Daudz kaķu LLU Mazo dzīvnieku patversmē Helmaņa ielā 8 nonāk no meža pie 6. līnijas, kur saimnieki tos ir izmetuši.
Ziņkārīgas, mierīgas, vērīgas – tādas apmeklētājus sagaida melni baltās kaķu māsiņas. Spico austiņu īpašnieces un lielās murrātājas ir aptuveni trīs mēnešus vecas.
No meža pie 6. līnijas paglābta slaidā melnbaltā kaķenīte, kuras atvasīte nesen atradusi jaunu saimnieku. Laiks arī viņai – jaunā kaķu māmiņa ir gana komunikabla, zinātkāra un rotaļīga.
Lielajā kaķu mājā kopā ar vēl trim bēdu brāļiem un māsiņām dzīvo trīskrāsu sterilizētā kaķenīte, klusi murrādama, sagaidot patversmē ciemiņus. Ir arī draudzīga un ieinteresēta.
Kaķene bruņurupuču krāsā. Tā izolatora darbinieki raksturo šīs sterilizētās kaķu meitenes kažociņu. Atrasta bedrē Brīvības bulvārī un gaida, kad atradīsies vieta arī gādīga saimnieka azotē.
Uz palodzes mierīgi guļ un apkārtējo rosību novēro melnā sterilizētā kaķene. Viņa iekārtojusies stūrī, kas varētu liecināt, ka nedaudz pietrūkst drošības izjūtas. Taču ar pārējiem kaimiņiem ir draudzīga.
Starp lielā krātiņa kaķu dāmām pagadījies arī viens pelēks un cēls kastrēts runcis. Viņš tāpat visu fotografēšanās laiku tup uz palodzes un vēsā mierā vēro, kā māsiņas cenšas pievērst ciemiņu uzmanību.
Atsevišķā metāla krātiņā, kas vienmēr skaļi nobrakšķ, atverot durvis, savas dienas vada klasiski pelēki strīpaina kaķu mamma ar trim tādiem pat dažus mēnešus veciem pelēcīšiem. Parādoties aukliņai, spēlēties gatavi gan kaķēni, gan pati mamma.
Mežs pie 6. līnijas pirms nonākšanas patversmē bijis liktenīgs arī jaunajai kaķenītei ar balto pavēderi un pelēcīgo muguriņu. Atrasta kopā ar visu «smalko» kakla siksniņu. Mierīga un draudzīga.
Ilgojoties pēc saimnieka un mājām, gluži vai depresijā iekritis cēlais runcis, kura pūkainais kažoks atgādina lauviņu. Varētu būt labs peļu junkurs, min patversmes darbinieki, un, protams, labs draugs.
Patversmē savas dienas vientulīgi vada melnā kaķene izteiksmīgām dzeltenām acīm. Skaļa murrātāja, kas tā varētu mazināt stresu kādam darbos aizņemtam cilvēkam.
Ierīkojot uzņēmumā signalizāciju, deviņus gadus vecais teritorijas sargs Roma palicis bez «darba» un mājām. Atliek cerēt uz mierīgām vecumdienām un saprotošu saimnieku, kurš spētu iežēloties par suņu senioru, kas, sagaidot apmeklētājus, ielien būdā un trīc.
Divgadīgais Čiko patversmē uzturas no marta beigām un no mazo dzīvnieku novietnes pārcēlies uz voljēru pie lielajiem suņiem. Par spīti iepriekšējā saimnieka nesaudzīgajai attieksmei, mīļš pret cilvēkiem, bet kā dzīvniekam mājās jābūt vienīgajam.
Viscaur balto un spalvaino suņuku ar izteiksmīgi sarkanu kakla siksnu, kurš varētu būt labs draugs kādam gados vecākam cilvēkam, patversmes darbinieki iesaukuši par «mākonīti». Vasarā viņš dzīvo ārā pie ķēdes un ir burtiski nominis melnu savu skrejamo ceļu.
Sagaidot ciemiņus, šī suņu meitene ir tik priecīga, ka skrien un lec ar visām četrām. Taču klausa komandu «sēdi!», jo zina, ka tā var piedabūt kādu pakasīt vēderiņu. Māk celt arī ķepu.
No vairāku brāļu un māsu kompānijas gaišais jaunulis ar tumšajiem plankumiņiem palicis pēdējais. Parasti suns ir aktīvā kustībā. Sēž tikai tad, ja kāds pakasa aiz auss, un ļoti grib mīlestību. — Lāsma Antoneviča
