No 2009. gada Jelgavā ieviesta vienotā rinda uz vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Lai arī pašvaldības darbinieki atzīst, ka šim modelim plusu ir vairāk nekā mīnusu, daudzi vecāki tam nepiekrīt. Intervijā uz «Ziņu» jautājumiem atbild Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza un Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis.
– Vai jaunā centralizētā rinda sevi ir attaisnojusi?G.A.: Viennozīmīgi. Līdz tam vecākiem pašiem noteiktā pieņemšanas laikā bija jādodas uz izglītības iestādēm, jāsameklē vadītāja un jāpieraksta rindā bērns. Tagad, saņemot bērna dzimšanas apliecību, vecāki ar dokumentiem dodas uz Domes dzīvesvietas deklarēšanas sektoru, kur var ērti iebraukt arī ar mazuļu ratiņiem, un reģistrē bērniņu rindā uz bērnudārzu, norādot vēlamo iestāšanās gadu un iestādi. Plusi ir daudzi, arī tas, ka vecākiem vairs nav jādodas uz vairākām izglītības iestādēm ar cerību, ka kādā bērns tiks uzņemts. Patieso ainu atsevišķā rinda neparādīja. Tagad varam redzēt reālo rindā gaidītāju skaitu un plānot vietas. Pirms trim gadiem, kad reģistrs ienāca mūsu pilsētā, tas rindu samazināja par vairāk nekā 900 bērniem, jo daudzi bija pieteikti vairākos dārziņos. Lielākais skaits, kur viens bērns bija reģistrēts, bija sešas izglītības iestādes. – Kāda ir vienotās rindas veidošanās kārtība?G.A.: Izglītības pārvaldes mājas lapā izveidota sadaļa, kurā, uzklikšķinot uz vārdu «rinda», tiek ievadīts bērna personas kods, pēc kura var redzēt, ar kādu reģistrācijas numuru bērns atrodas rindā. Pozitīvi, ka katrai darbībai var izsekot līdzi un, ja rodas kāda neizpratne, informācija ir viegli pārbaudāma, jo dati reģistrā par veiktajām darbībām un izmaiņām parādās pat līdz minūtei. Vietu nepiešķir viens cilvēks, bet vietu sadales komisija. Kārtas numurs rindā var mainīties, jo ir profesiju pārstāvji, kuru atvasēm vieta pašvaldības dārziņā tiek piešķirta ārpus kārtas. Likums paredz, ka bez rindas tā jānodrošina Nacionālo bruņoto spēku darbiniekiem, līdz ar to pārējie rindā gaidītāji reģistrā pavirzās par vienu vietu atpakaļ. Jau vairākus gadus priekšroka uz bērnudārzu ir arī pedagogu bērniem. Nopietnākā situācija ir mācību gada beigās. Kopš izveidots vienotais reģistrs, vecāki norāda vēlamo mācību gadu, no kura bērnam apmeklēt dārziņu. 2011./ 2012. mācību gadā tos, kas rindā palikuši no iepriekšējā gada, konsolidē kopā ar nākamā mācību gada bērniem. Konsolidācija veidojas, apvienojot dienu, datumu un pat laiku, kad bērns reģistrēts vienotajā reģistrā. Taču jāatzīst, ka ne visas ģimenes mazo reģistrē uzreiz pēc viņa piedzimšanas, to dara arī pēc gada un vēlāk. – Cik bērnu gada laikā tiek uzņemti pašvaldības dārziņos ārpus kārtas? G.A.: Pagājušajā mācību gadā bez rindas tika uzņemti 129 bērni, ievērojama daļa ir Nacionālo bruņoto spēku darbinieku atvases, pedagogu bērni – 46.– Vai neesat centušies panākt, lai likums tiktu saprātīgi piemērots vai mainīts? Ja lielā daļā tie nav rotējošie militāristi, kas pēkšņi darba pienākumu dēļ ienākuši Jelgavā, kādēļ viņu bērniem ir tāda priekšrocība?G.A.: …A.R.: …Kādēļ atsevišķi vecāki, reģistrējot bērnu vienotajā rindā, anketā kā vēlamo iestāšanās gadu uzrāda jau nākamo, kad mazajam apritēs tikai gads vai divi, bet citiem tas tiek liegts?G.A.: Rindā bērns tiek uzņemts, kad ir reģistrēts, bet gada vecumā dārziņu neviens viņam nepiešķirs. Jā, ir šādi atsevišķi gadījumi, bet nevaru komentēt, kādēļ, jo es šīs funkcijas nepildu.Vecāki pārmet, ka rudens un ziemas mēnešos dzimušie bērni rindā gaida pat līdz piecu gadu vecumam, bet gada pirmajā pusē dzimušie dārziņā tiek jau no diviem vai trim gadiem… G.A.: Tā ir. Protams, ka pieejamība pašvaldības bērnudārziem 100 procentos nav nodrošināta. A.R.: Pašlaik visiem pašvaldības dārziņu noteikti nevaram nodrošināt, un vienīgais risinājums šajā gadījumā būtu pašvaldībai uzbūvēt jaunu bērnudārzu, kas pašlaik nav iespējams. Bet nav jau tā, ka Jelgavā nebūtu bērnudārzu. Privātajos ir daudz brīvu vietu. G.A.: Jāpiebilst, ka šis gads ir izņēmums, jo bērnu skaits, kuri tiek iesaistīti izglītībā, ir ļoti liels. 12. maijā pamatkomplektācijā Izglītības pārvalde nosūtīja 626 uzaicinājumus vecākiem par vietas piešķiršanu pašvaldības bērnudārzā, no tiem 192 pārdomāja – viņu vietā jūnijā uzaicinājumi nosūtīti rindā esošajām nākamajām 192 ģimenēm. Turklāt 71 persona pa minēto tālruni un norādītajā adresē nebija sasniedzama. Tas ir nedaudz vairāk par 10 procentiem, kas ir vērā ņemams skaitlis, tādēļ vēlos lūgt vecākus, ja tiek mainīta dzīvesvieta, paziņot par to dzīvesvietas deklarēšanas sektoram. Ja adresāts nav atsaucies, atkārtota vēstule uz šo adresi netiek sūtīta un, ja vecāki nav reaģējuši uz uzaicinājumu, no pirmsskolas reģistra bērns tiek dzēsts. – Cik liela ir pašvaldības iespēja noteikt, kurām ģimenēm primāri piešķirt vietu? Piemēram, Vācijā atsevišķās zemēs ir modelis, ka vispirms dārziņš tiek nodrošināts bērniem, kuru vecāki strādā algotu darbu. G.A.: Ja ģimenē kāds no vecākiem nestrādā, tad tās sociālekonomiskā situācija ir ļoti sarežģīta, un ar bērnudārzu tā tiek daļēji atvieglota. Tā ka ir grūti pateikt, kuram bērnudārzs būtu vairāk nepieciešams. – Vai pašvaldībai nav teikšana, lai strādājošiem vecākiem primāri piešķirtu bērnudārzu?G.A.: Bet vai tas zināmā mērā nebūtu diskriminējoši? Jelgavā ir viens no zemākajiem bezdarba līmeņiem. Jūsu piedāvātajam variantam atbilst lielākā daļa vecāku, kas nesaņem vietu, un šis jautājums nav tik viennozīmīgs. – Bet vai rudenī un ziemā dzimušie bērni netiek diskriminēti vēl vairāk? Arī viņu vecāki taču maksā nodokļus.G.A.: Manuprāt, par diskrimināciju runa varētu būt tikai tad, ja Jelgavā vispār nebūtu pieejamas brīvas vietas izglītības sistēmā, bet privātajos bērnudārzos tās vēl ir un pat daudz. – Kādēļ pašvaldības bērnudārzos bez rindas vieta tiek piešķirta pedagogu un viņu atbalsta personāla bērniem?A.R.: Izglītība mūsu pašvaldībā vienmēr bijusi prioritāte, un tā neapšaubāmi saistās ar pedagogiem. Bija laiki, kad Jelgavā krasi pietrūka kvalificētu pedagogu, un, lai viņus kaut kā motivētu strādāt mūsu pilsētā, dienesta dzīvoklis un vieta bērnudārzā no pašvaldības puses ir sava veida bonuss.G.A.: Arī pašlaik pilsētas izglītības sistēmā notiek pedagogu paaudžu maiņa. Lai jaunie skolotāji var ienākt pilsētā un strādāt, viņiem vajadzīgs atbalsts. – Ar ko citu profesiju pārstāvji, piemēram, sociālie darbinieki vai policisti, ir sliktāki par izglītībā nodarbinātajiem?G.A.: Katra cilvēka darbs ir cienījams jebkurā līmenī. Pirmkārt, pedagoga darbs ir ļoti atbildīgs un grūts. Un, ja, strādājot ļoti sarežģītu un atbildīgu darbu, auklītes alga pirms nodokļu nomaksas ir 200 latu, manuprāt, ir tikai apsveicami, ja viņas bērniņš šajā iestādē aug.A.R.: Jebkura profesija ir godājama. Pedagogu trūkums mums spieda pieņemt šādu lēmumu. Dzīve, protams, ir mainīga, un, iespējams, kāda no prioritātēm būs jāpārskata. – Kā pa gadiem veidojas bērnudārza kopējā rinda?G.A.: Būtiski rindā gaidītāju skaits samazināsies jau šogad, jo līdz ar jaunās pirmsskolas izglītības iestādes «Ķipari» atvēršanu no rindas iziet 256 bērni. Tas ir daudz! Bet rindai drīzumā jāsamazinās vēl, jo dzimstība pēdējā laikā krītas par 70 – 90 bērniem gadā. 2007. gadā Jelgavā bija deklarēti vairāk nekā 700 jaundzimušo, bet 2010. gadā – 586. – Kura vecuma bērni visvairāk paliek aiz svītras uz vietu dārziņā?G.A.: Līdz 28. aprīlim rindā uz dārziņu gaidīja 391 četrgadnieks, 528 trīsgadnieki. Tātad trīs gadu vecums dominē, un ārpus rindas viņi arī visvairāk paliek. Tie, kas šogad netiks dārziņā, pagarinās nākamā gada rindu. Pagājušā gada pieredze liecina, ka vēl augustā atbrīvosies vietas un vecākiem, kam kārtas skaitlis rindā ir samērīgs, vēl ir cerības. – Un tomēr nekādas izmaiņas vienotajā reģistrā nav gaidāmas?G.A: Es domāju, ka tās arī nav vajadzīgas. – Vai nav tā, ka pedagogu atvasēm visvairāk vietu tiek renovētajā dārziņā?G.A.: Nekādā gadījumā. Mani ļoti pārsteidza, ka no vietas «Ķiparos» daudzi vecāki atteicās – dzīvesvietas attāluma un citu iemeslu dēļ. – Vai pašvaldības plānos nav atvērt vēl kādu pirmsskolas izglītības iestādi?A.R.: «Treknajos» gados mūsu plāni bija lieli – bija doma paplašināt bērnudārzu «Sprīdītis», kas dotu vietu vēl apmēram 200 bērniem. Tehniskais projekts sagatavots arī «Zemenītes» bērnudārza paplašināšanai un, ja būs kāds ES struktūrfondu atbalsts vai cits finansējums, skatīsimies, kā projektu realizēt. Pašlaik nevienu jaunu bērnudārzu atvērt neplānojam.Otrs aspekts – privātie bērnudārzi. Jelgavā tajos ir brīvas 275 vietas, un tā ir iespēja, ko vecāki var izmantot, ja bērns netiek uzņemts pašvaldības dārziņā. Protams, tas ir par maksu, bet tajā pašā laikā tā nav bezizeja vai situācija kā citās pašvaldībās, kur nav variantu. Pašvaldība iespēju robežās ir gatava pārskatīt dotāciju apmēru, ko sniedzam privātajiem bērnudārziem. Pašlaik tie ir 55 lati par bērnu. Taču mēs vēlētos, lai arī privātie bērnudārzi meklētu risinājumus, kā samazināt vecāku līdzmaksājumu. Privātajos no valsts budžeta tiek apmaksāta arī pedagoga likme piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skolotājiem, bet no pašvaldības budžeta tiek finansēts logopēds.– Vai pašvaldība nevar nākt pretī privātajiem dārziņiem, samazinot to izmaksas, piemēram, atlaižot daļu zemes nodokļa?A.R.: Par to ir vērts padomāt. Jāapskatās, vai saistībā ar zemes nodokli jau nav dotas kādas atlaides. Katrā ziņā tas ir diskutējams jautājums.– Vai pašvaldībai ir paredzēti līdzekļi rotaļu laukumu uzturēšanai un atjaunošanai? Vecāki norāda, ka kādā dārziņā it kā uz brīvprātības principa piespiedu kārtā grupās tiekot vākt nauda jaunu elementu iegādei rotaļlaukumam. G.A.: Pašvaldības izglītības iestādēm ir iedalīts savs budžets, un līdz 2009. gadam katru gadu tajās tika investēts, lai atjaunotu lapenes un rotaļu laukumus. Tāda situācija, ka tiek prasīts kaut kāds vecāku līdzfinansējums, ja vien tas nav brīvprātīgs un kāds vēlas savai iestādei dāvināt, nav pieļaujama. Ja tā ir bijis, labprāt uzklausītu vecākus.– Kādēļ bērnudārza «Sprīdītis» rotaļu laukumi ir tik bēdīgā izskatā?G.A.: Piekrītu. Pirmkārt, «Sprīdītim» tika plānots būvēt piebūvi, rekonstruēt zaļo zonu un gājēju celiņus Otrkārt, iestāde šogad piedalās energoefektivitātes projektu konkursā par siltināšanu un renovāciju. Jūlijā saņemsim atbildi, vai projekts ir apstiprināts. Pozitīva atzinuma gadījumā nekavējoties tiks sākti renovācijas darbi, pēc tam arī teritorijas labiekārtošana un rotaļu laukumu izveide.– Vai no jaunā mācību gada plānots dārziņos paaugstināt ēdināšanas maksu?G.A.: Nākamajā gadā paaugstināta ēdināšanas maksa varētu būt pirmsskolas iestādē «Rotaļa», kur ēdinātājfirma šādu iesniegumu mums iesniegusi. Citi uzņēmēji ar šādu nepieciešamību nav vērsušies.
