Ķemeru Nacionālajā parkā Eiropas dabas un nacionālo parku dienu atzīmēs Valgundes Kaļķī.
Atzīmējot Eiropas dabas un nacionālo parku dienu, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Pierīgas reģionālās administrācijas dabas izglītības centrs “Meža māja” sestdien, 27. maijā, pulksten 12 gan lielus, gan mazus interesentus aicina uz šai dienai veltītu pasākumu Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) Kaļķī (Jelgavas novada Valgundes pagastā). Šogad parku diena veltīta tematam “Mainās klimats, mainās daba un nacionālie parki”.
No cita skatpunkta
Pasākumā dabas izziņas aktivitātēs, spēlēs un radošajās darbnīcās ikviens varēs iepazīt tuvāk ĶNP daudzveidīgās dabas bagātības un to nozīmi cilvēku dzīvē, kā arī klimata izmaiņu ietekmi uz dabas vērtībām. Tā kā šogad parks svin 20 gadu jubileju, daļa aktivitāšu notiks arī jubilejas zīmē, aicinot uzzināt vairāk, kas parkā noticis pēdējos 20 gados un kādas pārmaiņas to sagaida nākotnē.
Pasākumā būs iespēja neformālā gaisotnē tikties ar Pierīgas reģionālās administrācijas darbiniekiem un uzdot interesējošus jautājumus par ĶNP, uzzināt aktuālo par parka infrastruktūru, citiem pasākumiem un dabas izziņas nodarbībām, tādēļ pasākumā īpaši gaidīti tuvākās apkārtnes iedzīvotāji.
“Rīkojot pasākumu tieši Kaļķī – Nacionālā parka dienvidaustrumu spārnā –, aicinām apmeklētājus šo teritoriju iepazīt no cita skatpunkta. Arī šai parka daļai ir savi stāsti, sava burvība un vērtības, kuras savulaik nolemts saudzēt un saglabāt. Ceram pasākumā ieraudzīt gan vietējos iedzīvotājus, kuriem šī būtu iespēja vairāk uzzināt par savu dzīvesvietu un aktualitātēm, kas to skar, gan parka viesus, kuriem pasākums un tā norises vieta varētu pavērt jaunus izpētes apvāršņus. Tā būs iespēja uzzināt gan par parka nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanas kontekstā, gan dažādajām tūrisma iespējām, ko tas sniedz. Parka piedāvājums nesākas un nebeidzas ar Lielā Ķemeru tīreļa laipas apskati, piedāvājumā ir vairāk nekā 20 dažādu tūrisma objektu, taku, torņu un citu lietu,” uzsver dabas izglītības centra “Meža māja” vadītāja Agnese Balandiņa.
Kā skaidro DAP speciāliste Baiba Roga, Kaļķis nacionālā parka teritorijā iekļauts, lai saglabātu tā tuvumā esošās dabiskās Lielupes palienes pļavas, kas iekļautas dabas lieguma zonā. Pļavas dod patvērumu retām, īpaši aizsargājamām putnu sugām – tur ligzdo, piemēram, grieze, bet baroties dodas mazais ērglis, pavasaros riesta laikā saklausāms arī palieņu pļavām raksturīgais ķikuts. Lieguma zonā esošās Sahalīnas dīķa divas saliņas ir arī barošanās vieta ievērojamai kaiju kolonijai.
Kaļķa teritorija īpaša arī ar savu kultūrvēsturisko mantojumu. Kalnciemā jau kopš Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera valdīšanas laika ieguva dolomītu, bet kaļķu rūpniecības uzplaukums bija 20. gadsimta sākums. Arī 20. gadsimta 30. gados Kalnciemā darbojās vairāki kaļķu cepļi, kā arī akmeņlauztuves (1934.–1940. gadā tur atradās Rīgas Centrālcietuma filiāle – Kalnciema katorga). Šobrīd neviens no cepļiem vairs nepastāv, bet turpina darboties akmeņlauztuves, kur notiek dolomīta rūpnieciska izstrāde.
Ģeogrāfiski tuvu Kaļķim atrodas ārpus parka teritorijas esošais dabas liegums Kalnciema pļavas, kas ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta. Konstatētas septiņas ES Putnu direktīvas 1. pielikuma sugas, nozīmīgākās ir ormanītis, grieze, pļavu lija, lielais dumpis un purva tilbīte. Labi saglabājušies palienes pļavu biotopi ar tām raksturīgo dabisko reljefu – pieupes vaļņiem un mitrām ieplakām. Teritorija pavasaros regulāri applūst.
Lai nokļūtu pasākuma vietā Kaļķī, galvenais orientieris ir autoceļu P101 (Kalnciema šosejas) un A9 (Liepājas šosejas) krustojums. Iebraucamais ceļš, kas ved uz pasākuma vietu, atrodas aptuveni 400 metru no krustojuma, autoceļa A10 (Ventspils šosejas) virzienā. Lūgums sekot norādēm, kas būs izvietotas apkārtnē. Pasākums notiks brīvā dabā (pļavā), tādēļ jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem.
Cilvēku uzmanības lokā jau sen
Aizsargājamās dabas teritorijas tiek veidotas vietās, kurās ir, ko sargāt. Tās ir izcilas, izzūdošas un apdraudētas dabas vērtības – retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vide, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, dendroloģiskie stādījumi un dižkoki, kā arī jūras teritorijas.
“Ķemeru apkārtnes dabas vērtības cilvēku uzmanības lokā nonāca jau sen, galvenokārt ar sērūdeņu atradnēm. Pirmie likumdošanas akti, kas aizsargāja atsevišķas dabas teritorijas Ķemeru apkārtnē, izdoti jau tūlīt pēc Otrā pasaules kara un kopš tā laika periodiski papildināti, pilnveidojot aizsardzības noteikumus un aizsardzības statusu piemērojot jaunām platībām,” stāsta B.Roga.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma Ķemeru apkārtnes aizsardzības statuss bija no jauna jānostiprina likumdošanā, un, ņemot vērā daudzās citu citai tuvumā esošās bioloģiski vērtīgās teritorijas, tika nolemts izveidot nacionālo parku. Parka platība un ārējās robežas tika apstiprinātas, 2001. gada 30. maijā pieņemot Ķemeru Nacionālā parka likumu.
Skaidrojot parka robežu veidošanos, B.Roga atklāj: “Vienošanās par parka ārējām robežām bija ilgs process, kurā bija iesaistītas vietējās pašvaldības, dažādi eksperti, topošās parka administrācijas pārstāvji un citi speciālisti. Ķemeru Nacionālā parka robežas dabā galvenokārt tika noteiktas, ņemot vērā dabiskos šķēršļus un infrastruktūras elementus, piemēram, Lielupi, valsts un vietējās nozīmes autoceļus, dzelzceļu, Rīgas līča piekrasti. Liela nozīme bija arī valsts mežu robežai 1997.–1999. gadā.”
Parku diena kopš 1999. gada
Eiropas dabas un nacionālo parku diena tiek atzīmēta kopš 1999. gada, lai pievērstu uzmanību šo aizsargājamo dabas teritoriju pastāvēšanai un nozīmei. Šajā dienā ik gadu visā Eiropā tiek rīkoti dažādi pasākumi, lai iepazīstinātu sabiedrību ar vides aizsardzības nozīmi, dabas vērtībām un retumiem. DAP parku dienu ar pasākumiem un aktivitātēm atzīmē visā Latvijā.
ĶNP, tāpat kā daudzās citās Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, pēdējos gados ES Kohēzijas fonda projekta “Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās” gaitā izbūvēta jauna infrastruktūra – laipas, takas, skatu torņi utt. Līdzās Lielā Ķemeru tīreļa laipai, kas atvērta 2013. gadā, svaigi izbūvēta ir arī Kaņiera pilskalna taka un Niedrāju laipa. Bet jau 2009. gadā Kaņiera ezera Riekstu pussalā tapis putnu vērošanas tornis, kas ļauj vērot Kaņiera putnus no pavisam jauna skatu punkta. Kaņieris ir uzskatāms par vienu no izcilākajām putnu vietām Latvijā, jo nelielā dziļuma un bagātīgās ūdensaugu veģetācijas dēļ ir īpaši piemērots ūdensputnu ligzdošanai un atpūtai caurceļošanas laikā. Pavasarī jau drīz pēc ledus izkušanas ezerā ierodas pirmie caurceļotāji – gaigalas, lielās un mazās gauras, kā arī virkne citu ūdensputnu sugu.
2015. gadā no jauna uzbūvēta arī Dumbrāja laipa pie “Meža mājas”. Rūpīgam vērotājam dumbrājs ir atklājumu pilna pasaule visos gadalaikos. Tā ir aizraujoša pavasarī un vasaras sākumā, kad dumbrājā saplaukst krāšņi pavasara ziedi un visur manāmi un saklausāmi meža putni. Arī vasarā, kad dumbrājs kļūst par ēnainu, dzīvības pārpilnu un noslēpumainu zaļu valstību. Un rudeņos, kad pamazām nodzeltē lakstaugi un uz kailo koku stumbriem izceļas sūnu un sēņu daudzveidība.
Vēl viena īpaša vieta, kuru speciālisti iesaka parka apmeklētājiem apskatīt, ir Dunduru pļavas. 2005. gadā Slampes palienē Dunduru pļavās nacionālā parka dienvidu daļā veikta palienes zālāju dabiskošana, no jauna izlīkumojot 20. gadsimta 60. gados iztaisnoto Slampes upīti, un tādējādi paceļot ūdens līmeni. Tādējādi tika atjaunots palienes režīms – panākta sezonāla Dunduru pļavu applūšana, kas nebija notikusi jau vismaz 50 gadu pēc meliorācijas. Pavasarī Slampe applūdina daļu pļavu un tajās nolaižas atpūsties simtiem gājputnu.
Īsi pirms tam Dunduru pļavās tika ierīkots ganību aploks, ielaižot tajā ‘Heck’ šķirnes govis, kā arī ‘Konik’ šķirnes zirgus, kas kopš tā laika cauru gadu ganās aplokā. Šīs dzīvnieku šķirnes ir pielāgotas dzīvei savvaļā un ir ļoti tuvas saviem sen izmirušajiem senčiem – tauriem un tarpāniem. Arī Dunduru pļavās dzīvnieku un putnu vērotāju vajadzībām ierīkots skatu tornis. Pļavās lielā skaitā ligzdo griezes, barojas mazais ērglis un citi plēsīgie putni, un atjaunotajā Slampes upītē zivis meklē melnais stārķis.
“Ķemeru Nacionālajā parkā pieejams vairāk nekā 20 dažādu apskates objektu (laipas, takas, skatu torņi, velomaršruti, muzeji u.c.), ko lieliski papildina arī teritorijā pieejamie tūrisma pakalpojumi un uzņēmēju piedāvājumi – ēdināšana, naktsmītnes, velonoma, gidu pakalpojumi, zirgu izjādes, amatnieku darbnīcas un, protams, veselības uzlabošanas iespējas, izmantojot gan vietējos unikālos dziednieciskos resursus – dūņas un minerālūdeņus –, gan arī citas dabas veltes,” parku apmeklēt aicina B.Roga.
