19. septembra rīts Jelgavā pie kultūras nama tāds rosīgs un nemiera pilns. Cilvēki sabraukuši no visas Latvijas, lai piedalītos kārtējā aģentūras «Kultūra» rīkotajā gadatirgū «Miķeļdienu sagaidot». Šogad atkal tāds ražīgs gads gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Cilvēku pirktspēja gan stipri samazinājusies. Tas bija vērojams gan maijā Stādu dienās Jelgavas pils apkārtnē, gan Līgo dienas sagaidīšanā, gan gadatirgū Hercoga Jēkaba laukumā. Arī šoreiz pārsvarā tika tirgotas rūpnieciskas preces un, protams, daudz individuālo meistaru interesantu roku darbu. Bija arī īsti tradīciju patrioti un attiecīgo svētku būtības izpratēji. Priecājos gan tirgotāju pieskaņoto apģērbu savos stendos izvietoto produktu tirgošanai. Apbrīnas vērti bija mandeļu tirgotāji, kas speciālā furgonā bija atveduši īstus zirga ratus, uz kuriem izveidoja savu pārdošanas leti. Čuguna katlā tika karsētas mandeles cukura sīrupā ar garšvielu piedevu un no skaistas koka pavārnīcas cienāti apmeklētāji. Tas rosināja daudzus nopirkt iepakotās sausās mandeles un pašiem mājās izmēģināt pagatavot šādu našķi. Interesanti un garšīgi bija arī vairāku saimniecību gatavotie dažādie sieri, kas, tos nobaudot, pamudināja daudzus pircējus atvērt savus šodien tik paplānos naudas maciņus un iegādāties ekoloģiski tīrus Latvijā ražotus pārtikas produktus. Arī stādu tirgotāji un puķkopji bija saveduši savu produkciju – gan ziedošu, gan ar ogām. Taču tai pirktgribētāju šogad vēl bija pamaz, jo pastāv uzskats, ka pavasarī stādītais iesakņojas labāk. Kaut gan līdz ar straujo klimata maiņu tagad mums Latvijā tieši rudenī stādītie augi paspēj līdz īstai ziemai labi iesakņoties un labāk pārcieš pavasaros tik ieilgušo sausumu. Mani radiņi no Svētes bija pacentušies gan jaunās ražas kāpostus ieskābēt, gan sarkanās bietes izvārīt, un arī viņiem pircēju netrūka, tāpat kā vēl citām viņu rudens veltēm – burkāniem, tomātiem, gurķiem un āboliem. Arī man par garšīgajām līdzpaņemtajām vīnogām cilvēki maksāja divus latus kilogramā un ķiplokus izpirka ātri vien. Vienīgi pusi iepodoto mārtiņrožu vajadzēja vest mājās, bet tas nemazināja prieku par iespēju radīt Miķeļdienas gaidīšanas noskaņu. Laukumā visu laiku skanēja jauka latviska mūzika. Dejoja deju kolektīvi, pasākumu papildināja Jelgavas mākslinieki. Ja vēl bija iespēja bez maksas apmeklēt kultūras namā sarīkoto jelgavnieku dāliju izstādi, bet mazbērniem izmaksāt atrakciju parka apmeklējumu kultūras nama skvērā, jāsaka, ka dzīve tomēr ir skaista. Gan jau visām dzīves nebūšanām pāri nāks cits gads ar lielāku pirktspēju un normālākiem dzīves apstākļiem. Lai mums izdodas nepazaudēt savus svētkus! Paldies aģentūras «Kultūra» darbiniekiem par labi noorganizēto pasākumu daudzu tirgotāju un personīgi arī manā vārdā.
