Kaut arī rekonstruēts krīzes laikā, kad celtniecībā cenas kritušās pat uz pusi, Iecavas upes tilta pārbūves izmaksas valstij nav izdevies nokaulēt, un šodien satiksmei atklātā pārbrauktuve no budžeta prasījusi 1,3 miljonus latu. «Latvijas valsts ceļi» atzīst, ka pat speciāli izvairās līgumos iekļaut nosacījumus, kas ļautu darbu laikā pārskatīt cenas.
Izbūvēts tilts un līdz ar to palielināta tā nestspēja, paplašināta brauktuve un ietves, ierīkots jauns apgaismojums, sakārtots asfaltbetona segums apbraucamajā ceļā pa Eglaines ielu 1,87 kilometru garumā – tie ir galvenie ieguvumi, ko pēc nepilnu gadu ilgušās Iecavas tilta rekonstrukcijas var baudīt iedzīvotāji.Darbi beigti pat agrākDarbu veicēja – Latvijas – Lietuvas kopuzņēmuma «Viadukts» – komercdirektors Vladimirs Larionovs «Ziņām» teic, ka šodien pulksten 13 tiltu vērtēs būvdarbu uzraudzīšanas komisija. Tā lems, vai ir kādas nepilnības un vai satiksmi var uzreiz arī atjaunot. «Mums šķiet, ka viss ir kārtībā,» saka komercdirektors, gan piebilstot, ka strādāt uz tiltiem nekad nav viegli. Savukārt darbu vadītāja vietnieks Andrejs Drugoveiko teic, ka lielu problēmu rekonstrukcijas laikā nav bijis, turklāt tilts atjaunots pat mēnesi agrāk, nekā bija paredzēts līgumā. Satiksmi pār to atjaunos pēc atlikušo darbu pabeigšanas. «Patlaban neredzam iemeslus, kas varētu kavēt 2. jūlijā atjaunot satiksmi pār tiltu,» saka «Latvijas valsts ceļu» Centra reģiona Jelgavas nodaļas vadītājs Jānis Lange. Kādēļ tik dārgs tiltsUz «Ziņu» jautājumu, kādēļ līdz ar krīzes sākumu un tās turpinājumu šajā gadā izmaksas netika samazinātas, «Latvijas valsts ceļu» Ražošanas pārvaldes direktors Gints Alberiņš atbild, ka tilta būvdarbu cena noteikta atklātā konkursā. Tajā piedāvājumus iesniedza divi pretendenti: SIA «Tilts» par 1 874 005,81 latu un SIA «Viadukts» par 1 543 198,60 latiem. Līgums tika noslēgts ar «Viaduktu», jo piedāvātā cena bija zemākā, turklāt pirms darbu sākuma tā vēl pazemināta līdz 1,3 miljoniem. Saskaņā ar iepirkuma līguma noteikumiem pretendentu piedāvātās būvdarbu vienību cenas ir nemainīgas visā līguma laikā, skaidro G.Alberiņš. Galīgā būvdarbu cena varot atšķirties no kopējās piedāvātās vien tik daudz, cik faktiski paveiktais darbu apjoms atšķiras no projektā aprēķinātā. Tilta viena metra rekonstrukcijas izmaksas bijušas ap 20 000 latu. Ražošanas pārvaldes direktors G.Alberiņš gan teic – kamēr tilts vēl nav detalizēti izprojektēts, plānojot izmaksas, parasti izpēta līdzīgu konstrukciju kvadrātmetra cenas, ņemot vērā pārējos līgumā paredzētos darbus (tilta pieejas, apbraucamie ceļi u.c.). Kad tilts izprojektēts, zināmi veicamie darbi, plānotās izmaksas aprēķina, piemērojot līdzīgu darbu vienību cenas no citiem līgumiem, jo uzņēmums tās analizē noslēgtajos līgumos un veido cenu katalogu plānošanas vajadzībām. Šim tiltam 2007. gadā paredzētā cena bijusi 1,4 miljoni latu.Valsts nemaz negrib kaulēties «Parasti valsts pasūtījumos cenšamies izvairīties no līguma noteikumiem, kas paredz pārskatīt cenas faktisko izpildītāja izmaksu izmaiņu gadījumos,» ir atklāts G.Alberiņš, paužot, ka izmaksu izmaiņas esot darbu izpildītāja risks. Izņēmums ir nodokļu palielināšana vai samazināšana, ja tā notikusi pēc piedāvājuma iesniegšanas.«Lai cenu pārskatītu, līgumā jāatrunā sarežģīts mehānisms, kas piesaistīts darbu veicēja faktiskajām izmaksām. Taču tās atsevišķam objektam nav pilnībā auditējamas, ja nav nodalītas atsevišķā grāmatvedībā,» «Latvijas valsts ceļu» pārstāvis apgalvo, ka arī šajā gadījumā, pat ja līgums paredzētu pārskatīt cenas, būtu grūti atrast objektīvus auditējamus argumentus, kur darbu veicēja izmaksas būvdarbu laikā samazinājušās. Valsts nespējot izkontrolēt, vai un par cik kļuvusi lētāka degviela, metāls, cements, elektrība un vai uzņēmumam ir darba līgumi ar strādājošajiem, kas pierāda, ka būvdarbu laikā samazinājušās algas. «Privātajā sektorā ir citi argumenti, kā kaulēties, taču valsts nevar pateikt: «Ja nenolaidīsiet cenu, mēs ar jums citu līgumu neslēgsim!» Izmaksu izmaiņu risku mēs kā pasūtītājs daļēji uzņemamies tikai līgumos, kas ilgāki par diviem gadiem. Tajos ir noteikums, ka nākamajos gados veiktajam darbam nosolītās vienības cenas tiek reizinātas ar statistikas pārvaldes publicēto būvniecības izmaksu indeksu pret gadu, kurā noslēgts līgums.»Kalpošot vismaz 100 gadu Tilts pār Iecavu būvēts 1958. gadā, un tā garums ir 64 metri. Ekspluatācijas laikā tilta konstrukcijas bija nolietojušās, brauktuves – neapmierinošas, samazinājusies tilta nestspēja, sabrukusi arī hidroizolācija. Gājēju ietves bija pārāk šauras un neatbilda satiksmes drošības prasībām. Nepilna gada laikā izbūvēta jauna – tērauddzelzsbetona laiduma – konstrukcija un pastiprināti tilta balsti. Galveno slodzi nesošo konstrukciju ilgizturība plānota vismaz 100 gadu ekspluatācijas periodam ar minimāliem izdevumiem.«Latvijas valsts ceļu» pārstāvis J.Lange piebilst, ka tuvākajā nākotnē domāts rekonstruēt Skolas ielas un šosejas Ozolnieki – Dalbe krustojumu, kur tiek veikta iepirkuma procedūra. Pēc Ozolnieku novada priekšsēdētāja Māra Aināra iepriekš teiktā, tur plānots veidot apli, lai atvieglotu satiksmi.
