Pēdējie SKDS politisko partiju statistikas dati parādīja varbūt nedaudz pārsteidzošu, bet likumsakarīgu ainu uz politiskās skatuves, tas ir, Tautas partija politisko partiju reitinga tabulā tika atbīdīta uz «necilo» trešo vietu.
Pēdējie SKDS politisko partiju statistikas dati parādīja varbūt nedaudz pārsteidzošu, bet likumsakarīgu ainu uz politiskās skatuves, tas ir, līdzšinējais absolūtais līderis un galvenās lomas spēlētājs Tautas partija (TP) politisko partiju reitinga tabulā tika atbīdīta uz «necilo» trešo vietu (12,3%), priekšā palaižot nabago un «apbižoto» melīgo aizstāvi LSDSP (13,6%) un bezmugurkaulaini glumenos lišķus un demagogus «TB»/LNNK (12,8%). Nenoliedzami, ka sevišķs prieks par šādu statistiku ir opozicionārajai LSDSP, kas jau nu noteikti, rokas saberzējuši, centīsies šo patīkamo pavērsienu noturēt. Uzreiz jāteic, ka TP nav vienīgā, kam būtu jābēdājas par izmaiņām reitingā, jo, kā rāda SKDS iegūtā informācija, martā, izņemot «Latvijas ceļu» («LC») un Zemnieku savienību, ir kritusies visu vadošo partiju popularitāte.
Runājot par TP līderpozīciju zaudēšanu, tās cēloņi ir meklējami tai tālajā, it kā nevainīgajā mirklī, kad pēc Viļa Krištopana valdības krišanas «tēvzemieši», TP un «LC» izveidoja jauno valdības koalīciju. Tajā brīdī TP neoficiāli pasludināja savu līdera statusu. Varētu teikt, ka TP uz saviem kamiešiem uzņēmās pārāk daudz, jo visās nepopulārajās reformās, kas tika un tiek veiktas, pirmām kārtām jau redz TP. Politiski nekorekti ir domāt, ka tās divas – «LC» un «TB»/LNNK – ir tikai nevainīgi jēriņi, kas dažādu ļaunu nepieciešamības apstākļu dēļ ir nokļuvušas negantā vilka – TP – ķetnās. Sava artava tajā visā bija arī jau, šķiet, par hrestomātiju kļuvušajiem skandāliem un skandāliņiem. Ej nu sazini, cik tajā visā bija TP, cik koalīcijas partneru un cik galu galā pašas sabiedrības zemās politiskās kultūras vaina, jo tā nav gatava tik krasām reformām fundamentālās dzīves sfērās. Taču vienu gan TP kā līderpartijai var pārmest, proti, tās nespēju panākt politiskās darbības caurspīdīgumu, par ko tā pati tik bieži mēdz runāt.
Jārunā par divām krietnām atšķirībām starp Krištopana un Šķēles valdībām. Proti, ja pirmā galvenokārt bija pieradusi nedarīt neko sociālu problēmu risināšanā, tad Šķēles valdība to dara uz velna paraušanu šā vārda vistiešākajā nozīmē. Laikam jau tā nav mācījusies no pensijas likumā pieļautajām kļūdām. TP
