Lieliem soļiem tuvojas mācību gada noslēgums. Tā paša, kuru izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis iecerējis vismaz par mēnesi pagarināt, lai tas būtu kā citviet Eiropā, pie reizes pamatīgi izrevidējot mācību saturu. Skolēni Latvijā esot ļoti pārslogoti, bet skolotāji – pārstrādājušies!It kā laba ziņa. Pārāk liela slodze un spriedze nekad nav devusi labus rezultātus, ko apliecina arī skolēnu sasniegumu jeb drīzāk neveiksmju analīze. Otrgadnieku, nesekmīgo un stipru viduvējību skaits joprojām nemazinās, lai gan modernizēti dabaszinību kabineti, klasēs pie sienām karājas interaktīvās tāfeles un skolotāji smalkos kursos cēluši savu kvalifikāciju.Tomēr Ķīļa reformu idejām liela daļa sabiedrības neaplaudē. Daudziem vecākiem šķiet, ka, pagarinot mācību gadu, bērniem vienkārši tiks nozagta vasara. Tas nekas, ka daļai trīs mēneši būs jāpavada piekarsušā dzīvoklī pieputējušas pilsētas centrā. Toties būs brīvība no garajām un piesātinātajām mācību stundām, biežajiem kontroldarbiem un nebeidzamajiem mājas darbiem. Arī pedagogiem pirmā doma par pagarināto mācību gadu parasti ir – ko vēl ne! Saules stariem kļūstot mīlīgākiem, aizvien grūtāk noturēt bērnus solā. Uzkarst viņu prāti un klašu telpas. Turklāt jāpaspēj «izlaist» jaunos absolventus. Šķiet, nevienam nav ticības, ka garāks mācību gads varētu nozīmēt arī formas un satura ziņā brīvāku un radošāku pieeju izglītības procesam.Varbūt tomēr vajadzētu kādu dienu pamēģināt palaist to mājas darbu un kontroldarbu slogu vaļā? Sarunāt, piemēram, ornitologu, biologu un entomologu un doties pētīt putnus, zāli un kukaiņus. Vakar šāda ekspedīcija notika Svētes palienē un Jelgavas Pils salā. Cik daudz skolēnu tajā piedalījās?
