Jaunietis, kas izrāda kaut mazāko interesi par mācībām un ir nolēmis apgūt arodu, iespēju atradīs vienmēr.
Jaunietis, kas izrāda kaut mazāko interesi par mācībām un ir nolēmis apgūt arodu, iespēju atradīs vienmēr. Protams, ir vairāk pieprasītas un prestižākas arodskolas, kas par saviem audzēkņiem var izvēlēties labākos. Bet vēl jau paliek daudzas skolas, kur var mācīties ar sliktiem atestātiem.
Ja bērns nemācās nekur, tad viņš jau deviņus gadus skolā ir slikti mācījies, un arī turpmāk parasti viņam nav nekādas vēlēšanās to darīt.
Pēc vecā izglītības likuma, pusaudzi, kas mācījās devītajā klasē un bija sasniedzis 15 gadu vecumu, varēja no skolas attskaitīt. Skola bija laimīga, ka tika no viņa vaļā, un viss palika bērnu un viņu vecāku ziņā. Tagad, kad obligāti būs jāmācās līdz 18 gadu vecumam, situācija būs sarežģītāka. Ja jaunietis nemācās, kā viņu piespiest to darīt? Ja viņš atsēdēs skolā, kamēr viņam paliek 18 gadu, tam nav nekādas jēgas. Skolā viņš skaitīsies, bet to neapmeklēs, un skola atkal gaidīs viņa astoņpadsmit gadus, lai likumīgi tiktu no šāda skolēna vaļā.
Tāpēc ir jāmeklē varianti, kā bērniem, kuriem ir vāja un nepabeigta pamatizglītība, radīt klases ar arodapmācību. Jelgavā pirmās šādas klases ir Amatu skolā, kur par šuvējiem mācās zēni un meitenes. Šobrīd jau ir sastādīti plāni un tāmes par līdzīgu klašu organizēšanu tehniskajā licejā. Ja viss būs labi, no 1. septembra puiši trijos gados varēs apgūt apdares darbu strādnieka specalitāti un iegūt pamatizglītību. Mums ir arodvidusskolas, bet kāpēc nevarētu būt arī arodpamatskolas? Vēl ir daudz neskaidrību, un jāveido speciālas programmas šo skolu darbam. Tas nebūs tas pats līmenis, kas vispārizglītojošajās skolās, taču jaunieši trīs gados iemācīsies arodu un iegūs pamatskolas izglītību.
Galvenā šo bērnu problēma ir tā, ka viņiem nav motivācijas mācīties. Ja tāda būtu, mums nevajadzētu viņiem skriet pakaļ. Skolu valde un pašvaldība ir gatava darīt visu, lai mācības nodrošinātu, bet iniciatīvas diemžēl nav. Šobrīd Jelgavā nemācās 140 skolas vecuma bērnu. No tiem 8. klasē ir 19, bet 9.klasē – 27. Divdesmit četru vecāku bērni ir saukti uz administratīvo komisiju. Esam visādi mēģinājuši viņus ietekmēt un sodījuši. Kad mammai piespriež samaksāt piecu latu sodu, tad vismaz kādu laiku bērns iet skolā.
Es domāju, ka bieži niem ne jau līdzekļu trūkums, kas liedz bērnam skolu apmeklēt. Tā ir atrunāšanās, ka nav par ko sūtīt. Uzskatu, ka šobrīd kritiskās situācijās pašvaldības tomēr cenšas palīdzēt gan ar brīvpusdienām, gan ar vienreizējiem naudas pabalstiem. Tagad ir pieejamas daudzas humānās palīdzības. Cilvēks jau no dzimšanas ir slinks, un viņš ir jāpiespiež strādāt. Šajās ģimenēs slinki un bezatbildīgi ir vecāki, un arī bērns pierod slinkot. Vecāki ir sociāli nespējīgi no bērna pieprasīt darbu un atbildību, pieprasīt, lai viņš ietu uz skolu. Piemēram, paši vecāki ir bezdarbnieki, bet viņi neaiziet līdz skolai painteresēties, vai viņu bērns tur ir bijis. Šādi vecāki nevar atvērt burtnīcu un ieskatīties, kas ir uzdots. Viņi teic, ka nav darba, bet tajā pašā laikā dzīvo dārza mājiņā un audzē balandas. Tā ir vecāku attieksme: viņi nav spējīgi piespiest bērnus strādāt, jo paši nevar piespiesties to darīt. Cik es esmu ar šīm ģimenēm satikusies, pārliecinos: ja vecāki nestrādā tad bērni nemācās.
Cits iemesls ir tad, ja vecāki ir ļoti aizņemti darbā. Zemā atalgojuma dēļ viņi strādā divos darbos. No rīta līdz vakaram ir projām, un bērns tiek atstāts savā vaļā. vakarā pārgurušiem viņiem nav spēka pat ar bērnu parunāt… Vēl cēlonis skolas neapmeklēšanai ir alkoholisms.
Dažkārt bērnam ir grūti tikt galā ar šodienas sarežģīto skolas mācību programmu. Šis standarts nav domāts bērniem ar vidējām vai zemām spējām. Skolotājam it kā ir iespēja izvēlēties. Spējīgākam skolēnam varētu izvēlēties maksimālo programmu, mazāk spējīgiem – minimumu, bet diemžēl viss tiek virzīts uz kaut kādu vidējo vai pat augstāko līmeni. Līdz ar to bērns nespēj tikt līdzi, ar trīs un četrām ballēm tiek pārcelts no klases uz klasi, un tad viņš vairāk neko nesaprot un vienkārši uz skolu neiet.
Ļoti slikti vispārizglītojošajās skolās iedzīvojas bērni no pedagoģiskās korekcijas klasēm. Šajās klasēs bērniem nav garīgās atpalicības, bet ir aizture. Klasē ir neliels bērnu skaits, skolotājs strādā ar viņiem individuāli. Bērns pabeidz četras klases piecos gados. Nokļūstot parastajā klasē, šie bērni nespēj sekot līdzi. Korekcija ir jāturpina arī 5. un 6. klasē.
Es gribu aicināt vecākus un kaimiņus, kuri zina, ka bērns neapmeklē skolu, nākt uz Skolu valdi un meklēt mūsu palīdzību. Mēģināsim risināt mācīšanas jautājumu katram bērnam individuāli. Mums ir iespējas.
Zvaniet! Tālruņi skolu valdē 3005545, 3005561.
Bērnu tiesību aizsardzības inspektores Marijas Kolnejas stāstījumu pierakstīja Līga Klismeta
