Šodienas situāciju Jelgavas saimnieciskajā dzīvē un iedzīvotāju vajadzību apmierināšanas ziņā var vērtēt dažādi.
Šodienas situāciju Jelgavas saimnieciskajā dzīvē un iedzīvotāju vajadzību apmierināšanas ziņā var vērtēt dažādi. Nav noliedzama virzība uz dzīves telpas sakārtotību, tomēr tajā pašā laikā ir pietiekami daudz problēmu, kuru risināšanai bieži vien pietrūkst nevis līdzekļu, bet gan labas gribas.
Aug ieņēmumi pilsētas budžetā – tātad, pateicoties strādājošo pilsētas iedzīvotāju pūlēm, tiek nodrošināti arvien lielāki nodokļu maksājumi, piesaistīti ievērojami līdzekļi no ES fondiem. Tas nozīmē, ka ar katru gadu palielinās līdzekļu daudzums, ko varam atļauties tērēt pilsētas attīstībai, labiekārtošanai un iedzīvotāju ērtībām. Un tikai Domes deputātu ziņā ir vienoties par prioritātēm, t.i., par to, kas noteiktā brīdī būtu visnepieciešamākais pilsētai, kas atbilstu pēc iespējas lielāka iedzīvotāju skaita vajadzībām, nevis atsevišķu indivīdu, amatpersonu vai biznesa grupu savtīgajām interesēm. Tāpēc, cienījamie vēlētāji, ja dāvāsiet man savu uzticību, es, pirmām kārtām, aicināšu jaunievēlētos deputātus nolikt malā politiskās ambīcijas un sākt strādāt savas pilsētas un pilsētnieku labā! Darāmā pietiks visiem, jo katrs cilvēks ir speciālists kādā nozarē, bet visi kopā, konstruktīvi diskutējot, var atrisināt gandrīz jebkuru problēmu. Turklāt atrisināt tā, lai ieguvēju būtu pēc iespējas vairāk.
Es uzskatu, ka pilsētas iedzīvotājiem ir tiesības zināt par katra pašvaldības budžeta lata izlietojumu, tādēļ ierosināšu to padarīt pilnīgi pārredzamu un ar preses palīdzību regulāri pieejamu ikvienam pilsētniekam.
Protams, katrs ir gatavs nosaukt savas prioritātes, kam pievērst uzmanību un piešķirt līdzekļus vispirms. Tomēr, manuprāt, ir lietas, kas ir svarīgas jebkuram.
Kā ģimenes tēvs, kura bērni mācās parastā pilsētas skolā, es nevaru pieņemt to, ko valsts mums lepni pasniedz kā “izglītības sistēmu”! Uzskatu, ka pašvaldībai ir nepieciešamie resursi un iespējas, lai izglītību padarītu konkurētspējīgu. Tas nozīmē – paredzēt noteiktus naudas līdzekļus pedagogu materiālajai stimulēšanai un nepieciešamo augstākas kvalifikācijas speciālistu algošanai. Nopietni apsverams ir arī jautājums par pašvaldības atbalstu pilsētai vajadzīgo speciālistu izglītošanā, iedibinot stipendijas augstskolu studentiem un arodizglītību iegūstošajiem.
Kā jelgavnieks trešajā paaudzē, kas praktiski visu mūžu pavadījis mūsu pilsētā, es nevaru samierināties ar to, ka cilvēki ir spiesti meklēt normāli atalgotu darbu citur. Nemaz nerunājot par tiem, kas strādā Rīgā vai kaimiņu pilsētās, bet gan par tiem, kas devušies prom no Latvijas, bieži vien uz neatgriešanos. Kaut gan Jelgavā ir pastāvīgs reģistrēto bezdarbnieku skaits, ir praktiski neiespējami atrast labus speciālistus daudzās nozarēs. Protams, ir tikai apsveicama virzība uz jaunas rūpnieciskās zonas un jaunu uzņēmumu veidošanu, kas varētu nodrošināt zināmu darba vietu skaitu. Jautājums ir tikai – kas tur strādās, vai neradīsies vajadzība “importēt” viesstrādniekus no trešās pasaules valstīm. Ne tik senā pagātnē, kad Jelgava Latvijā bija viens no rūpniecības centriem, ļoti daudzus kvalificētus darbiniekus gatavoja uz vietas, tādēļ esmu pārliecināts, ka jādara viss, lai atjaunotu arodizglītību vismaz tādā līmenī, lai apmierinātu pilsētas uzņēmumu vajadzības.
Kā Jelgavas tirgus – uzņēmuma, kas nodrošina ar darbu un iztiku vismaz 350 cilvēku – vadītājs es varu apliecināt šiem mazajiem uzņēmējiem, komersantiem, individuālā darba veicējiem, amatniekiem, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un tirgotājiem visdziļāko cieņu par viņu neatlaidību un izturību cīņā par savu eksistenci, cīņā par godīgu konkurenci un vienlīdzīgu attieksmi no valsts represīvo iestāžu puses.
Es pārliecināšu jaunievēlēto domi atšķirībā no valsts un daudzu politiķu tikai vārdos deklarētā atbalsta vietējiem mazajiem uzņēmējiem patiešām pagriezties ar seju pret viņiem un vismaz savas kompetences un iespēju robežās reāli palīdzēt tiem izdzīvot un attīstīties, nodrošinot pēc iespējas labākus darba apstākļus.
Es gādāšu par to, lai Jelgava kā Zemgales centrs būtu tā vieta, kur savu laukos un aizgaldos izaudzēto produkciju piedāvā novada zemnieki. Lai arvien lielākam skaitam pilsētnieku būtu iespējams iegādāties veselīgu, ekoloģiski tīru vietējā ražojuma pārtiku un lai mēs arvien mazāk patērētu Eiropas pārpalikumus gan savā uzturā, gan sadzīvē.
Būsim saimnieki savā pilsētā, savā novadā!
