Nesen Jēkabpils pusē ugunsdzēsēji glābēji devās uz izsaukumu, kurā tika ziņots, ka privātmājas teritorijā divus metrus dziļā akā bija iekritis suns. Ugunsdzēsēji glābēji suni izcēla no akas un nodeva saimniekiem. Tādu izsaukumu, kad nepieciešama palīdzība dzīvniekiem, nevis nelaimē nonākušiem cilvēkiem, nemaz nav retums.
Iesprūst žogā
Kā “Ziņas” informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Viktorija Gribuste, šogad līdz 20. maijam nelaimē nokļuvušiem dzīvniekiem VUGD devās palīdzēt kopumā 213 reižu, no tām Zemgalē palīdzība sniegta 27 reizes, bet Jelgavā – trīs reizes. Jelgavā vienā gadījumā suņa galva aiz siksniņas bija iesprūdusi žogā, citā – kaķim ķepa bija iesprūdusi zem veļas mašīnas, bet vēl kādā – no koka nocelts kaķis.
“Dzīvnieki iekļūst ļoti dažādās nelaimēs. Daļai no šiem izsaukumiem ir sezonāls raksturs. Ziemā suņi un meža dzīvnieki ielūst ledū. Pavasarī vairāki izsaukumi ir par to, ka mazie putnēni izkrituši no ligzdas. Vasarā dzīvojamās mājās un pagalmos mēdz ielīst čūskas,” stāsta V.Gribuste.
Visa gada laikā ugunsdzēsēji glābēji no akām izceļ dažādus dzīvniekus – suņus, kaķus, bebrus, stirnas. Sarežģīti ir glābšanas darbi, kuros iesaistīti mājlopi – zirgi, govis. VUGD pārstāve skaidro, ka šie dzīvnieki visbiežāk iekrīt akās, bedrēs, iestieg dubļos vai vircas bedrē.
“Ņemot vērā to, ka dzīvniekiem ir liels svars, šādi darbi bieži vien notiek, piesaistot traktortehniku, kā arī ir nepieciešama liela ugunsdzēsēju glābēju izdoma, lai, piemēram, akā iesprūdušai govij apliktu apkārt šļūtenes, aiz kurām to izvilkt ārā,” atzīst V.Gribuste.Katru gadu tiek saņemti vairāki izsaukumi par to, ka putni ir ielidojuši daudzdzīvokļu māju ventilācijas šahtās un netiek ārā, radot troksni. Gulbji un pīles nereti sapinas tīklos un makšķerauklās. Vairākas reizes gadā arī tiek saņemti izsaukumi par to, ka putns ir ielidojis veikalā un pats vairs nevar izlidot ārā.
Dzīvnieki, visbiežāk suņi vai kaķi, mēdz iesprūst dažādās vietās – ēku konstrukcijās, žogā, sētā, logā, kas atvērts ventilācijas režīmā.
Glābj divus trīs dzīvniekus dienā
VUGD statistika liecina, ka 2018. gadā palīdzība dzīvniekiem sniegta kopumā 869 reizes, no tām Zemgalē – 114 reižu. Jelgavā un Jelgavas novadā dzīvniekiem palīdzēts 37 reizes.
Salīdzinot ar 2017. gada tādu pašu laika periodu, var secināt, ka dzīvnieku glābšanas skaits pērn būtiski nemainījās – 2017. gadā tie bija 735 glābšanas darbi. Ugunsdzēsēji glābēji steidz palīgā vidēji diviem trim dzīvniekiem dienā. Statistika liecina, ka 2018. gadā visbiežāk (423 gadījumos) ugunsdzēsēji glābēji palīdzējuši mājdzīvniekiem, savukārt 286 gadījumos – savvaļas dzīvniekiem un putniem, bet 34 gadījumos palīdzība bija nepieciešama mājputniem un mājlopiem.
Ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama dzīvniekiem gan laukos, gan arī pilsētās – pērn 315 gadījumos glābēji steigušies palīgā dzīvniekiem novados, 251 gadījumā – dzīvniekiem Rīgā, bet 177 gadījumos devušies uz citām republikas pilsētām. Pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne tikai mājdzīvnieki, bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, čūskas.
Visbiežāk dažādās nelaimēs nokļūst kaķi – teju puse no dzīvnieku glābšanas darbiem ir saistīti tieši ar tiem. Pērn 356 reizes glābēji devās palīgā kaķiem, kuri uzrāpās kokā, bet saviem spēkiem nespēja tikt lejā, ielīda caurulēs vai arī iekrita ventilācijas šahtās un akās. Nākamie, kam visbiežāk nepieciešama palīdzība, ir putni – 2018. gadā 154 gadījumos baloži, bezdelīgas, dzeguzes, gārņi, kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles, stārķi, strazdi, vanagi, vārnas, zīlītes un citi putni bija nokļuvuši nelaimē.
Lauku reģionos bieži ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama tieši meža dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos, iekrituši akās vai vircas bedrēs. Nereti bez apkārtējo cilvēku palīdzības nebūtu iespējams izglābt mājlopus, kas iekrituši akās vai bedrēs – tieši apkārtējo cilvēku piesaistītā traktortehnika ir sekmējusi dzīvnieku ātru izglābšanu.
Ne visos gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību arī izdodas un ir iespējams sniegt. Piemēram, gadās, ka cilvēks, kurš izsaucis glābējus, iebilst pret cauruma izsišanu sienā, lai atbrīvotu aiz tā iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos ugunsdzēsēji glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar.
VUGD atgādina, ka iedzīvotājiem ir jāpieskata un jāparūpējas par saviem četrkājainajiem draugiem, lai nevērības vai neuzmanības dēļ dzīvnieki neciestu. Piemēram, dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai gadījumā, ja logs tiek atstāts vēdināšanas režīmā, ar četrkājaino draugu nevar notikt kāda nelaime. VUGD aicina ņemt vērā, ka ugunsdzēsēji glābēji nedodas uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama palīdzība dzīvniekiem: gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai cietis, viņam var palīdzēt tikai veterinārārsts. Ugunsdzēsēji glābēji dodas uz tiem izsaukumiem, kuros nelaimē nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā, no kuras viņš nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta viņa veselība un dzīvība.
