No šā mēneša Latvija var eksportēt vairāk lauksaimniecības preču uz Eiropas Savienības valstīm.
No šā mēneša Latvija var eksportēt vairāk lauksaimniecības preču uz Eiropas
Savienības (ES) valstīm.
Vienošanos par eksporta kvotu palielināšanu Latvijai izdevās panākt, jo ar 1. jūniju tā atcēla iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, kurus ieviesa cūkgaļas ražotāju aizsardzībai. To iedarbināja 20. jūnijā Saeimā pieņemtais likums «Par ievedmuitas tarifu likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm». Tas pilnībā izstrādāts saskaņā ar šā gada maijā parafēto divpusējo ES un Latvijas vienošanās protokolu «Sarunas par jaunām abpusējām lauksaimniecības koncesijām tirdzniecībā starp Eiropas Komisiju un Latvijas Zemkopības ministriju».
Vienošanās un likums paredz katru gadu par 10 procentiem palielināt muitas tarifa kvotas atsevišķiem produktiem. Izņēmums ir Latvijas izcelsmes āboli un tomāti, kuru eksports ik gadu varēs palielināties par 33,3 procentiem. Abpusēji tiks lietots dubultnuļļu princips – netiks piemērots ne importa muitas nodoklis, ne noteiktas eksporta subsīdijas.
No 1. jūlija Latvijai piešķirtas jaunas kvotas eksportam un mūsu tirgus kļūst atvērtāks Eiropai. ES nepiešķirs eksporta subsīdijas, ievedot savus produktus Latvijā. Līdz ar to Latvijā ražotie lauksaimniecības produkti būs konkurētspejīgi. Apstiprinātās kvotas skar cūkgaļu, vistas gaļu, desu un gaļas izstrādājumus, piena produktus (sviestu, sieru, piena pulveri), tomātus, ābolus, ķiplokus. Savukārt ES uz Latviju ar atvieglotiem noteikumiem varēs eksportēt šos pašus produktus visu gadu, tomātus ierobežotā laikā – no 1. novembra līdz 14. maijam – , bet ābolus – no 1. jūnija līdz 31. jūlijam.
Pašlaik turpinās sarunas par tā sauktās dziļāk pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas tirgus liberalizāciju ar Eiropas Savienību. Šoreiz izvērstāk par piena produkciju.
Tagad arī piena produkcija, kas tiks eksportēta uz Eiropas Savienību vai ievesta no tās, vairs nedrīkstēs būt subsidēta. Šādas prasības visvairāk skar pašu Eiropas Savienību. Tā izlieto pusi budžeta, lai dažādā veidā stimulētu savu lauksaimniecisko ražošanu. Apmēram 9,2 procentus no sava budžeta Savienība tērē piena ražošanas subsidēšanai, un puse no šīs naudas ir eksporta subsīdijas. Ir tikai daži produkti, kas ir konkurētspējīgi bez eksporta subsīdijām, piemēram, franču mīkstie sieri.
Importa sieri bez eksporta subsīdijām varētu būt līdz pat par 25 procentiem dārgāki nekā pašlaik veikalu plauktos aplūkojamie. Tāpēc šogad gaidāmās, teiksim, 500 papildu tonnas Eiropas siera nevar viennozīmīgi novērtēt kā apdraudējumu vietējiem ražotājiem – tie noteikti bagātinās sortimentu, bet diezin vai spēs nonākt ļaužu vairuma ikdienas uzturā. Lems taču patērētājs ar savu maciņu.
Jā, eksporta subsīdiju noņemšana «nenositīs cenu» Latvijas piena produktiem, bet ES ir arī citi pasākumi sava iekšējā tirgus stimulēšanai, piemēram, intervences cena un citi izdevumi. Tā palīdzības daļa palielina Eiropas preču konkurētspēju.
Pasaulē palielinājies pieprasījums pēc ar proteīnu bagātiem produktiem (sieru, kazeīnu un piena pulveri, pat pēc siera ieguves blakusprodukta – sūkalu pulvera). Tas ļāva Eiropas Komisijai jau no pērnā rudens par ceturtdaļu samazināt eksporta subsīdijas. Kopējā pasaules tirgus cenu celšanās bija labvēlīga arī Latvijai: piena cena palielinājusies no
Ls 75 līdz 100 par tonnu.
Mārtiņš Roze, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības politikas un ES integrācijas departamenta direktors, atgādina, ka kvota ir tikai tiesības eksportēt noteiktu preču daudzumu. Pretim ir jābūt ieinteresētam importētājam, kas ir saņēmis licenci uz dotās kvotas izpildi. Mehānisms ir pietiekami sarežģīts un apgrūtina eksportu uz ES. Otra lieta ir higiēnas, veterinārās un kvalitātes prasības dzīvnieku izcelsmes produktiem. Pašlaik ES eksperti Latvijā ir atzinuši tikai deviņus piena pārstrādes uzņēmumus. Trīs lielākie eksportētāji ir Rīgas Piena kombināts, «Rīgas piensaimnieks», sieriem «Sviesta – siera eksports».
Nākamreiz – par dārzeņu un gaļas eksportu.
