Īsa gan bija dziesmu svētku nedēļa. Šķiet, ka esam tādi paši kā pirms nedēļas, un tomēr citi. Piepildītāki. Gaišāki. Bagātāki.
Īsa gan bija dziesmu svētku nedēļa. Šķiet, ka esam tādi paši kā pirms nedēļas, un tomēr citi. Piepildītāki. Gaišāki. Bagātāki.
Kādi tad bija šie svētki?
Visu nedēļu tikām «mocīti» lietū un vējā, taču, pārvarot spēku izsīkumu, dejojot slapjajās drēbēs, sajutām prieku un gavilējām kopā ar tūkstošiem.
Svinīgi un saviļņojoši aizritēja svētku atklāšana Daugavmalā. Mēs jutām, kā daudzu siržu puksti saplūst vienā un dzimst prieks.
Svētkiem aizejot, paliek gaiša noskaņa, kopības un spēka izjūta un lepnums par mums, par mūsu tautu. Esmu pārliecināta, ka cilvēks, kurš jau no bērnības saradis ar dziesmu un deju, guvis neizsmeļamu spēka avotu visam mūžam. Lai svētki ilgi paliek atmiņā!
Ticu, ka reiz, pēc daudziem gadiem, pārcilājot skolas laiku relikvijas, pēkšņi ieraudzīsiet svētku liecības – fotogrāfijas, prospektus, nozīmīti – un ar prieku un lepnumu atcerēsieties šīs vasaras neaizmirstamos mirkļus.
Tik daudziem gribas paldies teikt! Mazajām, izturīgajām «zīlītēm», kam pēc garajiem mēģinājumiem vēl pietika spēka uzdziedāt un no rīta pārgurušās «mārītes» ar «Kur tu teci, gailīti» skaņām modināt.
Paldies lieliskajai komandai – skolotājām Solveigai un Lolitai, audzinātājām Dacei, Gitai, Intai un super omei Guntai!
Paldies mūsu šoferiem Ērikam Saldovam un Normundam Maido, īpašs paldies par ieinteresētību un materiālo atbalstu Ozolnieku pagasta Padomei un priekšsēdētājam Mārim Aināram. Paldies firmai «Konstants» un personīgi Ērikam Krūmiņam.
Gards «dopings» pirms došanās uz svētkiem mums visiem bija Artura tēta Ivara ceptais kliņģeris. Ne mazāk gards – tautas nama gādātais. Paldies!
Par to, ka mūsu «gultiņas» aizceļoja un atceļoja laikus, paldies Toma un Agnijas vectēvam Jānim Melderim. Paldies visiem jums, mīļie vecāki!
