Klausoties demisionējušā premjera Andra Šķēles uzstāšanos 1. augustā Latvijas radio, atcerējos prātojumu, kā atšķirt veiksmīgu vadītāju no neveiksmīga: veiksmīgais neko nedara, viņš tikai zina, ko dara un kā dzīvo viņa padotie.
Klausoties demisionējušā premjera Andra Šķēles uzstāšanos 1. augustā Latvijas radio, atcerējos prātojumu, kā atšķirt veiksmīgu vadītāju no neveiksmīga: veiksmīgais neko nedara, viņš tikai zina, ko dara un kā dzīvo viņa padotie, neveiksmīgais visu dara pats, bet nezina, ko dara un kā dzīvo viņa padotie.
No Šķēles kunga runas sapratu, ka viņš ir rūpējies tikai par valsts budžeta izpildi, bet partijas un ministri gādājuši par bezdarba saglabāšanu, nodokļu, īres griestu un dažādu tarifu paaugstināšanu, kā arī iedzīvotāju dzīves līmeņa tālāku pazemināšanu. Partiju virsotnes, dabiski, ir satrauktas, jo tuvojas nākamās Saeimas vēlēšanas. Turpinot iesākto reformu kursu medicīnā, izglītībā, pašvaldību pārveidē, līdzšinējās Saeimas partijas sevi apdraud, jo patiesībā reformas nav nekas cits, kā vien saskaitāmo kārtības maiņa, no kā nedz lielāka, nedz mazāka nekļūst summa. Bijušais premjers apsūdz partijas. Vienīgi sociāldemokrāti var pateikties viņam par popularitātes celšanu pašvaldību vēlēšanu laikā. Bet ko citas partijas? To virsotnes, šķiet, ir sapratušas, ka nav jēgas raustīt budžetu, ka jādomā par tā reālu piepildījumu, izstrādājot programmas par uzņēmēju līdzekļu iesaistīšanu tautsaimniecībā. Tikai tam, kas palīdz sev, palīdz arī citi.
