Caur dūmaino miglas plīvuru Pa rasas klāto zāli Ar alus kausu un vainagu Iet noguris līgotājs mājās.
Caur dūmaino miglas plīvuru
Pa rasas klāto zāli
Ar alus kausu un vainagu
Iet noguris līgotājs mājās.
Viņš skatu met pāri ezeram,
Kur pēdējās guntiņas mirgo, –
Tad piekļaujas varenam
ozolam
Un skaļi tam uzsauc: «Līgo!»
Plūst atbalsis pāri pakalniem
Kā alus putas no kausa
Un kaut kur zem ozoliem
šalcošiem
Ir paparde atstāta «sausā».
Tās viennakts ziedu
kvēlburvīgo
Noplūca divas saujas.
Līdz nākamās vasaras
saulgriežiem
Pēc papardes zieda tās taujās.
Lailiņa Ostrovska
