Gandrīz katrā lauku sētā līdzās saimnieku ģimenes ikdienas gaitām tiek izdzīvota pavisam citāda dzīve citā – dzīvnieku – pasaulē.
Gandrīz katrā lauku sētā līdzās saimnieku ģimenes ikdienas gaitām tiek izdzīvota pavisam citāda dzīve citā – dzīvnieku – pasaulē. Daža kūtī mauj govs, citur rukšķ sivēni un blēj aitas. Daudzus mājās sagaida suņa uzticamais skatiens, kaķa aicinājums nopaijāt. Un nekas netiek liegts. Taču arī šie dzīvnieki prasa rūpes. Par barību gādās saimnieks, par tīrību arī, bet par veselību – «Latvijas Zoovetapgāde». Šīs akciju sabiedrības padomes priekšsēdētājs Aldis Taurītis sarunā ar «Ziņām» labprāt stāsta par uzņēmumu un tā neskaidrajām attiecībām ar lauksaimniecību.
Jelgava ir lauksaimniecības galvaspilsēta
«Latvijas Zoovetapgāde» savu darbību sāka tālajā 1940. gadā. Kopš tā laika, aktīvi darbojoties, tika iemantota daudzu saimnieku uzticība un gūta pieredze. Pirms pieciem gadiem notika uzņēmuma privatizācija un tika izsolīta kontrolpakete, 51 procents akciju pieder īpašniekam A.Taurītim. Viņš skaidro: «Esam visos rajonos, pagastos, visiem lauksaimniekiem zināmi mūsu produkti – zooveterinārās preces.»
Pašlaik «Latvijas Zoovetapgādē» strādā 70 cilvēku. Darbinieku skaits kopš padomju laikiem ir palielinājies tāpat kā uzņēmuma apgrozījums. «Šogad varam sevi ierakstīt miljonāros!» priecājas A.Taurītis. Kaut arī akciju sabiedrībai ir pieci nopietni konkurenti, tirgus esot sadalīts un katrs par sevi spēj pastāvēt. Protams, nevar iztikt bez cenu spēles, ko mēdz izjaukt no kaimiņvalstīm ieplūstošā tādu pašu funkciju produkcija, kas tiek tirgota par zemākām cenām. «Viņi var to atļauties, jo iegūst valūtas konvertācijā, taču iekšējais tirgus tiek jaukts,» ar zināmu sašutumu stāsta A.Taurītis.
«Latvijas Zoovetapgāde» atrodas Jelgavā, nevis galvaspilsētā. Kāpēc? «Es šajā pilsētā dzīvoju. Tajā strādāt ir izdevīgāk, jo Jelgava taču ir lauksaimniecības galvaspilsēta, turklāt no šīs pilsētas ir daudz vieglāk nokļūt uz jebkuru vietu Latvijā, apkalpot reģionus. Braucam brīvi, tiekam, kur vajag, nav nekādu sastrēgumu. Savs pieturas punkts ir arī Rīgā – aptiekas, kā jau visos reģionos, bet plānos ir arī galvaspilsētā atvērt biroju,» skaidro A.Taurītis. Viņa uzņēmums sadarbojas ar 24 ārzemju firmām, ļoti nozīmīgs sadarbības partneris akciju sabiedrības izaugsmē ir uzņēmums «Eirofarm».
Par labu produkciju ciena un mīl
Akciju sabiedrība «Latvijas Zoovetapgāde» gan piedāvā visus dzīvnieku veselībai nepieciešamos produktus, gan arī rīko seminārus, konsultācijas. Uzņēmuma darbinieki brauc pieredzes apmaiņas braucienos, pateicoties ilglaicīgai sadarbībai, daudzas ārzemju firmas bez maksas iepazīstina zemniekus ar dažādiem projektiem un precēm, sniedz konsultācijas arī «Zoovetapgādes» darbiniekiem par konkurenci un citām ekonomiskām aktivitātēm.
«Mums ir jāstrādā ļoti profesionāli, jāuzņemas atbildība, pasakot, ka produkts ir labdabīgs un nekaitīgs cilvēka veselībai. Mēs piedāvājam dažādus produktus dažādiem dzīvniekiem un dažādiem gadījumiem,» skaidro A.Taurītis. Un patiesi, vairumtirdzniecības bāzē var apskatīt jau zināmas lietas, kā arī iepazīt pavisam ko jaunu. Piemēram, mājdzīvnieku zobu birsti un «zobu pastu», ko var aizstāt ar košļājamo gumiju, lai četrkājainā drauga mutes higiēna būtu pilnīga.
A.Taurītis ir ieguvis doktora grādu, aizstāvot disertāciju par sivēnu stresu, kas saistīts ar tā pāragru atšķiršanu no sivēnmātes. «Es mātes pienu dzēru gadu. Sivēna atšķiršana no mātes krūts ir klajš jaundzimušā stresa faktors,» A.Taurītis pauž izpratni par dzīvnieku pasauli.
«Es vēlos ieteikt zemniekam ražot sieru, kā arī varu piedāvāt lielisku agregātu, kas vajadzīgs piena pārstrādei mazā zemnieku sētā. Man bija iespēja aizbraukt uz Šveici, tur vienā rajonā vien ir 26 mazas siera ražotnes, taču katram ir savs vienreizējs un neatkārtojams siers. Un šie zemnieki ir atraduši iespēju savu preci realizēt un veiksmīgi darboties. Kāpēc mēs tā nevaram? Bail skatīties uz dažiem piena pārdevējiem, kas balto dzērienu salējuši netīrās kannās un gandrīz mēslainām rokām pienu smeļ burkās. Kas tas ir – naudas trūkums vai bezatbildība? Gan jau abi līdzsvarā,» secina pieredzējušais veterinārārsts, piebilstot, ka cilvēkam jāpiedāvā kvalitatīva produkcija, tad ražotāju cienīs un mīlēs neatkarīgi no tā, vai tas ir liels uzņēmums vai maza ražotnīte.
Pie kuras «nišas» pieder?
«Esam piesardzīgi, mēģinām piedāvāt ekoloģiski tīru produkciju, un tas interesē Eiropu. Esmu eirooptimists, bet ar dažiem nosacījumiem. Pamanīju, ka sāk figurēt SAPARD. Skaidrs, ka tas būtu liels atspaids arī mums, taču neviens nevar paskaidrot, pie kuras «nišas» pieder mūsu uzņēmuma darbības joma. Izstaigāju dažādas pārvaldes. Tur pajautā, vai esmu lopkopis, vai dzīvoju pilsētā, un viss. Tālāk atbildes nav,» stāsta A.Taurītis.
«Latvijas Zoovetapgāde» ir arī Zemnieku saeimas locekle, Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas, Veterinārārstu biedrības un citu organizāciju biedre. «Mēs draudzējamies ar daudziem, kas savu klientu vidū redz arī mazos un vidējos zemniekus.
