Ar nelielu nokavēšanos informēju par Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas veikumu septembrī.
Ar nelielu nokavēšanos informēju par Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas veikumu septembrī.
Kopumā inspektori izsnieguši 62 rīkojumus, kuros uzdots novērst 649 pārkāpumus. Jelgavā izsniegti 46 rīkojumi ar uzdevumu novērst 478 pārkāpumus. Apturēta 13 iekārtu darbība, pabeigta trīs smagu nelaimes gadījumu speciālā izmeklēšana. Inspektori devuši 12 atzinumu par ražošanas un tirdzniecības objektu gatavību nodošanai ekspluatācijā, sastādīti divi darba vietu sanitāri higiēniskie raksturojumi arodslimību apstiprināšanai. Kopā izskatītas deviņas sūdzības, tai skaitā astoņas – Jelgavā.
Katrā savā publikācijā minu faktus, ka darba devēji nenoslēdz ar strādājošiem darba līgumus. Kad inspektors to ir konstatējis, parasti seko dažādi aizbildinājumi, ka esot aizmirsuši, strādājot tikai vienu dienu utt. Savā intervijā 14. oktobra «Zemgales Ziņu» numurā likuma prasības jau esmu izklāstījis. Latvijas Republikas Darba likumu kodeksa 19. panta pirmais teikums formulēts viennozīmīgi: «Pieņemšana darbā notiek, noslēdzot rakstveida darba līgumu.» Tātad nevienam nav tiesību norīkot darbinieku veikt jebkurus darba pienākumus tik ilgi, kamēr nav abas puses parakstījušas darba līguma eksemplāru. Tādēļ ir veltas viena otra darba devēja vaimanas, ka inspekcija viņus neaizsargājot. Ja ievērosiet likuma prasības, arī inspekcija jūs aizsargās. Bet septembrī par šo pārkāpumu administratīvi sodīto pulku papildinājuši akciju sabiedrības «Jelgavas konservu fabrika» galvenais inženieris, bijušais SIA «Pako» direktors O. Strautmanis, individuālā uzņēmuma «Kate» īpašniece V. Ušvile, SIA «Salans» direktors E. Sabuckis un SIA «Komforts» direktors A. Zizlāns. Īpaši pārsteidz V. Ušviles kundzes un A. Zizlāna kunga pārkāpumi, jo vēl nesenā pagātnē viņi izrādīja lielu interesi par likuma prasībām šai jomā. Vai nu mūsu dotie padomi ir aizmirsušies, vai lāča pakalpojumu izdarījusi pašpārliecinātība. Tādēļ, kā parasti, aicinu visus ieinteresētos darba devējus un darba ņēmējus ar jautājumiem par darba un darba aizsardzības likumiem vērsties Valsts darba inspekcijā (3040507, 3040505), lai abas puses zinātu savas tiesības un pienākumus un rīkotos saskaņā ar likumu. Tā kā oktobris jau ir pāri pusei, varu informēt, ka par šo pārkāpumu sodīto pulks ir papildinājies, bet konkrētus uzvārdus uzzināsiet novembrī. Jelgavniekiem tikai gribu atgādināt, ka deviņu mēnešu laikā par darba līgumu nenoslēgšanu tikai Jelgavā un rajonā vien sodīts 19 darba devēju. Cik vēl nav sodīti, neviens pagaidām pateikt nevar. Arī vēl nesodīto pārkāpēju rinda pienāks, par to esmu pārliecināts.
Smags nelaimes gadījums Jelgavā septembrī bijis viens – Jelgavas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā tika smagi traumēts viens no pieredzējušākiem strādniekiem. Galvenie cēloņi – gan darbu vadītāja, gan arī strādnieku bezatbildība. Tikai tā var nosaukt gadījumu, kad nestabili noliktā metāla konstrukcijā lien iekšā strādnieks. Lūstot vienai no atbalsta daļām, konstrukcija uzgāzās strādniekam virsū un viņš guva ļoti smagus miesas bojājumus. Septembra beigās smags nelaimes gadījums notika Iecavā, kur strādnieks guva traumas, krītot no septiņu metru augsta jumta. Izmeklēšana turpinās, par rezultātiem – nākamreiz. 23. septembrī akciju sabiedrības RAF teritorijā smagus miesas bojājumus cieta kādas Rīgas firmas strādnieks. Ļoti interesants ir fakts, ka nodokļu maksātāju reģistrā šāda firma nav atrodama, bet RAF administrators Bernāna kungs par to, slēdzot attiecīgu līgumu, pat nebija painteresējies. Šo nelaimes gadījumu izmeklē Rīgas reģionālās inspekcijas kolēģi, bet akciju sabiedrībā RAF jau jūtams, ka firmas «Sabiedrība SV» īpašnieks dara visu, lai cietušo, kas arī strādāja bez darba līguma, neviens nepazītu. Šo bēdīgo uzskaitījumu beidzot, vēlos tikai norādīt uz cienījamās A. Rones kundzes neprecizitāti mūsu sarunas izklāstā 14. oktobra «Zemgales Ziņās». Viņas minētie cipari par nelaimes gadījumos cietušo skaitu attiecas uz Latviju kopumā, nevis tikai uz Zemgales reģionu. Zemgalē deviņu mēnešu laikā gājuši bojā četri (Jelgavā neviens) un smagi traumēti 13 cilvēku.
Darba inspekcijas izskatīto sūdzību ziņā septembris neko oriģinālu nenesa. Sūdzības, kā parasti, lielākoties skāra algu un citu maksājumu neizmaksāšanu un darba un nodokļu grāmatiņu neizsniegšanu, arī darba līgumu neslēgšanas gadījumus.
Inspekcijas vārdā izsaku pateicību akciju sabiedrības RAF darba aizsardzības biroja priekšniekam V. Burkānam par precīzu darbu, kārtojot bīstamo iekārtu reģistrācijas jautājumus. Ceru, ka šim piemēram sekos arī citi bīstamo iekārtu valdītāji.
Pagājušajā reizē ar labu vārdu pieminēju Jelgavas domi. Ļoti žēl, bet laikam būšu pārsteidzies, jo vasarā ir palikuši nepadarīti daži svarīgi darbiņi. Tiem neesot pieticis naudas (kopumā, šķiet, vajadzēja aptuveni Ls 1000). Cienījamie domnieki! Ja liktenis būs nežēlīgs un jūsu vainas (vai skopuma) dēļ ies bojā bērni – nevainojiet darba inspekciju. Ar preses starpniecību jelgavnieki uzzinās vainīgo vārdus. To es apsolu.
