Viena no Jelgavas reģionālās vides pārvaldes darbības sfērām ir atbilstoši likumdošanas aktos noteiktajai kārtībai kontrolēt zemes dzīļu resursu ieguvi, izmantošanu un uzskaiti.
Viena no Jelgavas reģionālās vides pārvaldes darbības sfērām ir atbilstoši likumdošanas aktos noteiktajai kārtībai kontrolēt zemes dzīļu resursu ieguvi, izmantošanu un uzskaiti. Taču derīgo izrakteņu izstrādātājiem rodas dažādi jautājumi, kas saistīti ar darbību karjeros, rekultivāciju, nodokļu maksāšanu, tādēļ raksturosim stāvokli zemes dzīļu izmantošanā reģionā kopumā, atbildot arī uz jautājumiem.
Zemes dzīļu resursi var būt privātā, valsts īpašumā (valsts nozīmes atradnes) un pašvaldību lietošanā.
Jelgavas reģiona zemes dzīļu resursus veido gan tagad, gan nākotnē izmantojamie nogulumi un pazemes dzeramie ūdeņi. Pašlaik izmantotās zemes dzīļu bagātības ir dabīgie būvmateriāli un to izejvielas (dolomīts, māls, smilts – grants, smilts), kā arī kūdra. Reģiona perspektīvie resursi ir ģipšakmens (Bauskas rajona Skaistkalnes pagasta valsts nozīmes atradne «Skaistkalne» ar 18107 tūkstošiem kubikmetru lieliem krājumiem) un kaļķakmens (Dobeles rajona Vītiņu pagasta valsts nozīmes atradnes «Auce» ar 10670 tūkstošiem kubikmetru lieliem krājumiem).
Sākoties Latvijas tautsaimniecības lejupslīdei, iepriekšējā desmitgadē derīgo izrakteņu ieguve Jelgavas reģionā krasi samazinājās – caurmērā par 60 procentiem, viszemāko līmeni sasniedzot 1993. gadā. Pašlaik ieguve ir nostabilizējusies, tomēr ir ievērojami mazāka nekā agrāk.
Intensīvāk derīgos izrakteņus iegūst Jelgavas un Dobeles rajonā. Jelgavas rajonā to dara deviņas organizācijas (SIA «Laflora» un SIA «Svētvalde» – kūdru; CBS «Igate» – smilts un grants maisījumu; SIA «Gneiss» un VAS «Centrālie reģiona ceļi» filiāle «Jelgavas ceļu rajons» – dolomīta šķembas; SIA «Jelgavas kuģinieks» – smilti u.c).
Dobeles rajonā dominē smilts – grants ieguve (SIA «Auces meliorators», VAS «Kurzemes ceļi» Dobeles 25. ceļu rajons, SIA «Verso», SIA «Meliorators», Naudītes pagasta pašvaldības uzņēmums «Sesava»). Lielauces pagastā SIA «Ceplis» iegūst mālu ķieģeļu ražošanai. Bez tam 1999. gada vasarā Vītiņu pagastā zemnieku saimniecība «Losbergi» sāka dzeramā ūdens ieguvi no «Karaļavotiem» («Ķeveles avotiem»).
Bauskas rajonā derīgos izrakteņus iegūst sešas organizācijas: kūdru –SIA «Misas kūdra», SIA «Galenieki», dolomīta šķembas – SIA «Iecavas gulbis», smilts – grants maisījumu – Vecumnieku pagasta pašvaldības uzņēmums «Olis», smilti – SIA «Būve 100» un Bauskas virsmežniecība meža ceļu uzlabošanai. Stelpes pagasta zemnieku saimniecība «Bērzupes» kopš 1993. gada iegūst ārstniecisko galda minerālūdeni.
Likums «Par zemes dzīlēm» nosaka vispārējo kārtību zemes dzīļu racionālai un vidi saudzējošai izmantošanai. Tas paredz derīgo izrakteņu ieguvi tikai ģeoloģiski izpētītās atradnēs un pēc ģeoloģiskās atskaites. Valsts ģeoloģijas dienests katrai atradnei izdod atradnes pasi, bet vietējā pašvaldība izsniedz bieži sastopamo derīgo izrakteņu atļauju. Pie tiem pieder māls, smilts, grants, irdenie saldūdens kaļķieži un kūdras iegulas līdz piecu hektāru platībā vienam īpašniekam piederošā īpašuma robežās.
Diemžēl dažos gadījumos pašvaldību izsniegtās atļaujas neatbilst likuma un noteikumu prasībām, piemēram, nav pievienots atradnes plāns ar iezīmētu licences laukumu, nav izpildītas sadaļas par vides aizsardzības un darba drošības nosacījumiem. Ja pašvaldība vēlas iegūt derīgos izrakteņus savām vajadzībām, tai jāsaņem licence Valsts ģeoloģijas dienestā.
Likums nosaka arī to, ka zemes dzīļu izmantotāji personīgo vajadzību apmierināšanai zemes dzīles savā īpašumā vai zemē, kas viņiem nodota pastāvīgā lietošanā, izmanto bez maksas. Zemes dzīļu izmantošana peļņas nolūkos ir pieļaujama, ja saņemta attiecīga atļauja (licence).
Karjeru izstrādātājiem, vai tā būtu fiziska vai juridiska persona, atbilstoši likumam «Par dabas resursu nodokli» reizi ceturksnī ir jāsamaksā dabas resursu nodoklis. Nodokļa apmērs ir atkarīgs no derīgā izrakteņa veida un iegūtā apjoma, piemēram, smiltij tas ir 0,05 lati par kubikmetru, smilts – grants maisījumam – 0,10 latu par kubikmetru, dolomītam – 0,06 lati par kubikmetru. Nodokļa ieņēmumi tiek ieskaitīti valsts un pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos.
Pašlaik viena no lielākajām problēmām ir pamesto karjeru rekultivācija. Reģionā vairākus gadus nav rekultivēts neviens karjers. Lielākā daļa no tiem aizaug ar krūmiem, apmežojas, radot grūtības to rekultivācijai nākotnē. Likums nosaka, ka pēc derīgo izrakteņu krājumu izstrādes organizācijai, kas karjerā strādājusi, obligāti jāveic rekultivācijas darbi atļaujā noteiktajā termiņā. Mēs iesakām saglabāt atsevišķās krautnēs zemes auglīgo slāni, ko vēlāk varētu izmantot ainavas atjaunošanai.
Pēdējā laikā aktuāls kļūst jautājums par smilts – grants krājumiem Jelgavas un Bauskas rajonā, kur šie resursi ir gandrīz izsīkuši, sevišķi tas attiecas uz Bauskas rajonu. Tādēļ reģionu padomēm laikus būtu jāmeklē iespējas jaunu atradņu noteikšanai un ģeoloģiskai izpētei.
Neizniekosim mūsu zemes dzīļu bagātības, strādāsim racionāli, jo derīgo izrakteņu resursi, izņemot kūdru, neatjaunojas!
Silvija Rozīte, Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes zemes dzīļu vecākā inspektore
