Sestdien, pamodušies vēlāk nekā vajadzētu, ieraudzījām, ka laiks ir apmācies, līst, pūš auksts vējš un degunu negribas rādīt ne tikai laukā, bet pat ārā no segas.
Sestdien, pamodušies vēlāk nekā vajadzētu, ieraudzījām, ka laiks ir apmācies, līst, pūš auksts vējš un degunu negribas rādīt ne tikai laukā, bet pat ārā no segas. Tomēr saņemamies, silti saģērbjamies un, apgādājušies ar diviem lietussargiem, nolemjam doties pēc mašīnas, lai brīvdienu pavadītu nelielā ekskursijā. Jāpiebilst, ka divus lietussargus paņēmām ar cerību, ka piepildīsies vecais labais Mērfija likums – lietus līst tikai tad, kad to nav līdzi.
Zelta rudens pārpalikumus lūkoties devāmies uz tam vispiemērotāko vietu – Siguldu un Līgatni. No Jelgavas izbraucām ap vienpadsmitiem. Ievērojot visus ceļu satiksmes noteikumus, līdz Siguldai nokļuvām nepilnu divu stundu laikā. Mūsu cerības par Mērfija likumu piepildījās: kamēr kāpelējām pa daudzajām un kalnainajām takām, nenolija neviena lietus lāsīte.
Alas, alas, alas…
Tiem, kas Siguldā ilgāku laiku nav bijuši un jau paspējuši aizmirst labākās vietas, atgādinām: lai arī visnotaļ tradicionāls, tomēr interesants apskates objekts ir Velnala.
Tā atrodas 8 m virs Gaujas ūdens līmeņa 250 m garā smilšakmens klintī, kas pie alas sasniedz 15 m augstumu. Daba alu ir izgrebusi apmēram desmit metru garu, taču 1992. gadā tā tika pagarināta līdz apmēram 40 metriem. Šo darbu veica Baltā brālība, meklējot alā savu aprakto templi. Viņi arī atklāja, ka alai ir vairāki turpinājumi. Tās apkārtnē tika uziets Latvijā ļoti reti sastopams arheoloģijas piemineklis – akmens ar krusta attēlu, kas izdobts uz āru.
Pie Velnalas Gauju šķērso 121 m garš kājnieku vanšu tilts, kas jau ir 20 gadu vecs.
Par šo alu ir ļoti daudz teiku. Vairums vēsta, kā tajā, no gaiļa dziesmām izbijies, iemucis velns. Taču ir arī kāds stāsts par to, ka Velnalā pēc dezertēšanas no armijas uzturējies Turaidas Rozes nogalinātājs Jakubovskis ar savu biedru.
Apmēram 200 metru uz austrumiem no Velnalas atrodas Mazā Velnala ar Gudrības avotiņu. Padzerties no tā nenāks par ļaunu pat visgudrākajiem.
Siguldā atrodas arī lielākā ala Latvijā – Gūtmaņa ala. Tās tilpums ir 500 kubikmetru, garums – 18,8 metri, platums – 12 metru, bet maksimālais augstums – 10 metru. No Gūtmaņa alas izplūst avots, kurā pilsētas viesi var ne tikai remdēt slāpes, bet arī kā atgriešanās zīmi iesviest monētas.
Kāds dziednieks, kuru tautā saukuši par labo vīru (vāciski «guter Mann»), strauta ūdeni devis dzert slimniekiem, un tie kļuvuši veseli.
Gūtmaņa alā no jau pieminētā Jakubovska rokas gājusi bojā Turaidas Roze – Maija. Viņa, sargājot savu godu, devusies nāvē. Par šiem notikumiem stāsta Raiņa luga «Mīla stiprāka par nāvi».
Neparastas izjūtas un noteikti arī palielinātu adrenalīna daudzumu asinīs var baudīt braucienā ar gaisa tramvaju pāri Gaujas senlejai. 1060 metru garais trošu ceļš apmēram 40 metru augstumā savieno abus Gaujas krastus. Labā krasta pietura atrodas pie Krimuldas pilsdrupām, bet kreisā – netālu no Siguldas baznīcas, Poruka ielas galā.
Asu izjūtu brauciens
Ja esat asāku un neparastāku izjūtu cienītājs, Siguldas bobsleja trasē visu gadu varat izbraukt ar bobu. Vienīgais priekšnosacījums ir drosme. Bobs katru sestdienu un svētdienu drosmīgos braucējus «izvizina», sākot ar pulksten 12. Lai izbrauktu ar bobu, ir jābūt vismaz trīs pieaugušiem gribētājiem.
Noteikti nelaidiet garām iespēju pastaigāties pa Turaidas muzejrezervātu. Tā apmeklētāji var ceļot cauri gadsimtiem – sākot ar izrakumos iegūto seno baltu un lībiešu sadzīves priekšmetu un rotaslietu apskati un 1214. gadā Rīgas bīskapa celto Turaidas mūra pili. Var aplūkot arī Turaidas muižas kompleksu, kurā ritēja saimnieciskā dzīve, un latviešu zemnieku 1750. gadā celto koka baznīcu Baznīckalnā.
Noteikti pamanīsiet Dainu kalnu, kur 1985. gadā, atzīmējot tautasdziesmu vācēja un apkopotāja Krišjāņa Barona 150. jubileju, tika atklāts Tautasdziesmu parks. Granīta skulptūras par tautasdziesmu tēmām veidojis tēlnieks Indulis Ranka.
Muzejrezervātā ir arī kāda īpaša vieta, kur bieži, īpaši ražas laikā, var ieraudzīt jaunlaulātos ar ziediem rokās. Viņi dodas godināt Turaidas Rozi. Leģenda vēsta par patiesiem 17. gadsimta notikumiem – Siguldas muižas dārznieka Viktora un Maijas mīlestību, kurai nebija lemts piepildīties…
Turaidas Rozes kapam līdzās iestādīta liepa, kas, spītējot ugunij, kas to postīja 1972. gadā, tomēr turpina zaļot.
Atgādināšu, ka turpat netālu var doties arī nelielā izjādē ar zirgu, bet sudraba un suvenīru cienītājus vienmēr gaidīs tirgotāji, kas piedāvā plašu preču klāstu.
Ar plostu pār Gauju
No Siguldas devāmies uz Līgatni. Jau iebraucot pilsētā, pamanīsiet, ka senlaicīgas mājeles atrodas pie stāvām smilšakmens klintīm. Aplūkojot tās tuvāk, jāsecina, ka cilvēku izdomai par to, kā apmierināt savas ekonomiskās vajadzības, arī senākos laikos nav bijis robežu. Līgatnieši stāvajās klintīs izrakuši pagrabiņus un pat garāžas.
Līgatnē iesakām aplūkot arī Latvijā vecāko papīrfabriku.
Vēl cits apskates objekts varētu būt vienīgā pārceltuve pār Gauju. Katru dienu no sešiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā profesionāli pārcēlāji jūs un jūsu auto pārvedīs no viena Gaujas krasta uz otru. Tagadējais prāmis ierīkots pēc Otrā pasaules kara, kad iznīcināts tilts pāri upei. Šī pārceltuve ir iekļauta tehnikas vēstures pieminekļu sarakstā.
Ciemos pie «izspiedējiem»
Un tomēr svarīgākais, ko Līgatnē nedrīkst palaist garām, ir atpūtas un mācību parks, kas atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.
Visu atpūtas un mācību parku jūs varat izbraukt ar automašīnu. Par visai nelielu samaksu varēsiet pavadīt interesantas stundas. Pirmais, ar ko saista parks, ir mežs. Sūnas ir tik spilgti zaļas, ka brīžiem pat rodas vēlēšanās pa tām kārtīgi «izdauzīties» vai vismaz pastaigāties. Autobraucējus iepriecinās ar kvalitatīvu asfaltu klātais līkloču ceļš, kas vienā brīdī kāpj ļoti stāvā kalnā, bet nākamajā jau nolaižas līdzenumā. Tomēr galvenie šajā parkā ir savvaļas dzīvnieki brīvdabas nožogojumos. Pirmos apskatījām milzīgos aukstuma cienītājus sumbrus, kas izskatījās nedaudz rudens depresijas nomākti. Turpretim parka leģenda un visu apmeklētāju mīlulis mežakuilis Ansis bija dzīvespriecīgs un atraktīvs. Nu jau Ansis ir krietnos «pensijas» gados, taču tas viņam netraucē, sagaidot apmeklētājus, patiešām luncināt asti un, cik nu to atļauj «šaurā» cūkas mutīte, dot nepārprotamus mājienus, ka tajā vajag iemest kaut ko garšīgu. Ja nu tomēr neattapīgākie apmeklētāji mājienu nesaprot, Ansis, atbalstoties pret žogu, prot nostāties uz pakaļkājām, un tad nu gan kāds kārums ir jādod.
Lāči Līgatnē arī ir jau pieredzējuši izspiedēji, kas gatavi sēdēt, gulēt, stāvēt un darīt vēl nezin ko, lai tiktu pie gardumiem. Viņu iemīļotākā uzturēšanās vieta ir pie speciāli ierīkotām renēm, pa kurām apmeklētāji zvēriem tieši pa ķērienam var noripināt līdzatvesto cienastu. Un apmeklētāju laikā pekaiņi tikai retumis slinki pieceļas, lai dotos pie dīķīša padzerties. Aplokā bez mizas palikušie koki liecina, ka lāči tomēr nav atmetuši savu brīvības «niķi» – kāpt kokos.
Lūši lielajā zvēru saimē bija visnervozākie. Viņi nepārtraukti staigāja turpu šurpu, un tikai meistarīgākajiem fotogrāfiem kāds kadrs arī izdevās. Daudzos parka iemītniekus – stirnas, aļņus, bebrus, vilku un vēl citus – raksturot varētu bezgalīgi, tomēr visiem ir zināms: labāk vienreiz redzēt nekā piecreiz dzirdēt.
Priecīgi par redzēto, mājās pārradāmies līdz ar tumsu un bijām pārsteigti, ka Jelgavā joprojām līst. Iesakām arī citiem nenobīties no sliktiem laika apstākļiem mūsu pusē, jo pilnīgi var būt, ka «tajā galā» nelīs un jūs pavadīsiet neaprakstāmi skaistu dienu, kurā, iespējams, galvenais varonis, tāpat kā mums, būs pensionāra kungs Ansis.
P.S. Īpaši šāds brauciens ieteicams tiem, ko vajā klepus. Kad devos braucienā, kāsēju tā, ka mājai sienas rībēja, bet pēc ekskursijas man klepus ir tikai atmiņas.
Cik kas maksā
Brauciens ar Siguldas gaisa tramvaju (vienā virzienā):
pieaugušajiem – Ls 0,50;
bērniem vecumā no septiņiem
līdz 12 gadiem – Ls 0,30;
bērniem līdz septiņu gadu vecumam – bez maksas.
Siguldas bobsleja trase:
trases apskate pieaugušajiem –
Ls 0,30;
bērniem līdz 12 gadu vecumam –
Ls 0,15;
Brauciens ar bobu vienam cilvēkam – Ls 3.
Ieeja Turaidas muzejrezervātā:
pieaugušajiem – Ls 0,80;
studentiem, skolēniem, pensionāriem, karavīriem uzrādot attiecīgo apliecību – Ls 0,40.
Maksa Līgatnes pārceltuvē:
skolēniem, studentiem, pensionāriem, uzrādot apliecības – Ls 0,20;
bērnu un skolēnu grupu vadītājiem – Ls 0,20;
pieaugušajiem – Ls 0,40;
vieglajām automašīnām, motocikliem kopā ar vadītāju – Ls 1;
mikroautobusiem, autobusiem
kopā ar vadītāju – Ls 2.
Ieeja Līgatnes
atpūtas un mācību parkā:
Bērniem līdz skolas vecumam, bērnu namu audzēkņiem un invalīdiem – bez maksas;
skolēniem, studentiem un pensionāriem, uzrādot attiecīgo apliecību, – Ls 0,40;
skolēnu un bērnu grupu vadītājiem – Ls 0,40;
pieaugušajiem – Ls 0,80;
Par automašīnām atsevišķi nav jāmaksā.
