Katrs no mums atceras savas pirmās dienas darbā. Gandrīz ikviens izjutis bailes, neziņu, satraukumu, nedrošību, aizdomīgumu, pierašanas laiks bijis atkarīgs no katra individualitātes.
Katrs no mums atceras savas pirmās dienas darbā. Gandrīz ikviens izjutis bailes, neziņu, satraukumu, nedrošību, aizdomīgumu, pierašanas laiks bijis atkarīgs no katra individualitātes. Sākums jaunajā darbavietā daudziem ir ietekmējis tālākās darba gaitas – citiem nesis veiksmi, citiem – ne. Kad bērns pirmo reizi uzsāk mācības skolā, viņš jūtas līdzīgi. Viss skolā ir svešs, nezināms, prasības ir citādas nekā bērnudārzā, mainījies dienas režīms.
Pierašana, pielāgošanās jaunajā situācijā – tā ir adaptācija. To ietekmē arī nervu sistēmas tips, dzimums (zēni adaptējas grūtāk nekā meitenes). Vidējais adaptācijas ilgums ir no trim mēnešiem līdz pat pusotram gadam.
Šajā laikā notiek nozīmīgas pārmaiņas bērna dzīvē. Mainās viņa sociālā pozīcija – no pirmsskolēna viņš kļūst par skolēnu. Tā ir jauna sociālā loma bērna dzīvē. No tā, cik sekmīgi viņš uzņēmies skolēna lomu, ir atkarīgs viss mācību process. Bērnam ir jauni sarežģīti pienākumi, piemēram, nākt laikā uz skolu, gatavot uzdevumus, stundās būt uzmanīgam, disciplinētam.
Notiek vadošās darbības maiņa – rotaļu vietā tagad ir mācības. Galvenā atšķirība starp rotaļu un mācībām ir tā, ka rotaļu darbība ir brīva: bērns spēlējas tad, kad viņš to grib, arī rotaļu sižetus viņš izvēlas pats. Mācību darbības pamatā ir bērna tīšā uzvedība. Skolēnam ir jādara tas, ko ne vienmēr gribas, ir tīši jākontrolē sava uzvedība.
Bēni, kuri ir psiholoģiski gatavi mācībām skolā, adaptējas vieglāk un ātrāk, arī darbības veidu maiņa grūtības nesagādā.
Ļoti svarīga nozīme ir sociālajai videi – skolotājiem, klasei, ģimenei.
No skolotāja attieksmes ir atkarīga bērna veiksme turpmākajā skolas dzīvē. Ja ir nesaskaņas ar skolotāju, vecākiem noteikti jāizrunājas, lai noskaidrotu to cēloni. Iespējams, ka tas bijis tikai pārpratums, bet neatrisinātais konflikts var negatīvi ietekmēt bērna skolas gaitas.
Adaptācijas procesā pozitīvs rezultāts ir atkarīgs no tā, kā skolēns iekļaujas klases kolektīvā, kā jūtas starp vienaudžiem. Situācijai ģimenē ir sevišķa nozīme. Saspringts, emocionāli nelabvēlīgs stāvoklis negatīvi ietekmē skolēna pašsajūtu, iekļaušanos skolas dzīvē.
Jāpievērš uzmanība hiperaktīvo bērnu aktivitātes ierobežošanai un pasīvo aktivizācijas problēmai. Šiem bērniem nereti izveidojas nepatika pret skolu, viņi ir nesekmīgi, nedisciplinēti.
Visgrūtāk skolā ir hiperaktīvam bērnam, viņa skolotājam, vecākiem. Pieaugušie ne vienmēr zina, kā šādam bērnam palīdzēt, kā viņu uztvert. Nereti par hiperaktīviem saka: «Vai, kādi viņi neaudzināti!», tad seko centieni šos bērnus «pāraudzināt», kas adaptācijas procesu paildzina un sarežģī.
Mācību gada sākumā ap 65 procentiem bērnu, kuri nav gatavi skolai, var novērot bailes (no skolas, skolotāja, uzdevumiem), histērisku, paaugstinātu reakciju, slimošanu un citas parādības.
Lūk, daži padomi vecākiem, kā palīdzēt savai atvasei sekmīgi adaptēties skolai.
Esiet iejūtīgi pret bērnu, uzklausiet viņu! Atcerieties savu skolas un darba gaitu sākumu! Nereti vecāki uzskata, ka skolas gaitu uzsākšana nozīmē bērnības beigšanos un uzskata, ka bērns tagad ir liels, tāpēc izvirza viņam nesamērīgi augstas prasības. Taču topošais skolēns joprojām ir jūsu mazais bērns, kurš tagad uzņēmies jaunu sociālo lomu.
Runājiet par skolu pozitīvi!
Meklējiet kontaktu ar skolotāju, jo tikai kopīgi varam palīdzēt bērnam!
Ejiet pie psihologa, jo ir speciālas programmas, kas domātas adaptācijas procesā radušos grūtību pārvarēšanai! No adaptācijas procesa norises ir atkarīgas bērna tālākās gaitas skolā, viņa attieksme pret to, skolotājiem, mācībām, tā rezultātā – arī sekmes un bērna veselība.
Lilita Barševska,
Jelgavas sākumskolas ar bērnudārza grupām psiholoģe
