,» stāsta I.Gulbe. Zemās cenas kartupeļiem nosaka arī tas, ka daudzos pagrabos tie ielikti inficēti – vasaras beigas bija slapjas, zemnieki nevarēja uzbraukt uz lauka un veikt pēdējos fungicīdu smidzinājumus. Tādējādi kartupeļi izskatās labi, taču slimības ierosinātājs tajos ticis un raža neglabāsies ilgi. Siltā rudens dēļ nav izdevies atbilstoši tehnoloģijai kartupeļus pirms likšanas glabātavā atdzesēt, arī tas samazinās realizācijas laiku. Cena vēl nemaz nav zemaDārzeņu un kartupeļu cenas Latvijā šoruden nav zemas, vērtē I.Gulbe. Pie mums zemnieki par kartupeļiem vēl dabū desmit un vairāk santīmu kilogramā, bet apkārtējās valstīs to cena nokritusies jau līdz pieciem sešiem eirocentiem. Eiropas kartupeļu tirgus līdz nākamajam gadam būs lēns, jo piedāvājums ievērojami pārsniedz pieprasījumu. «Līdz jaunajam gadam cenas nekāps, jautājums ir tikai, cik zemu tās vēl nokritīsies,» saka I.Gulbe. Ieguvēji būs zemnieki, kam ir iespējas kartupeļus un kāpostus uzglabāt līdz februārim, jo tad varētu būt pirmās dārzeņu cenu izmaiņas.
