Orkāns… Kas var būt labāks par to? Lai nu kam, bet jauniem prātiem stihija ir viena patīkama parādība.
Orkāns… Kas var būt labāks par to? Lai nu kam, bet jauniem prātiem stihija ir viena patīkama parādība. Varbūt mazliet bail, varbūt pat ļoti bail, bet tomēr… stihija. Trakās nakts laikā 70 cilvēku uzturējās mežā, 14 no tiem pieaugušie. Gandrīz nevienam nebija ļoti, ļoti bail. Saruna ar trim puišiem, kas naktī, kad daudzām ēkām jumtiņi nobrauca, gulēja mežā teltīs. Tā bija skautu nometnes trešā nakts.
Gundars Caune mācās 4. vidusskolā. Viņam ir 15 gadu. Jau otro gadu puisis vairākas dienas un naktis pavadīja Ložmetējkalnā ziemas nometnē. “Nu… šajā gadā viss bija ļoti interesanti. Kad vējš sāka pieņemties spēkā, mūs instruēja, kas jādara, kur jāpulcējas, ja atskan trauksme. Izjūtas bija jocīgas. Naktī pamodos, telts šķība, koki sprakšķēja. Vienīgais, ko lūdzos, lai neviens neuzkrīt uz telts. Mamma? Pārdzīvoja, protams. Sazinājāmies ar īsziņām.”
Romualds Skvereckis ir no Zaļeniekiem. Viņam ir 14 gadu. Arī Romualds otro gadu piedalījās ziemas nometnē. “Man patīk āra dzīve. Orkāna laikā mežā jutos ļoti labi. Teltīs bija ļoti jauki. Visapkārt šalca koki. Vienīgi tas, ka vadītāji pārbaudīja, kā reaģējam uz komandām un trauksmi, mazliet nepatika, jo nav jau viegli līst ārā no guļammaisiem. Pats neuztraucos, bet mamma gan. “Tas bija briesmīgi. Negulēju visu nakti. Mocījos ar vainas apziņu, ka esmu atļāvusi braukt, bet brīdinājumi par orkānu sākās tikai piektdien, un neienāca prātā, ka būs tik traki. Nezinu, liekas, ka otrreiz es kaut ko tādu neļautu. Tomēr uz šīs nometnes vadītājiem man bija liela paļāvība, jo domāju, ka viņi zina, ko dara, un ka viņiem bērnus var uzticēt,” teica Romualda mamma Svētes pagasta Padomes sekretāre.
Oskars Ločmelis mācās 1. ģimnāzijā. Viņš atzina, ka vētras laikā bija neomulīgi, kad zari krituši uz telts jumta. “Bija mazliet bailīgi, bet vissliktāk jutās Ēriks, viņš visu nakti negulēja. Mamma ir priecīga par mani.”
Skautu nometnes priekšnieks Nils Klints uz jautājumu, kāpēc netika pieņemts risinājums evakuēties no nometnes, atbildēja, ka informācija par to, ka būs orkāns, līdz viņiem nonākusi vienlaikus ar pirmajām nopietnajām brāzmām. Pirms tam tika atsūtīta ziņa par spēcīgām brāzmām, nevis orkānu. Un to dēļ skauti nometni parasti neslēdz. “Teltis, kas atradās bīstamā vietā, pārvietojām, to tuvumā nebija lielu koku, nejutos panikā. Biju pārliecināts, ka esam drošībā un spējam reaģēt operatīvi. Mums bija jāpaļaujas uz saviem spēkiem, jo tad, kad sapratām stāvokļa nopietnību, uz ceļa jau bija sagāzušies vairāk par desmit kokiem.
