Vadīt avīzes redakciju mūsdienās ir zināms izaicinājums. Jau kādu laiku drukātajiem medijiem tiek paredzēts ātrs gals (par laimi, tas vēl nav pienācis), jo ikdienas dzīvē arvien paliekošāku vietu ieņem modernās tehnoloģijas. Sak, kam gan vajag pašķirstīt avīzi, ja visus jaunumus var uzzināt ne tikai datorā, bet katrā telefonā, atrodoties faktiski jebkurā vietā.
Tiesa, ja kāds draud ar drīzu avīžu izmiršanu, man patīk oponēt, ka arī radiostacijām paredzēja ātru galu, kad savu uzvaras gājienu sāka televīzijas pārraides. Tomēr mums visiem par prieku – radio runā vēl šobaltdien.
Izaicinājums ir arī konkurence ar izdevumiem, kurus izplata bez maksas. Domāju, jebkurš veikala īpašnieks spēj iztēloties, kāda gan izvērstos viņa tirgotāja karjera, ja, piemēram, blakus pārtikas veikalam kāds atvērtu iestādi, kur šos produktus izsniegtu par velti. Šajā ziņā reģionālajiem laikrakstiem (tautā jauki dēvētiem par «mazajām» avīzītēm) ir grūtāk dzīvot nekā lielajiem preses izdevumiem, kas nekonkurē ar pašvaldību bezmaksas informācijas lapām.
Mūsu mērķis ir sniegt jums kvalitatīvi sagatavotu, nevis vienpusēju informāciju par apkārtnes cilvēku darbiem un dažkārt arī nedarbiem. Dažreiz tas izdodas labāk, citreiz ne tik labi, bet tiek darīts pēc labākās sirdsapziņas. Ne velti nereti dažādās sarunās tiek viļāts teikums – ja grib nopelnīt lielu naudu, žurnālistikā nestrādā. Noteikti sava daļa taisnības tur ir. Mēs strādājām, jo mums no sirds patīk mūsu darbs, patīk satikt interesantus un iedvesmojošus cilvēkus, kas dzīvo Zemgalē, patīk pastāstīt par viņiem jums. Ar lielāko prieku ieklausīsimies jūsu ieteikumos un komentāros par pilsētā un novados notiekošo, gaidīsim ierosinājumus par uzņēmējiem, lauksaimniekiem, skolotājiem un vienkārši interesantiem cilvēkiem, kurus būtu vērts aprakstīt mūsu avīzes lapās.
