Par svarīgu augstskolas ieguvumu ir jāuzskata Agronomisko analīžu zinātniskās laboratorijas izveidošana un akreditācija.
Par svarīgu augstskolas ieguvumu ir jāuzskata Agronomisko analīžu zinātniskās laboratorijas izveidošana un akreditācija. Saņemtais sertifikāts ļauj veikt analīzes atbilstoši Eiropas standartiem. Laboratorijā strādā kvalificētu zinātnieku kolektīvs, ko vada bioloģijas zinātņu doktore Silvija Strikauska.
– Sākot akreditāciju, galvenais uzdevums bija panākt pilnīgu laboratorijas neatkarību. Tāpēc tā vairs nav Lauksaimniecības fakultātes pakļautībā, bet gan Zinātņu daļas struktūrā. Tā ir testēšanas laboratorija, kas veic noteiktas analīzes un rezultātus bez komentāriem atdod klientam. Mūsu pakalpojumus izmanto universitātes zinātnieki, maģistranti, doktoranti, kā arī zemnieki no visas Latvijas. Pērn, kad lopbarības kvalitātes analīzēm zemnieki varēja izmantot Zemkopības ministrijas piešķirtās subsīdijas, izdarījām vairāk nekā 2000 analīžu. Rezultātus izvērtēja Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra speciālisti un sniedza rekomendācijas zemniekiem. Uz šo rezultātu bāzes tapa jauns lopbarības katalogs, ko plaši varēs izmantot visā Latvijā, – stāsta S.Strikauska.
Vai zemniekiem par pakalpojumiem ir jāmaksā?
– Jā. Un tā ir lielākā problēma. Kamēr valsts deva subsīdijas, klientu mums bija ļoti daudz, bet šogad, kad šāda atbalsta vairs nav, to skaits mazinājies. Bet ar konsultāciju centru Ozolniekos mums izveidojusies ļoti laba sadarbība. Viņiem izstrādāta speciāla programma lopbarības kvalitātes izvērtēšanai. Jāteic, ka rezultāti ir ļoti dažādi, un tie mainās atkarībā no laika apstākļiem sezonā. Reizēm zemnieks atnāk pie mums un saka: nu tā taču nevar būt! Lai nerastos domstarpības, svarīgi ir pareizi paņemt paraugu. Pie mums ir jāatved vidējais paraugs no visa lopbarības daudzuma. Rezultātus varam iegūt dienas laikā.
Dzirdēts, ka jūs nosakot alus miežu un iesala kvalitāti, sadarbojoties ar daudzām alus darītavām Latvijā.
– Alus mieži un iesals bija pirmā darbības joma, kurā mēs saskatījām savu vietu, jo pirms pieciem sešiem gadiem Latvijā daudz runāja par jaunas iesalnīcas celtniecību. Alus darītāju asociācija bija ļoti ieinteresēta izveidot šādu laboratoriju, un universitātē tam bija priekšnoteikumi. Akciju sabiedrība «Aldaris» un «Piebalgas alus» darītava sponsorēja pamatiekārtu iegādi. Esam ļoti ieinteresēti, lai alus darītavas izmanto mūsu pakalpojumus. Diemžēl daudzas no tām iesalu iepērk pēc visiem standartiem, un laboratorija viņiem nav vajadzīga. Mūsu klients ir «Bauskas alus».
Taču man šķiet, ka spēcīgākie zemnieki tomēr gribēs zināt, ko viņi ber silē, tāpēc vajadzība pēc mūsu pakalpojumiem nezudīs. Vēl ceru, ka Talsos tomēr reiz būvēs iecerēto iesalnīcu. Tai mūsu darbs būs nepieciešams.
