Jelgavas Pilsētas svētki iekaro Pārlielupi.
Par to, kas Pilsētas svētku laikā 27. maijā no pulksten 11 notiks Valdekas pilī, saruna ar LLU Vides un būvzinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras profesori Aiju Ziemeļnieci.
– Valdekas pils ir Jelgavas Pilsētas svētku līdz šim neapgūta teritorija. Kas notiks jūsu katedras apsaimniekotajā pilī un tās apkārtnē?
Valdekas pils svētki tiek organizēti Jelgavas svētku ietvaros. Tie dod iespēju Pārlielupei atdzīvināt pilsētas kultūrvēsturisko vidi. Valdeka izskanēs kopsaistē ar barona Kristofa fon der Rekes 200 gadu jubileju, kas apritēs 11. jūlijā. Vecajam pils saimniekam ainavu arhitekti pie pils parādes ieejas dāvinās lielu ziedu dobi, kas atveido fragmentu no dzimtas heraldikas. Svētkus kuplinās tautas teātri no Jelgavas pilsētas un novada, kā arī Jaunpils, jo tā vēsturiski ir Rekes dzimtas izcelsmes vieta. Faktiski Rekes dzimta cēlusies no Vestfālenes, bet 16. gadsimta vidū Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers piešķir šo vietu Rekēm.
Uzvedumā piedalīsies teatralizēti tēli, kas atveidos 19. gadsimta beigu posma ģērbšanās modi un tā laika stilistikas tendences. Tie būs Jelgavas novada amatierteātru aktieri. Būs leijerkastnieks, avīžpuika, dāmas ar saulessargiem un sunīšiem. Protams, kopā ar saviem viesiem pastaigāsies un aprunāsies arī pats Valdekas pils vecais saimnieks barons Kristofs fon der Reke. Lustīgus dančus uzraus dejotāji – gan seniori “Rudens roze”, “Vakarvējš” un “Garroze”, gan deju grupa “Intriga”, gan Elejas pagasta čigānu tautas deju ansamblis “Rademila”, pūtēju orķestris “Cēsis” atskaņos vecos šlāgerus. Aktivitāšu un pastaigu zona būs Lāčplēša ielas kājāmgājējiem paredzētais posms no Rīgas ielas līdz Ata Kronvalda ielai. Paredzēta arī īpaša koncerta daļa, kurā Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris rādīs skatus no Jāņa Dreslera “Burbuļmātes priekiem un bēdām”, bet Lielplatones amatierteātris – no Edvarda Vulfa komēdijas “Līnis murdā”. Piedalīties apsolījis arī LLU Studentu teātris.
Paredzēta arī loka šaušana un vēderprieki, bet topošie ainavu arhitekti gleznos pili un tās parku.
– Vai svētkos nenotiks tāda kā vācu baronu sumināšana?
Tā tomēr ir mūsu pilsētas vēstures lappuse, un mums ar to jālepojas. Pili jau necēla barons, bet gan latvieši, kas tālāk pārmantoja amata prasmi, būvējot Jelgavu. Iemaņas, ko guva mūrniekzeļļi un namdari, vairāk vai mazāk atspoguļojas Latvijas kultūrvēsturiskajā mantojumā gan arhitektūrā, gan mākslā.
– Kā šajās telpās ienāca ainavu arhitekti?
LLU Vides un būvzinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un plānošanas katedra Valdekas pilī ienāca 2014. gadā, saņemot Eiropas Savienības finansējumu. Ēka atradās avārijas stāvoklī. Tika izbūvēti jauni starpstāvu pārsegumi, grīdas, nomainīti izdrupušie māla ķieģeļi ārsienās, pastiprinātas vecās spāres. Saglabāti vēsturiskie logi, kas nav tradicionālie stikla pakešu logi. Protams, tas veido zemu ēkas energoefektivitāti, jo arī ārsienas vēsturiskajās ēkās netiek siltinātas. Restaurētas pildiņu durvis, pēc iespējas atgūts vēsturiskais telpu plānojums. Auditorijām iekārtots moderns aprīkojums, iebūvēts lifts, nodrošinot vides pieejamību, izveidota mūsdienīga vēdināšanas un gaisa apmaiņa, ko nodrošina rekuperācijas sistēma.
Valdekas pils šodien kalpo ainavu arhitektiem, un tas veido liktenīgu sakritību, jo studiju virziens pilī turpina vēsturiski aizsākto māksliniecisko un arhitektonisko vērtību radīšanas procesu, tā saglabājot arī zināmu devu pilij piederošās bohēmas.
– Un Ainavu arhitektūras un plānošanas katedra šajās telpās jūtas komfortabli…
Telpas ir pietiekami ērtas mācību procesa nodrošināšanai. Jaunākās datorprogrammas ir pielāgotas arhitektūras studiju specifikai, ko atzinīgi novērtēja arī studiju programmas akreditācijas komisija. Mūsdienu modernākās tehnoloģijas strauji ienāk augstākajā izglītībā, lai nodrošinātu jauno speciālistu izglītības kvalitāti un konkurētspēju darba tirgū. Daudzi no beidzējiem darba piedāvājumus atrod arī ārvalstīs, kas liecina par augstu mūsu universitātes absolventu izglītības līmeni.
– Vai nav žēl, ka jūsu dotās zināšanas tiek liktas lietā nevis Latvijā, bet citās valstīs?
Kamēr Latvijā “pieklibo” ekonomiski politisko jautājumu risināšana, tikmēr jaunie speciālisti papildu zināšanas gūst ārvalstīs. Statistika liecina, ka latvieši tomēr svešatnē nevar tā īsti iedzīvoties un pēc dažiem gadiem atgriežas dzimtenē, protams, jau ar profesionāli augstāku līmeni.
– Vai jums pārsvarā ir budžeta vietas vai studenti, kas mācās par maksu?
Visas budžeta vietas ir aizpildītas. Mūsu studiju programmā ir konkurss, tāpēc bez vidusskolas atestāta vērtēšanas mums ir arī iestājeksāmens zīmēšanā. Tā reflektanti var iegūt papildu punktus. Lai studētu ainavu arhitektos, reflektantam jābūt labai zīmēšanas prasmei, krāsu un kompozicionālās formas izjūtai. Studijas ilgst piecus gadus.
– Vai konkurējat, piemēram, ar Rīgas Tehniskajā universitātē studējošajiem topošajiem arhitektiem?
Konkurence nepastāv, tikai sadarbība, jo dizains ēku arhitektūrā un ārtelpa ap to veido koptēlu gan pilsētbūvnieciskajā mērogā, gan lauku ainavā. Tātad studijas ir saistītas ar pilsētvides un lauku ainavtelpas estētisko kvalitāti – parki, skvēri, ielu apstādījumi, iekšpagalmi, autostāvlaukumu zonas, vēsturisko parku atjaunošana, lauku vēsturiskās ainavas izpēte, dīķi, tiltiņu sistēmas utt.
– Kāds ir jūsu katedras devums tieši Jelgavai, ko laikam gan nevar uzskatīt par mazpilsētu?
Kursa darbos izstrādāti vairāki projekti, kuros tiek risināta Jelgavas daudzstāvu dzīvojamo ēku iekšpagalmu estētiskās kvalitātes problemātika, jo patlaban pagalmos lielāko daļu teritorijas aizņem autotransports, kas izvietots gan uz cietā seguma, gan zālienā, veidojot iekšpagalmā pamatīgu dūmgāzu koridoru. Līdz ar to ir samazinājusies gan zaļā, gan atpūtas zona bērniem un vecākiem ļaudīm. Tas ir veicinājis pagalmu caurstaigājamību un caurbraukšanu. Dzīvojamais iekšpagalms ir faktiski zaudējis savu funkcionālo nozīmi. Tam ir jākalpo kā relaksējošai zaļajai zonai, kur ir vieta gan bērniem, gan ziedošiem krūmaugiem, gan nelielai strūklakai, kuras darbībai, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas, tiek izmantots savāktais lietusūdens. Pilsētas centra daļā katastrofāli trūkst daudzstāvu garāžu.
Kopumā minētais veido jautājumu loku, kas saistāms ar jēdzieniem ekoloģija, estētika, ekonomika. Tas ir arī pamatmoto, kas iestrādāts ainavu arhitektūras studiju programmā.
Mēs lepojamies arī ar to, ka pirms Pasta salas būvniecības uzsākšanas tika piedāvātas vairākas mūsu studentu kursa darbu idejas salas attīstības vīzijai. Uz šo ideju pamata arī veidojās galvenie meti funkcionāli kompozicionālai salas uzbūvei, kas ir redzams šodien.
