Tā kā esmu Sv. Simeona un Annas pareizticīgo katedrāles ieejas portāla, ārējā labiekārtojuma un žoga projekta zīmējumu autore, gribu sniegt atbildi uz jautājumiem, kas publicēti «Ziņās» 28. augustā.
Tā kā esmu Sv. Simeona un Annas pareizticīgo katedrāles ieejas portāla, ārējā labiekārtojuma un žoga projekta zīmējumu autore, gribu sniegt atbildi uz jautājumiem, kas publicēti «Ziņās» 28. augustā.
Publikācijas autore bija neapmierināta ar ieilgušajiem katedrāles restaurācijas darbiem, kas traucē gan gājēju, gan transporta plūsmu, gan samazina krustojuma pārredzamību. Tas tiešām tā ir, un šis diskomforta laiks pilsētai ir jau vairākus gadus. Bet te vajadzētu pacensties izprast, ka sešdesmit gados līdz kliņķim nopostīto atjaunot nav viegli, un, jo dziļāka ir brūce, jo ilgāk tā dzīst gan no morālā, gan finansiālā viedokļa.
Par to, ka darbi neizdodas uzreiz un ātri, īpaši kulta celtņu restaurācijā, esmu daudz runājusi attiecībā uz citām baznīcām (Lielvircavas, Sv.Jāņa, Sesavas, Salgales). Ap pareizticīgo katedrāli kopš augusta rit grūts ārējā labiekārtojuma darbs, kur kā smagākais punkts ir tas, ka jāatrod kompromiss starp vēsturiskajām zemes vertikālā plānojuma atzīmēm un to līmeni, kāds ir patlaban blakusesošajās ielās un apbūvē. Uzaugušais kultūras slānis (pilsētas drupas) prasa ļoti nopietnu un rūpīgu grunts izstrādes darbu, turklāt jārēķinās ar liepu sakņu sistēmu un zaru vainagu, ar sarežģīti lauzīto baznīcas apmales kontūru, ar blakusesošās draudzes ēkas pamatiem, ar pazemes komunikāciju tīklu un visbeidzot – jānodrošina lietusūdeņu novadīšana šai blīvajā apbūvē ar koncentrētu tās funkciju.
Dekoratīvais metāla kaluma žogs, kas tiks izgatavots pēc īpaša detaļzīmējuma, prasa rūpīgu meistaru darbu. Žoga elementu risinājums ir maksimāli tuvināts pagājušā gadsimta stilistikas tendencēm. Tā apjoms ir milzīgs un dārgs, tādēļ diezin vai izdosies izbūvēt to viscaur ap katedrāli. Iespējams, daļai žoga būs pagaidu raksturs (gar Raiņa ielu).
Ir vislabākā apņemšanās darbus pabeigt šoruden, jo žoga vecā, vēsturiskā pamatnes līnija gar Raiņa ielu ir saglabājusies. Lielāks darbu apjoms ir žoga izbūvei gar katedrāles altāra daļu – Akadēmijas ielu, kur blakus žoga pamatnei ir jāizbūvē gājēju ietve, jāatrisina piebraucamā ceļa variants vēl pagaidām esošajai un ļoti trokšņainajai granīta apstrādes darbnīcai, kā arī «rozā mājai» (kā minēts 28. augusta rakstā) Akadēmijas ielā 14. Tā ir blakusesošās katoļu baznīcas īpašums – draudzes ēka.
Viens ir skaidrs – pastāvot tik blīvam kulta celtņu novietojumam intensīvu pilsētas maģistrāļu tuvumā, dievkalpojumu laikā ir maksimāls vieglo automobiļu pieplūdums šai kvartālā, kas rada nepieciešamību izveidot jaunu stāvlaukumu. Projekta stadijā ir piedāvāts priekšlikums iekārtot to bijušās apgabaltiesas ēkas vietā, tas ir, blakus katedrālei. Protams, ir jāņem vērā zemes īpašuma tiesības un jāmeklē risinājumi kulta celtņu funkcionālajai apritei un pilsētvides sakārtotībai.
Ceru, ka tālu vairs nav laiks, kad blakus katoļu un pareizticīgo baznīcu smailēm, Academia Petrina tornim pacelsies arī Trīsvienības baznīcas dominante, bet netālu no tās – Katoļu ielā – šo unikālo celtņu loku noslēgs Latviešu biedrības nama atjaunotais veidols. Tas viss dod kaut nelielu daļiņu no vecās Jelgavas kultūras kulminācijas punkta, kas bija dzīvs vēl pirms 53 gadiem.
