Cik bieži latvietis uzvelk mugurā tautastērpu? Dziesmu svētkos, ja viņš dzied korī vai dejo ansamblī. Tautas mākslas meistari, ja piedalās latviskos pasākumos.
Cik bieži latvietis uzvelk mugurā tautastērpu? Dziesmu svētkos, ja viņš dzied korī vai dejo ansamblī. Tautas mākslas meistari, ja piedalās latviskos pasākumos.
Deviņdesmito gadu sākumā pēc patriotiska pacēluma daudzas latvietes sāka domāt par tautastērpa iegādi. Par tā atstāšanu pūrā meitām un mazmeitām. Taču tagad jūsma ir noplakusi. Pareizs un kvalitatīvs tautastērps maksā dārgi un joprojām nav pirmās nepieciešamības lieta. Tikai reta mūsu valsts prominenta kundze atļaujas svinīgos gadījumos uzvilkt šo latvietes krāšņo rotu.
Par to audējai, Tautas lietišķās mākslas studijas «Dardedze» dalībniecei Ausmai Spalviņai ir savs viedoklis.
– Pērn prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizītes laikā Čehijā prezidenta pilī Prāgā bija iekārtota liela mūsu tekstilmākslinieču darbu izstāde. Lai kuplinātu šo pasākumu, līdzi brauca tautas tērpu centra «Senā klēts» pārstāves ar tautastērpu kolekciju. Bijām aicinātas arī mēs, tautas amatu meistares. Visām mugurā bija tautastērpi. Vēl Latvijā piedāvājām mūsu māksliniecēm izstādes atklāšanā uzvilkt tautastērpu, taču daudzas atteicās. Bet tās, kuras uzvilka, izskatījās cēli. Kāpēc neuzskatām tautastērpu par pietiekami piederīgu svinīgām reizēm, nezinu. Tautastērpu nevar uzvilkt kā balles kurpes un aiziet. Tajā jāieaug, – viņa ir pārliecināta.
Gluži pretēja situācija ir, piemēram, Norvēģijā. Aina Spalviņa par to pārliecinājās pati, kad pirms gada ar «Senās klēts» saimnieci Marutu Grasmani un vēl divām amatu demonstrētājām apmeklēja Bergenu, Tronheimu un Oslo. Divas nedēļas lietišķās mākslas speciālistes čakli strādāja, iekārtojot ceļojošās izstādes un rādot praktiski tautas amatus. Lai arī latviešu un norvēģu tautastērpi ir līdzīgi, atšķirīga ir mūsu attieksme pret tiem. Norvēģijā tautas apģērbs ir ekskluzīva lieta. To taupa iziešanai svētkos un valkā ar lielu lepnumu. Visi ar rokām darinātie tautas mākslas priekšmeti ir aizsargāti ar likumu un maksā ļoti dārgi.
Ausmas kundzes dzimtā puse ir Valmieras apkārtnē, tāpēc viņa pati svētku reizēs velk mugurā Vidzemes novada tērpu.
– Aizpērn Jāņi bija ļoti lietaini. Laukos sakopām māju. Vakarā pārģērbāmies. Skatos – mājinieki no vieniem džinsiem iekāpj citos. Bet es uzvelku tautastērpu. Cik burvīgi! Brunči gari un silti, uzlieku vēl lielo lakatu un jūtos kā grāfiene, – stāsta Ausmas kundze.
Pateicoties Ausmai Spalviņai, šā gada pasaules samita radošās lauku sievietes titula ieguvēja Zenta Skrastiņa savu balvu Ženēvā 15. oktobrī saņēma tērpusies greznā Zemgales tautastērpā, par kura krāšņumu bija pārsteigti daudzi.
– Ar Zentu esam senas draudzenes. Viņa dzimusi Dobelē, es – Valmierā. Vīram līdzi atbraucu uz Jelgavu, Zenta pēc studiju beigšanas ar norīkojumu nonāca Valmierā, tad Burtniekos. Tā mēs ik pēc laiciņa satiekamies vienā vai citā vietā. Kad bija zināms, ka Zentai būs jābrauc uz Ženēvu, sapratu, ka vajadzīgs tautastērps. Teicu – tā tu izcelsies pārējo vidū. Sapucējām draudzeni godam, lai nebūtu vienkārši tautastērps, bet lepnas un bagātas Zemgales saimnieces svētku apģērbs. Pat sudraba krelles aizņēmāmies, – Ausmas kundzei ir prieks par draudzenes panākumu.
Ausmas kundze auž jau kopš 1968. gada. Uz jautājumu, cik metru auduma no stellēm noņemts, viņa atbild:
– Nezinu. Es neskaitu un nepierakstu. Katrs darbs ir kā jaundzimis bērns. Mana mīlestība ir lielie lakati. Taču aužu daudz ko. Tagad stellēs ir brunču audums. Vienā galā – pasūtījuma darbs, bet otrā – Vidzemes bruncīši abām jaunākajām mazmeitām. Otrās stellēs ir dubultaudums, kurā linā un pusvilnā būs izausts tūkstotis sniegpārsliņu un neviena neatkārtosies.
Audēju Ausmu Spalviņu raksturo vēl viena lieta. Ausmas kundzes tautastērps nav tikai viņas roku darināts.
– Katram jādara tas, ko viņš prot profesionāli. Es arī kreklu varu izšūt, tas būs man mīļš darbs, bet nebūs perfekts. Tu apzinies savas kļūdas un jūties piezemēts, – uzskata Ausmas kundze.
Audēja Ausma Spalviņa ir profesionāle savā jomā. Par to liecina piedalīšanās daudzās izstādēs, amatu demonstrējumi un daudzie paldies par labi padarīto darbu.
