Lai iedzīvotāji gūtu priekšstatu par Jelgavas policijas darbu, kā arī saņemtu atbildes uz sasāpējušiem jautājumiem, piedalīties telefonakcijā «Ziņas» aicināja..
Lai iedzīvotāji gūtu priekšstatu par Jelgavas policijas darbu, kā arī saņemtu atbildes uz sasāpējušiem jautājumiem, piedalīties telefonakcijā “Ziņas” aicināja Jelgavas Ceļu policijas priekšnieku Aivaru Putniņu (A.P.), Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Pilsētas iecirkņa inspektoru nodaļas priekšnieku Romānu Dikovu (R.D.) un Rajona iecirkņa inspektoru nodaļas priekšnieku Aldi Griestiņu (A.G.).
Kādas pašlaik ir būtiskākās problēmas ceļu policijas darbiniekiem un iecirkņu inspektoriem?
A.P.: Līdzīgi kā katru gadu, tuvojoties tumšajam laikam, lielākās raizes sagādā gājēju un velobraucēju drošība un atstarotāju lietošana. Uzraugām, lai šoferi nebrauktu alkohola reibumā, nepārsniegtu ātrumu, cenšamies uzmanīt mazāk aizsargātos satiksmes dalībniekus. Jāatzīst, ka šogad kārtīgāki kļuvuši skolēni.
R.D.: Lai gan ļoti bieži tiek pieminēta cīņa ar nelegālo alkoholu, uzskatu, ka tā nav būtiskākā problēma, ar ko saskaras iecirkņu inspektori. Jāsāk ar to, ka skaidri nav definēts, ar ko iecirkņu inspektoriem jānodarbojas. Viņiem būtu jāveic preventīvie pasākumi un jābūt tām personām, kas uztur saikni ar sabiedrību un, saņemot informāciju par kādu likumpārkāpumu, ziņo Kriminālpolicijai. Taču realitātē viss ir citādi. No deviņdesmito gadu sākuma saglabājusies mākslīgi radīta situācija, ka iecirkņu inspektori ir piesaistīti pirmstiesas izmeklēšanas procesam un citiem darbiem. Cerējām, ka jaunais Kriminālprocesa likums šo jomu sakārtos, taču – nekā. Pašlaik iecirkņa inspektors ir “cilvēks orķestris”, kas nodarbojas ar visu, ko neizdara citi policisti, pat iesaistās smagu noziegumu atklāšanā.
A.G.: Mani uztrauc bezdarbs rajonā, kā arī atsevišķu cilvēku nevēlēšanās strādāt. Viņi par atalgojumu, kādu par darbu maksā, piemēram, saimnieki, negrib strādāt. Tad sākas ģimenes problēmas, skandāli, kas savukārt sagādā nopietnas galvassāpes iecirkņu inspektoriem. Rajonā izteiktas ir sīkās zādzības. Taču visbiežāk iecirkņu inspektoru palīdzība tiek meklēta jautājumos, kas nav viņu kompetencē, piemēram, zemes robežu sadalījumos un tamlīdzīgos. Daudz laika aizņem arī jautājumu par suņu turēšanu atrisināšana, ar ko pilsētā nodarbojas Pašvaldības policija, bet laukos – iecirkņu inspektori.
Ģimenes skandāli – tas arī ir plašs iecirkņa inspektoru darbības lauks.
A.G.: Jā, turklāt cilvēki reizēm neizprot situācijas nopietnību. Ir pietiekami daudz gadījumu, kad sieva ziņo par iereibuša vīra skandalēšanos, bet pēc tam mēģina viņu no policijas izpestīt, lūdzot nelikt maksāt soda naudu. Parasti sievietes cenšamies pārliecināt vērsties tiesā un laulību šķirt, taču ieteikumi netiek uzklausīti. Pēc dažām nedēļām atkal saņemam kārtējo sūdzību par vīra saplēstiem traukiem, lamāšanos vai pat roku palaišanu.
R.D.: Tie, kas lūdz izšķirt ģimenes skandālu, parasti policijā vēršas atkārtoti. Vidēji tikai katrs desmitais likuma sargu palīdzību lūdz pirmo reizi, pārējiem kā cietušajiem vai aizdomās turētajiem ar policiju nācies saskarties jau agrāk.
A.G.: Protams, ģimenes skandālu novēršana aizņem lielu daļu lauku iecirkņu inspektoru darbalaika, taču ir arī citas rūpes. Piemēram, diskotēkas skolās un kultūras namos, kur jārūpējas par kārtību. Tas gan būtu pasākuma organizatora kompetencē, taču tā notiek reti. Diemžēl ir lietas, ko organizatori negrib ievērot, piemēram, nepilngadīga persona, kas nav sasniegusi 16 gadu vecumu, ārpus mājas drīkst uzturēties līdz pulksten 23, bet viņi mēģina policistu iežēlināt, sak, bērns 30 santīmu samaksājis, lai taču dejo. Bet likumu pārkāpt nedrīkst, tāpēc starp policiju un pasākuma organizatoriem rodas domstarpības.
Vai nelegālā alkohola tirdzniecība ir plaši attīstīta mūsu pilsētā un rajonā?
R.D.: Mēs cenšamies iznīdēt nelegālā alkohola tirdzniecību, taču piedāvājumu rada pieprasījums. Tieši ar to vajadzētu cīnīties ne tikai likuma sargiem, bet arī, piemēram, sociālajiem dienestiem. Veicot analīzi, noskaidrots, ka vietas, kurās mitinās nelabvēlīgās ģimenes, sakrīt ar nelegālo alkohola tirdzniecības punktu koncentrācijas rajonu. Šīs teritorijas “pārklājas”. Tajās un to tuvumā mums visbiežāk izdodas aizturēt cilvēkus ar nelegālā alkohola pudelēm. Jāatgādina, ka likums ļauj saukt pie atbildības ne tikai “točku” īpašniekus un grādīgā tirgotājus, bet arī pircējus. Daži izliekas, ka to nav iegādājušies, taču jāatgādina – atbildība iestājas pat tajā gadījumā, ja nelegālā grādīgās dziras pudele atrasta vai saņemta dāvanā.
A.G.: Viena no nelegālā alkohola apkarošanas lielākajām problēmām ir tā tirdzniecības fakta pierādīšana. Pirmkārt, jāatrod cilvēks, kas veiks kontrolpirkumu, jo policistus visi pazīst, tāpēc jāsūta kāds cits. Ne reizi vien iedzīvotājiem, kas sūdzas par “točkām”, piedāvājam mums palīdzēt, taču viņi tikai atmet ar roku un saka: “Ko tad es…” Otrkārt, kontrolpirkumam līdzekļi netiek piešķirti, tāpēc naudu “sametam” paši. Bijuši gadījumi, kad pārdevējs paņem naudu un aizcērt durvis deguna priekšā, līdz ar to līdzekļi ir zaudēti, bet faktu pierādīt nav iespējams.
R.D.: Man nācies saskarties ar gadījumu, kad policiju informē par kādu nelegālā alkohola tirgotavu, un vēlāk izrādās, ka “labdari” bijuši konkurenti. Reizēm pat sāpīgi uzklausīt pārmetumus, ka policija neko nedara, lai apkarotu “točkas”. Daudzi ir sodīti, ierosinātas vairākas krimināllietas, un vainīgie savu darbību pārtraukuši. Reiz pat pie kādas nelegālā alkohola tirdzniecības vietas ierīkojām posteni, kurā dežurējām, līdz klienti pārstāja nākt. Diemžēl mums nav tādu cilvēku resursu, lai līdzīgi varētu uzmanīt katru “točku”.
A.G.: Nelegālā alkohola tirdzniecība notiek arī laukos. Mēs veicam pārbaudes, taču lielākoties atskan frāze: “Es alkoholu iegādājos Jelgavas tirgū.” Piemēram, kāds cilvēks no Sesavas puses pensijas dienā brauca uz Jelgavas tirgu pirkt alkoholu. Kad viņš atgriezās mājās un ar pilnām somām Sesavā izkāpa no autobusa, mēs viņu aizturējām. Lielākā problēma ir piegādātāji – tie nav no laukiem. Piemēram, Vilces pusē agrāk darbojās piegādātāji no Rīgas.
Runājot par nelegālo alkoholu, vai tas lielākoties ir šķaidīts spirts?
A.G.: Jā, taču pēdējā laikā parādījusies arī tā saucamā “samogonka”. Piemēram, nesen Valgundes pagastā atklāja nelegālu alkohola ražotni. Šajā lietā izmeklēšana nav pabeigta, tāpēc vēl nevar zināt, kā viss pavērsīsies.
Kur pazudušas kājnieku patruļas? Vakaros ielās manāmas tikai policijas mašīnas.
R.D.: Patruļdienesta darbību organizē tā, lai tās “nosegtu” vietas, kur visvairāk tiek reģistrēti pārkāpumi. Diemžēl visbiežāk pārvietošanās notiek ar automašīnu, lai gan patruļai noteiktās vietās, piemēram, Raiņa parkā, jāapstājas un apgaita jāveic kājām. Grupā ir gan Valsts, gan Pašvaldības policijas darbinieki. Visbiežāk kājnieku patruļas atrodas autoostas apkārtnē. Patruļdienesta sekmīgu darbu apgrūtina strādājošo trūkums, proti, Valsts policijai ir tikai desmit darbinieku, kas patrulē. Turklāt viņi strādā maiņās. Tā ir problēma, taču patlaban risinājumu atrast nav iespējams.
Kā no Ceļu policijas viedokļa vērtējama satiksmes drošība un organizācija Jelgavā?
A.P.: Satiksme Jelgavā tiek plānota – tas nenotiek “uz dullo”. Cits jautājums – cik veiksmīgi tas izdodas.
Katrs gadījums jāizvērtē atsevišķi. Arī policijai zvana neapmierināti cilvēki, taču, analizējot konkrēto situāciju, bieži vien izrādās, ka labāks risinājums nav iespējams. Vairāki autovadītāji ir neapmierināti ar “zaļo vilni” Lielajā ielā – pārāk ilgi nākoties gaidīt pie luksoforiem, taču situācija pēc šīs sistēmas ieviešanas tur ir uzlabojusies – avāriju skaits samazinājies, arī sastrēgumi nav tik lieli. Protams, no rītiem un vakaros “korķi” ir novērojami, taču tas drīzāk saistīts ar faktu, ka palielinās automašīnu skaits un vairums uz darbu un mājām brauc vienā un tajā pašā laikā.
Vairāki šoferi sūdzas, ka, braucot no Rīgas, pie “Maximas” krustojuma ilgi jāstāv pie sarkanā luksofora signāla, kamēr iegriežas pretī vai šķērsām pāri Rīgas ielai braucošie. Pats pārbaudīju – papildsekcija, kas ļauj iegriezties pa kreisi lielveikalā, deg desmit sekunžu, tas ir normāli. Diskutējams ir jautājums par to, vai pārāk ilgi nedeg Rīgas ielas šķērsošanai paredzētais luksofors. Arī kreisais pagrieziens uz “Arku” Rīgas ielā – tur papildsekcijas ieslēgšanās jāgaida ļoti ilgi, taču luksoforu cikls tiem aprēķināts pēc satiksmes intensitātes. Tur tiešām brauc ļoti maz cilvēku. Šis krustojums gan ir nepārdomāts, taču tagad kaut ko mainīt ir par vēlu.
Vispirms jānoteic prioritātes. Piemēram, Lietuvas šosejas un Miera ielas krustojums. Tur ir tranzītceļš uz Lietuvu, tāpēc pārējiem vadītājiem satiksmes sakārtotība var likties neloģiska.
Šogad pie krustojumiem tika uzzīmētas gājēju pārejas. Vai tās devušas būtisku uzlabojumu satiksmes drošībai? Domāju, ne. Kad nedarbojas luksofors un tās patiešām būtu nepieciešamas, pārejas pamanīt nav iespējams. Tas pats gaidāms arī ziemā. Tā ir runga ar diviem galiem – šoferis nepamanīs gājēju pārēju, gājējs izmantos savas tiesības, un tas var beigties bēdīgi. No tāda viedokļa pat būtu labāk, ja pāreju nebūtu – gājējiem vairāk vajadzētu uzmanīties. Horizontāliem ceļa apzīmējumiem piemīt vēl kāds mīnuss, proti, tie mēdz izdzist. Piemēram, pavisam nesen Tērvetes ielā notika avārija – automašīnas notrieca riteņbraucēju, kurš, braucot pa velobraucēju celiņu, nenokāpa no velosipēda, kā tas būtu jādara, ja vienkārši šķērsotu ielu. Savukārt šoferis, neredzot uzkrāsoto veloceliņa apzīmējumu, domāja, ka velobraucējs no riteņa nokāps. Kurš vainīgs?
Jāsakārto arī Rīgas, Rūpniecības iela (apļveida kustība). Plāni, kā to izdarīt, ir, drīzumā tie varētu tikt īstenoti, taču pagaidām par to sīkāk nerunāšu.
Cilvēki jautā, vai daudzstāvu māju pagalmos drīkst novietot automašīnas?
A.P.: Protams, var novietot. Ko citu darīt cilvēkiem, kuriem ir automašīnas? Taču tas nedrīkst traucēt citiem. Par šo problēmu sūdzas daudzi, taču Ceļu policijai nav jābūt tai, kas brauks pa pagalmiem un ķerstīs pārkāpējus, jo mums ir citas problēmas. Ja tas ir privāts pagalms, lai liek priekšā bomi un aizliedz iebraukt. Protams, ja saņemam informāciju, ka automašīna novietota tā, ka traucē pārējiem, šo faktu pārbaudām, vajadzības gadījumā sodām vainīgo. Ziņo arī “Kulk”, kad nevar piekļūt atkritumu urnām. Likums paredz, ka transportlīdzekli nedrīkst atstāt tā, ka tas traucē citiem. Ja cilvēki cienītu cits citu, problēmu būtu daudz mazāk.
Izskanējusi informācija, ka varētu veidot pašvaldības Ceļu policiju, kas rūpētos arī par to, lai tiktu ievēroti apstāšanās un stāvēšanas noteikumi. Ja šo ideju izdosies īstenot, daudzas lietas varētu tikt sakārtotas. Ir vairākas vietas, kur būtu nepieciešamas Ceļu policijas patruļas, taču mēs nevaram būt visur vienlaikus.
Problēmas sagādā arī autovadītāji, kas savu transporta līdzekli uz ielas novieto neatļautās vietās. Ar tiem cenšamies cīnīties, piemēram, pie jaunceļamās boulinga zāles Akadēmijas ielā. Tur patiešām grūti izbraukt, jo spēkrati novietoti uz ietves un traucē satiksmei. Esam tur strādājuši vairākas dienas, taču situācija vērā ņemami neuzlabojas. Cerams, ka viss sakārtosies, kad tiks pabeigta ēkas būvniecība.
Saskaņotais paziņojums. Par to daudz runāts, taču vairums šoferu nezina, kā ar to rīkoties?
A.P.: Saskaņoto paziņojumu var izmantot tajos gadījumos, kad ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki vai neiesaistītas personas īpašums, kā arī tad, ja avārijā cietušajām mašīnām nav nodarīti tādi bojājumi, kas aizliedz transporta līdzekļa kustību. Sīkāku informāciju par to, kā aizpildīt saskaņoto paziņojumu, iespējams iegūt speciālos bukletos Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Diemžēl jelgavnieki kūtri izmanto šo iespēju, lai gan tas ne tikai samazinātu darba apjomu Ceļu policijai, bet arī avārijā iesaistītajiem nebūtu ilgstoši jāgaida likuma sargu atbraukšana. Saskaņotā paziņojuma veidlapas var dabūt jebkurā apdrošināšanas kompānijā, dažās degvielas uzpildes stacijās, un tās ir bezmaksas.
***
Fakti
Pilsētā ir 24 iecirkņa inspektoru štata vietas, nokomplektēts nepilns štats, trūkst septiņu inspektoru.
Rajonā ir 18 iecirkņa inspektoru štata vietu, nokomplektēts nepilns štats, trūkst piecu cilvēku.
Ceļu policijas inspektoriem, kas patrulē ielās, ir 24 štata vietas, trūkst viena darbinieka.
