37,26 procenti no iespējamajiem simts un 132 izkritušie. Šāds pagājušajā mācību gadā bija centralizētā matemātikas eksāmena rezultāts Latvijā, liekot jautāt, kāpēc mūsu jaunieši tik slikti orientējas skaitļu pasaulē un kas būtu grozāms pašā mācību procesā.
Šā gada eksāmens būtiskas izmaiņas nesola, taču izglītības speciālisti aizvien skaļāk sāk runāt par nepieciešamību diferencēt pārbaudījumu un pirmkārt attīstīt skolēnos tās matemātiskās prasmes un domāšanu, kas noderēs dzīvē.
Divu līmeņu pārbaudījums
«Eksāmenu rezultāti būtu jāvērtē četru piecu gadu griezumā, un šajā ziņā Jelgavā nekāda krituma nav. Joprojām esam virs vidējā valstī. Taču, kamēr skolas vērtēs tikai pēc eksāmenu un olimpiāžu rezultātiem un skolotāji turpinās strādāt vienīgi uz to, būsim, kur esam,» atzīst Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotāja un pilsētas Matemātikas metodiskās komisijas vadītāja Evija Slokenberga, iestājoties par pārmaiņām gan eksāmenā, gan priekšmeta pasniegšanas metodikā. Viņasprāt, valsts pārbaudījumu vajadzētu organizēt vismaz divos sarežģītības līmeņos. Vieglāko moduli varētu kārtot tie skolēni, kuriem matemātika nebūs nepieciešama studijām augstskolā. Skolotāja min, ka varētu arī atgriezties pie kārtības, kad visi kārto obligāto ieskaiti matemātikā, bet eksāmenu tikai attiecīgo studiju programmu pretendenti. Tāpēc būtu nepieciešamas divas dažādas pieejas mācību procesā. «Līdz 9. klasei neko nevajadzētu diferencēt, jo pamatizglītība jāapgūst visiem, un lielākoties bērni tiek ar to galā. Vidusskolas 10. klasē, kamēr jaunietis vēl nav nostabilizējies savā izvēlē, kurss varētu būt vienāds, bet 11. un 12. klasē aiziet specialitātē,» modelē E.Slokenberga.
Kursu sistēma novecojusi
Tomēr matemātikas jautājuma atrisinājums neslēpjas tikai valsts pārbaudījuma līmeņošanā. Jāpārkārto mācīšana. «Sen pagājis tas laiks, kad klases priekšā stāv autoritatīvs skolotājs, kurš pieprasa dzelžainu disciplīnu. Mainījies gadsimts, un mainījušies bērni. Runājam, ka skolēnos jāattīsta radošums, informācijas tehnoloģiju un sadarbības prasmes, spēja atrast svarīgāko, pieņemt lēmumus, mācīties. Tomēr galā ir eksāmens, kur to neprasa. Mainījusies tikai tā trešā daļa, kas pārbauda skolēnu pētnieciskās prasmes un radošumu. Tas liek pedagogiem domāt, kā to attīstīt savos skolēnos. Citādi daudzi izvēlas risināt tikai tipveida uzdevumus,» dzirnakmeņus, starp kuriem iemests mūsdienu skolotājs, raksturo E.Slokenberga. Viņa norāda, ka būtu nepieciešams mainīt arī pašu skolotāju apmācību, jo kursu sistēma, kad pedagogi noklausās un saņem apliecību, ir novecojusi. «Viens variants ir mācīšanās grupas, ko esam sākuši savā skolā un plānoju piedāvāt arī apvienībai. Sanākam aptuveni desmit matemātikas skolotāju. Palīdzam cits citam. Stāstām, kas uztrauc mūsu darbā, ko vēlamies iemācīt, kā vairot bērnu interesi un motivāciju mācīties. Piemēram, runājot par leņķiem, var uztaisīt un palaist papīra lidmašīnīti. Ir taču kāda sakarība, kāpēc tā lido taisni. Jo vairāk bērnus iesaistīsim un iesim ārā no klases, jo labāk!» risinājumus iesaka pilsētas Matemātikas metodiskās komisijas vadītāja, atzīstot, ka Jelgavā ir gana daudz radošu pedagogu. Viņi regulāri tiekas apvienībā, lai, piemēram, dalītos labajā pieredzē un darbotos radošajās darbnīcās. «Jautājums – vai un cik dziļi katrs vēlas iesaistīties,» teic E.Slokenberga.
Saprast, kā domā pirmklasnieki
«Mūsu nākamajai sarunai vajadzētu būt pēc 11 gadiem, kad varēsim redzēt rezultātu,» teic Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas skolotāja Antra Dunce, kas no šā mācību gada pirmklasniekiem fakultatīvi pasniedz netradicionālo matemātiku. Sākumā viņa plānojusi, ka uz radošajām un interaktīvajām nodarbībām pulcēsies labi ja puse no katras klases. Taču iesniegumu uzrakstījuši visu teju 60 pirmklasnieku vecāki. «Šis fakultatīvs nav kā parasta matemātikas stunda, kurā raksta cipariņus vai stabiņā saskaita, bet vērsts uz matemātiskās domāšanas attīstību. Tas nav viegli. Nodarbības notiek piektās stundas laikā, kad bērni jau ir noguruši. Vispirms iesildāmies, tad pildām domājamos uzdevumus, pavingrojam, bet nobeigumā krāsojam, lai galva atpūšas,» stundas struktūru atklāj skolotāja, piebilstot, ka tas bijis liels izaicinājums uzņemties šo darbu. Nācies ne tikai nolaisties mazo bērnu līmenī, lai saprastu, kā viņi tver šo pasauli un kur ir viņu spēju robeža, bet arī pašai izdomāt un meklēt uzdevumus. Tos matemātikas skolotāja ar 19 gadu stāžu lielākoties rod dažādās interneta vietnēs.
Ar klaviatūru pie pirkstiem
«Strādājam nepiespiesti, bet jau tagad var redzēt, ka dažam šīs nodarbības tomēr sagādā lielas grūtības. Viņi nevar izturēt šo lietu! Saprotam, ka vecāki grib savam bērnam to labāko, bet ne visi ir radīti matemātikai un mokās,» novērojusi skolotāja, piekrītot, ka visus nekad nevarēs dabūt par labiem matemātiķiem. To nevajadzētu arī prasīt eksāmenā. Ja jaunietim matemātika nav nepieciešama studijām augstskolā, vajadzētu pietikt ar lēni un bez kļūdām izpildītu testa pamatdaļu, un vidusskolēni, ja nav bijuši slinki mācīties, to spēj.
«Ideālai stundai nepieciešama saskaņa starp bērniem un skolotāju – varam līdzvērtīgi sarunāties, un viņi nespurojas pretī, ka matemātika ir grūta un riebīga. Jāsaprot arī, ka mūsdienu jaunatne aug ar telefonu vai datora klaviatūru pie pirkstiem. Tāpēc to arī ļaujam. Cik iespējams, izmantojam datorus, interaktīvās tāfeles un projektoru. Taču nedrīkst pārforsēt, jo saskaņā ar Izglītības likumu skolēni joprojām eksāmenu kārto rakstveidā,» savas darbības principus atklāj A.Dunce.
Aicina talantīgos pēc stundām
Tehnoloģiju vidusskolas skolotāja norāda, ka vienlīdz svarīgi ir gan atmodināt interesi tiem, kas matemātikā nolaiduši rokas, gan strādāt ar talantīgajiem bērniem. Vairākas pilsētas izglītības iestādes, piemēram, Jelgavas Valsts ģimnāzija un Spīdolas ģimnāzija, to atrisinājušas, sadalot klasi zināšanu un spēju līmeņos. Augstākajā līmenī nonākušie tad arī tiek gatavoti olimpiādei. Savukārt Tehnoloģiju vidusskolā tas notiek sarunājot. «Vidusskolā to daru uz savu konsultāciju rēķina. Jautāju talantīgajam skolēnam, vai negribētu palikt pēc stundām, un viņš visžēlīgi piekrīt,» smej A.Dunce, piebilstot, ka tas netraucē sasniegt teicamus rezultātus. Piemēram, šajā mācību gadā pilsētas matemātikas olimpiādēs iegūtas jau divas pirmās vietas. Tās uz skolu atvedusi 10. klases skolniece Santa Lauva un skolotājas Dzintras Kancevičas audzēkne Margarita Broša no 9. klases. ◆
