Lai gan daudzas ES dalībvalstis noteikušas ierobežojumus brīvai darbaspēka kustībai tās teritorijā, labklājības ministre Dagnija Staķe norāda, ka nav pamata bažām par Eiropas darba tirgus slēgšanu.
Lai gan daudzas ES dalībvalstis noteikušas ierobežojumus brīvai darbaspēka kustībai tās teritorijā, labklājības ministre Dagnija Staķe norāda, ka nav pamata bažām par Eiropas darba tirgus slēgšanu, jo ES dalībvalstīs, atrodot darbu un legāli noformējot darba attiecības, labprāt tiks uzņemti arī mūsu valsts pilsoņi.
“Latvija 2003. gada 16. aprīlī parakstīja līgumu par pievienošanos ES, kurā noteikti arī brīvā darbaspēka kustības nosacījumi, kas Latvijai pēc pievienošanās ES nedrīkstēs būt nelabvēlīgāki par tiem, kādi tie pastāvēja līguma parakstīšanas dienā,” uzsver Dagnija Staķe.
Pašreizējās ES dalībvalstis, kas noteikušas darba tirgus ierobežojumus, dod priekšroku darba ņēmējiem, kas ir ES dalībvalstu pilsoņi (tātad arī Latvijas pilsoņiem), nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu pilsoņi. Tas nozīmē, ja uz vienu darbavietu Dānijā pēc ES paplašināšanās pretendēs gan Latvijas, gan Baltkrievijas pilsonis, priekšroka būs Latvijas pilsonim. Ministre atzīst, ka dalībvalstu noteiktie pārejas periodi brīvai darbaspēka kustībai ir arī sava veida barjera, kas dos laiku un iespēju katram indivīdam izsvērt vēlmi doties darba meklējumos uz kādu pašreizējo ES dalībvalsti. Savukārt Latvija pagaidām nav plānojusi noteikt ierobežojumus attiecībā uz brīvā darbaspēka kustību.
Atgādinām, ka pašlaik tikai Īrija ir saglabājusi pilnībā savu iepriekšējo nostāju – atvērt darba tirgu pēc 2004. gada 1. maija jauno ES dalībvalstu pilsoņiem. Arī Lielbritānijas darba tirgus būs pieejams jauno dalībvalstu pilsoņiem, tomēr tas attieksies tikai uz pilsoņiem, kas jau būs šajā valstī sev sagādājuši darbu, tādējādi dodot ieguldījumu Lielbritānijas sabiedrībā un ekonomikā. Turpretī līdz 2006. gada maijam tiks liegtas tiesības pretendēt uz sociālajiem pabalstiem tiem, kas būs ieradušies darba meklējumos minētajā valstī. Savukārt pārējo ES dalībvalstu darba tirgus nebūs tik atvērts jauno ES dalībvalstu pilsoņiem.
Brīva darbaspēka pārvietošanās garantē cilvēkiem tiesības ierasties kādā ES dalībvalstī, apmetoties tur uz dzīvi, piesakoties darbā un strādājot saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi tiek piemēroti attiecīgās valsts iedzīvotājiem. Turklāt, pastāvot brīvai darbaspēka pārvietošanās iespējai, ES iedzīvotājiem ir lielākas izredzes atrast sev piemērotu darbu. Nodarbinātības veicināšana joprojām ir ES un arī Latvijas prioritāte. Iesaistot darba tirgū ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus un sekmējot uzņēmējdarbības attīstību, ES līdz 2005. gadam vēlas paaugstināt kopējo nodarbinātības līmeni līdz 67 procentiem (tajā skaitā sievietēm līdz 57 procentiem), bet līdz 2010. gadam – jau līdz 70 procentiem (tajā skaitā 60 procentiem sieviešu un 50 procentiem pirmspensijas cilvēku).
