– Šogad viens no pirmajiem jūsu iestādes izmeklētajiem negadījumiem Jelgavā bija 26. janvāra Pasta ielas «geizers», kad radās plīsums «Fortum Jelgava» siltumtrasē. Pēc sešām stundām avārija bija novērsta, taču remontdarbos cieta strādnieks. Kas tieši notika, un kāda no tā ir mācība?
Tūlīt pēc avārijas «Fortum» atslēdza no apkures sistēmas bojāto siltumtrases posmu (tādējādi apkure tika pārtraukta 62 daudzdzīvokļu mājās), taču karstais ūdens jeb siltummainis caurulē palika. Trase nav līdzena, tajā izveidojās gaisa korķi, kas piepeši izraisīja hidraulisko triecienu, un metāla tapa, ar kuru avārijas remontdarbu veicēji no uzņēmuma «Komunikāciju vadība» bija aizsituši caurumu bojātajā atvadā, «izšāva» un trāpīja strādniekam pa galvu. Sitiens nebija stiprs, bīstamāks likās applaucējums no karstā ūdens, kas modernajā termoizolētajā caurulē tikpat kā nebija atdzisis. Laimīgā kārtā strādniekam acis ir veselas. Vēl turpinās notikušā izmeklēšana.
Darba aizsardzības likumā ir punkts par vairāku darba devēju sadarbību, kas ir nepieciešama, lai nelaimes gadījumu riski mazinātos. «Fortum Jelgava» nav savas avārijas brigādes, tas ir noslēdzis līgumu ar uzņēmumu «Komunikāciju vadība» par palīdzību avārijas gadījumā, taču izpildītāja nolīgšana avārijas darbiem pilnībā neatbrīvo no atbildības pasūtītāju.
«Fortum Jelgava», kas šajā gadījumā gribētu paiet malā, nav izņēmums. Daudzi pasūtītāji, ieskaitot pašvaldības, cenšas atkratīties no atbildības par to, kas notiek viņu objektos, kur strādā izpildītāji. Pērnruden Ozolniekos pats, nejauši garām braucot, atklāju, ka Bauskas firma «Viona», kas tur veica kanalizācijas rekonstrukciju, nav nostiprinājusi izraktās tranšejas, bet divarpus trīs metru dziļumā strādnieks strādā bez ķiveres. Būtībā tas ir kaps! Pērn Koknesē kādam Jelgavas novada Svētē reģistrētam uzņēmumam notika nelaimes gadījums, kad, izraktajai tranšejai nogrūstot, cilvēks lauza gūžu un kājas un vēlāk no komplikācijām slimnīcā mira.
Kopumā nelaimes gadījumu skaits pērn ir mazinājies. Bojāgājušo Jelgavā, Jelgavas un Ozolnieku novadā nebija. Gan jāpiebilst, ka šajā statistikā neietilpst individuālie darba veicēji meža darbos un būvniecībā. Šajās nozarēs diemžēl nelaimes gadījumu ir daudz.
– Pērn Valsts darba inspekcija reģistrējusi 56 nāves gadījumus darbavietās, kas it kā notikuši dabiski.
Cilvēku veselība neiztur arī no lielajām pārslodzēm – no strādāšanas divos, trijos un pat piecos darbos. Liela daļa no darbavietās mirušajiem bija šoferi.
– Gada sākumā rezonansi guva negadījums, kas notika ar praktikantu metālapstrādes rūpnīcā «Dinex». Tur Amatu vidusskolas audzēknis savainoja plaukstu.
«Dinex» ir ievērojams uzņēmums, kurā strādā vairāk nekā trīssimt darbinieku un kuru mēs pārbaudām gadā reizes trīs. Viss tur nav ideāli, bet uzņēmums cenšas sakārtot darba vietas.
Man šajā lietā nepatīk, ka tika sacelta liela trauksme, kurai īsti neredz pamatu. Negadījums bija piektdien, bet sestdien man uz mājām piezvanīja kāda paziņa un pārmeta: «Kā tas var būt – cilvēkam nocirsts pirksts, bet inspekcija neko par to nezina!» Tad paskaidroju, ka mēs uzņēmumā bijām ieradušies, pirms vēl puisis bija līdz Gaiļezera slimnīcai aizvests. «Dinex» par to mums ziņoja. Tuvinieki sūdzējās Valsts darba inspekcijas galvenajā pārvaldē Rīgā un policijā. Kad policisti norādīja, ka jāiet pie mums uz darba inspekciju, un inspektors, kuram ir visi izmeklēšanas materiāli, cietušo gaidīja, viņš neatnāca. Izmeklēšana turpinās, taču, manuprāt, notikušais nebija lielās ažiotāžas vērts.
– Valsts darba inspekcija saņem darbinieku sūdzības, iesniegumus, e-pastus, taču saņem arī zvanus pa anonīmo uzticības telefonu, kas varbūt ir visvienkāršāk un ērtāk. Kā vērtējat uzticības telefona lietošanu?
Es tomēr aicinātu rakstīt iesniegumus. Tos var iesniegt arī elektroniski Valsts darba inspekcijas mājas lapā vai izmantot latvija.lv iespējas. Personu iesniegumi tiek izskatīti pirms anonīmajām sūdzībām. Jāpaskaidro, ka darba inspekcijai ir aizliegts izpaust informācijas avotu, taču, ja zinām, kas viņš ir, ir vieglāk izpētīt problēmsituāciju. Saņemot anonīmu informāciju, piemēram, par nelegālu darbu, neizmaksātām algām, nereti ir tā, ka mēs atbraucam uz uzņēmumu, kur «neviens darbinieks neko nezina». Darba devējs tiek mazgāts balts, un mums jāmeklē adata siena kaudzē. Gadās arī tā, ka svētdienā zvana uz automātisko atbildētāju un saka, lai ierodamies norādītajā pirmdienas rītā pulksten 10. Lai cik ātri strādātu lietvedes Rīgā centrālajā pārvaldē, šī ziņa mani sasniedza tikai pulksten 11. Neesam ugunsdzēsēji.
Taču paldies jelgavniekiem, kuri uzreiz zvana uz Zemgales reģiona nodaļu un ziņo par situācijām, kur redz klajus darba drošības pārkāpumus. Diemžēl daudzu cilvēku domāšana šajā jomā atpaliek. Reiz ģimenes dārzā, uzlicis galvā ķiveri, jaucu nost vecu siltumnīcu ar stikla rūtīm. Kurā brīdī tu vari garantēt, ka kāds stikla gabals netrāpīs pa galvu? Bet kaimiņš smejas – ko tas Dūms dārzā strādā ar ķiveri!
– Darba inspekcija arī preventīvi strādā, lai nelaimes gadījumi nenotiktu.
Kopš pērnā gada veicam plānotās uzņēmumu tematiskās pārbaudes. Šos uzņēmumus atlasa īpaša programma. No malas raugoties, viss tajos ir kārtībā. Uzņēmumu vadītāji ir apmierināti, ka inspektors ierodas nevis likt sodus, bet dot padomus, kā pareizi sakārtot darba drošības jautājumus. Pērn mūsu atbildības zonā, kas sākas pie Vānes Kurzemē un beidzas pie Suntažiem Vidzemē, pārbaudījām 280 uzņēmumu, šogad paredzēts pārbaudīt 300. Samērā daudz šo uzņēmumu vidū bija lielās zemnieku saimniecības.
