Kāds sakars centralizētā matemātikas eksāmena «noplūdei» ar pazīstamā komisāra atziņu par pasaules mafijas tīmekļiem?
Kāds sakars centralizētā matemātikas eksāmena «noplūdei» ar pazīstamā komisāra atziņu par pasaules mafijas tīmekļiem? Izglītības un zinātnes ministrijas komisāri rauc pieri vai izbrīnā plāta rokas – kā dienu pirms eksāmena bija iespējams izdabūt uzdevumu atrisinājumus no apzīmogotajām aploksnēm, kuras nule ministrija vāc kopā, lai pierādītu, ka neviens tās nav atvēris. Jo eksāmens taču nav noticis.
Nebūs gan brīnums, ka aploksnes atceļos neskartā veidā. «Zaglis» būs virtuāla hakera veidolā personificēts ministrēšanas haoss, ko viegli atzīt, bet grūti novērst.
Korupcijas sērga ieviesusies ne tikai augstskolu kuluāros, kur zināšanas apliecinošiem papīriem ir lielāka vērtība. Par laimi, izglītības prestižs pie mums ir augsts. Savdabīgi to apliecina arī pieprasījums pēc divdesmit latu vērtajām pareizajām atbildēm.
Savulaik par centralizēto eksāmenu tika atzīmēts, ka izglītības iestādes var arī nespēt to koordinēt un ka centralizētā eksaminēšana teju atgādina prezidenta vēlēšanas, kur kuplā skaitā nepieciešama novērotāju klātbūtne, līdz ar to skolotāju algām – nauda.
Bet, tā kā pamācošā zādzība nepamatoti centralizētās pārbaudes ietvaros jo vairāk aizskar ne tikai skolotāju, bet arī pašu komisāru goda jūtas, ministrija vairāk rūpēsies ne par to, lai divdesmit tūkstošu vidusskolēnu pārcelto eksāmenu nokārtotu bez pagrīdes dīleru starpniecības, bet arī, lai katru jaunu mācību gadu skolēni un skolotāji nenonāktu, atvainojos, pamuļķīšu lomā.
Jau pirms gadiem desmit kļuva skaidrs, ka normālam astoņpadsmitgadniekam nav jēgas «zubrīt» pilno kursu, sākot no integrāļiem un ogļūdeņražu ķēdēm, līdz valstsvīru biogrāfijām, klasiķu daiļrades un biznesa pamatiem. Turklāt puišiem un meitenēm jāprot vingrot uz līdztekām, tekoši runāt svešās mēlēs, spriest par sabiedriski aktuālajiem notikumiem un jaunākajām atziņām patriotiskās audzināšanas jomā… Jāiespēj arī laikus virināt augstskolu durvis, kas joprojām pārlieku atkarīgs no daudzskaitlīgo un, kā stāsta, labi algoto metodiķu interpretācijām par eiropeiskas izglītības metodēm, cik var noprast, galvenais esot mācību garums un eksaminēšanas kārtība. Citādi gan runā, ka ciparus no vidusskolas atestātu ailēm augstskolu eksaminētāji izmanto, lai mazāk vajadzētu ķēpāties ar reflektantiem, vai arī neņem par pilnu.
