Atzīstot, ka šis ir tikai mazs smilšu graudiņš kopējā Latvijas enerģētikā un energoneatkarībā no Krievijas, Lielplatones zemnieku saimniecības «Līgo» šefs Jānis Vinters svinīgi atklājis valstī trešo biogāzes ražotni. Plānots, ka iekārtās nepieciešamo 500 kilovatu elektroenerģijas ieguves jaudu nodrošinās, raudzējot kukurūzu, kam no saimniecības 1800 hektāriem atvēlēti 250.
Vinteru saimniecībā projekts īstenots ar lauku attīstības programmas «Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas» atbalstu. Biogāzes ražotne 11 mēnešu laikā uzcelta sadarbībā ar SIA «Biolak Baltic», kas Latvijā pārstāv Vācijas uzņēmumu «BINOWA Umweltverfahrenstechnik GmbH». Par elektrību – 70 latu stundāBiogāzes iekārtas jauda ir 500 kilovatu, un patlaban ražotne jau sekmīgi testēta. J.Vinters «Ziņām» pastāstīja, ka dienas laikā elektrība tiek ražota ar plānoto jaudu, taču nakts stundās tā samazinās. Tādējādi patlaban no kopējā potenciāla tiekot iegūts ap 75 procentiem elektroenerģijas. Lai zaļmasa sāktu rūgt, sākotnēji reaktorā tiek likti arī kūtsmēsli. Tos Vinteri iepirkuši nevis no vietējiem lopkopjiem, bet gan no Dobeles puses zemnieka Jura Pilvera saimniecības «Ziedi». Kopumā līdz biogāzes ražotnes darba stabilizēšanai zemnieks plāno pārstrādāt ap pusotra tūkstoša tonnu mēslu, kas pagaidām tiek uzglabāti garenās kaudzēs turpat pie stacijas.Uz desmit gadiem ar valsti noslēgtais līgums paredz, ka Vinteri par katru saražoto elektrības kilovatu saņem 14 santīmu, enerģiju iepludinot uzņēmuma «Latvenergo» tīklos. Tādējādi rēķināms, ka, strādājot ar pilnu jaudu, Vinteri no valsts stundā saņems 70 latu, bet gada laikā šī summa krietni pārsniegs pusi miljona.Pārmet, ka siltumu palaiž gaisāPatosa pārpildītajās uzrunās tomēr neiztika arī bez kritikas graudiem. Ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins sacīja, ka tagad daudzu iemīļotajam teicieniem «esam mēslos līdz ausīm» nu rasts turpinājums: «Tagad šos mēslus varam izmantot enerģijas ražošanai.» Taču viņš arī izteica cerību, ka Vinteri pārskatāmā nākotnē siltumu pārstās «izpūst» gaisā, bet gan to izmantos blakus eizvietotajās kaltēs vai arī uzcels kādu dārzeņu siltumnīcu. Savukārt ražotāju pārstāvis akcentēja, ka lietderīgi būtu ne tikai sadedzināt gāzi un iegūt elektrību, bet arī izmantot sākotnējo produktu – biogāzi.Investēts pusotrs miljons latuBiogāzes ražotnē ieguldīts ne mazāk par 1,5 miljoniem latu. Būvniecības darbi vien izmaksājuši ap diviem miljoniem eiro jeb 1,4 miljonus latu. No ES struktūrfondiem J.Vinters cer saņemt ap 35 procentus finansējuma, bet pārējo summu ieguvis no kredītsaistībām, kā arī pašu finanšu resursiem.
