Neslēpšu, ka arī es šaubos par izvēli, kas man būs jāizdara 20. septembrī, – atdot savu balsi «par» vai «pret» Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.
Neslēpšu, ka arī es šaubos par izvēli, kas man būs jāizdara 20. septembrī, – atdot savu balsi «par» vai «pret» Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Visu apsverot, tomēr secinu, ka «par» argumentu ir vairāk, kaut arī šī izvēle ir visgrūtākā, īpaši ņemot vērā manu pašvaldības darba pieredzi. Ja esi «par», jābūt idejām un jāzina, kā tās realizēt. Šāds apstiprinājums vienmēr piedāvā izvēles iespējas un risinājumus. Savukārt, ja esi «pret», to arī pasaki, un neko vairāk nevajag. Tomēr, vai nebūs tā, ka 21. septembrī saņemsim apsveikumus no mūsu austrumu kaimiņiem ar uzmundrinājuma vārdiem par to, ka esam parādījuši pamatīgu pigu tiem samaitātajiem Rietumiem?
Ja runājam par neatkarības zaudēšanu, jāteic, ka, nobalsojot «pret», varam palikt tik neatkarīgi, ka uz šīs zemes no mums nekas nebūs atkarīgs. Ja kopā būvē Eiropas māju, pastāv iespēja diskutēt par tās projektu un iekārtošanu. Nav svarīgi, vai šajā gadījumā esi politiķis, kas nācis no lielas vai mazas tautas. Būtiski ir, cik liels tu esi politiķis, kuram būs jārisina kopējās Eiropas mājas būvniecība.
Man patīk to latviešu domāšana, kas izvērtē, kas ir un grib vēl labāk. Viss rodas salīdzinājumā. Nesen Baltijas nedēļas laikā Jelgavā viesojās prestižas Sanktpēterburgas mūzikas skolas delegācija, kas atzinās, ka apskauž mūs par to, ko šajā īsajā laika sprīdī esam paveikuši.
Skaidrs, ka daudz jau ir sakārtots, tomēr tāpat kā jebkurā ģimenē nekad nav tā, ka nevar būt labāk. Nebūs tā, ka bez smaga un nopietna darba kritīs debesmanna. Iestāšanās Eiropas Savienībā tikai dos lielākas iespējas sakārtot mūsu māju. Tas ir izaicinājums mums visiem, vai spēsim izmantot sniegto izdevību. Šī nav tā reize, kad kādam ir jāatriebjas. Valdības nāk un iet, vienmēr paliek mūsu izvēle darīt vai stāvēt malā un kritizējot noraudzīties.
Eiroskeptiķi aicina palūkoties uz tām Eiropas valstīm, kas nav iestājušās Eiropas Savienībā. Taču neviens mums neuzdāvinās, piemēram, Norvēģijas naftas laukus. Jau pati jautājuma nostādne ir aplama, jo tādā gadījumā vēlamies, lai mums kaut kas tiktu piešķirts bez darba. Varam palūkoties arī uz daudzām citām Eiropas valstīm, kuras pat nav uzaicinātas stāties šajā savienībā. Tāpēc rīt, ejot uz vēlēšanu iecirkņiem, domāsim.
