Eiropā cilvēks apēd vidēji 100 kg gaļas gadā. Latvijā saražo 30,1 kg katram iedzīvotājam, bet katrs patērē 47,3 kg gaļas.
Eiropā cilvēks apēd vidēji 100 kg gaļas gadā. Latvijā saražo 30,1 kg katram iedzīvotājam, bet katrs patērē 47,3 kg gaļas. Pirms kara mūsu valstī turēja ap 900 000 cūku, tagad kūtīs var saskaitīt nepilnus 400 000. Līdzīgi ir ar olām un pienu. Pirmo reizi Latvijā nespējam apgādāt sevi ar pārtiku.
Statistika liecina, ka mēs neesam pilnvērtīgi paēduši, kaut gan lielveikalu plaukti un tirgi ir pilni ar produktiem. Diemžēl tur ir daudz kontrabandas. Tie ir pārtikas atkritumi no visas pasaules, ko ārzemniekiem ir izdevīgāk atdot kaut par velti nekā utilizēt. Mūsu mazbērni izaugs fiziski un garīgi neattīstīti.
Daudz mucu ūdens aiztecējis…
Gaļas kontrabandā, izskatās, pašreiz kārtējoreiz tiek pārdalītas ietekmes sfēras. Diemžēl tas notiek nozarēs, kas sāpīgi ietekmē Latvijas zemnieku (cukurs, spirts, gaļa).
Ilgāk nekā pusgadu neko nevarēja izdarīt ar vērienīgu cukura ieplūšanu no Igaunijas, kamēr beidzot slēdza zemniekiem piederošo Jēkabpils Cukurfabriku un tikai tad ierobežoja cukura ievešanu.
Spirta lietās daudz ūdens mucu aiztecējis, daudz nošauto apglabāts. Tagad kāds neparko negrib pieļaut Jaunpagasta ražotnes pastāvēšanu, līdz ar to atņemot darbu Latvijas graudu audzētājiem.
Slēdz bankas kontu, laikam – tukšu
Daudzus gadus mūsu zemnieki tika vainoti par to, ka viņi trešo daļu no gaļas tirgus aizpildot ar nenosakāmas izcelsmes gaļu. Viņi ir saukti pie kārtības: katrs sivēns ar numuru ausī par samaksu no zemnieka kabatas tiek iegrāmatots no dzimšanas līdz kautuvei.
Nu izrādās, ka zemnieki nav vienīgie. No gaļas biznesa astoņām līdz desmit lielajām firmām četras piecas pašreiz ir «nostučītas». Es šeit redzu biznesa grupu konkurences cīņu. Konfiscētās kravas tiek pārvestas uz konkurentu noliktavām, kur jau glabājas tādas pašas izcelsmes kravas. Tās gan pārbaudītāji nezin kāpēc nekontrolē.
Esmu dzirdējis, ka reakcija uz Zemkopības ministrijas dienestu rīcību rūpēs par veselībai drošu pārtiku bijusi visnopietnākā. Tūdaļ no Amerikas uz Rīgu atskrējis augsts vistu gaļas eksportfirmas vadītājs nokārtot, lai caur Amerikas iestādēm nepārbaudītu šāda eksporta likumību. Pēc vairāk nekā divām nedēļām arī Latvijas valdība reaģējusi un nolēmusi slēgt vienas firmas bankas kontus, iespējams gan, ka tukšus. Šai firmai gaļas reeksports fiksēts par 11 miljoniem latu, līdz ar to valsts atmaksājusi firmai PVN ap 2 miljoniem latu. Bet pati firma nodokļos samaksājusi 154 latus!
Jocīgās tiesu lietas
Cita starpā, lūk, daži fakti no statistikas apkopojuma par tiesu nesaudzīgu cīņu ar dažāda veida kontrabandistiem pēdējā pusotra gada laikā:
1) 53 lietās nav apsūdzības, jo atrasti tikai papīri, nav atrasta deklarētā prece, kā arī nav noskaidroti apsūdzētie;
2) 18 lietas izbeigtas nozieguma sastāva trūkuma dēļ;
3) 8 lietās izvirzīta apsūdzība, bet tās nav nonākušas līdz tiesai;
4) no fiksētiem 93 kontrabandas gadījumiem tiesai nodotas 14 lietas, šajos procesos kontrabandas prece konfiscēta, pieprasīti nosacīti sodi. Izņēmums ir narkotiku kontrabanda – divos gadījumos piespriests cietumsods.
Pēdējās nedēļās Latvijā putnu gaļas vien aizturēts krietni pāri 1000 tonnām. To izdarīja ZM Valsts veterinārais dienests kopā ar Sanitāro robežinspekciju, rūpējoties par to, lai valstī ievestu nekaitīgu pārtiku.
Bet ko tad dara VID, Finansu policija, Ekonomikas policija, Organizētās noziedzības apkarošanas birojs, Kontrabandas apkarošanas centrs un citi dienesti?
Dod, Dieviņ, sievasmāti!
Beidzot valsts dienesti sāk salīdzināt, vai robežpunktos saskan dati par kravu plūsmu – cik izvests no Latvijas un cik ienācis kaimiņvalstī. Kad jūlija beigās premjers Andris Bērziņš un ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis pieprasīja noskaidrot, cik kravas Krievijā iebraukušas pār mūsu robežu. Muita šo pieprasījumu nosūtīja pēc trīs nedēļām. Nākamajā dienā atkāpās muitas priekšnieks Krastiņš un viņa vietnieks Gulbis. Noskaidrojies, ka no aprīļa līdz septembrim no Latvijas uz Krieviju, spriežot pēc dokumentiem, izvestas 130 autokravas, bet Krievijā iebraukušas tikai 26. Latvijā tātad palikušas gandrīz 2300 tonnas gaļas apmēram 2 miljonu dolāru vērtībā.
Varam priecāties par veiksmīgajiem muitniekiem un robežsargiem, kuriem visiem izdodas noprecēt tādas meitas, uz kuru māmiņu vārda noformētas pilis, mašīnas un citi grezni īpašumi. Zemnieks domā, ka bagātība ir laba lieta godīgās rokās. Bet cik Latvijā ir godīgu bagātnieku? Ja VID ir apmēram 6000 – 7000 darbinieku, no tiem puse – muitnieku, tad nebūtu nemaz tik grūti noskaidrot, cik strādājuši muitā Latvijas neatkarības gados un kuri no viņiem tikuši pie bagātām sievasmātēm.
Galvenais – lai nepietrūkst šķēršļu
Ja nemaldos, 1998. gadā Pasaules Banka 17 miljonu kredītu piešķīra VID struktūru uzlabošanai. Diemžēl ļaunie ārzemnieki robežu sargātājiem ir piegādājuši videokameras, kuras zibens sasper pat skaidrā laikā vai arī kuras regulāri mistiski izslēdzas. Un vēl – zemnieki vairākus gadus nesekmīgi pieprasa uz robežām ierīkot svarus kravu svēršanai un nevar saprast, ko gan spētu apdraudēt automātiska, elektroniska kravu svara reģistrēšana?
Oriģināli Latvijā ir atrisināta dzelzceļa tranzīta kontrole. Esmu dzirdējis, ka Rēzeknē no 50 līdz 100 vagonu vilciena pārbaudei noteikts 20 minūšu kontroles laiks. Ja muitnieks un robežsargs neiekļaujas tajā, jāsamaksā sods par vagonu dīkstāvi. Ekonomikas policijai neienāk prātā pārbaudīt 60 tonnu saldētājvagonus, kas gadiem ilgi, pieslēgti pie elektrības, dūc uz strupceļiem Šķirotavā, Ropažu stacijā, Garkalnē, pie kuriem sniegā redzami 22 tonnu auto riepu nospiedumi…
No Jelgavas uz Rīgu – caur Liepāju
Jebkuru biznesmeni var sajūsmināt Latvijas valsts risinājums tranzītkravu plūsmas kontrolei. Tranzītkravu obligāta konvojēšana ir atcelta. Ja uzņēmējs ļoti grib nosūtīt kravu legāli, lai samaksā konvojam. Neskaitāmās muitas noliktavās kravas daudzas reizes bez nodokļu maksāšanas tiek pārformētas turp un atpakaļ dažādām starpniekfirmām, kamēr ne tikai spirts pārvēršas ūdenī, bet pat pašiem biznesmeņiem krava vispār pazūd… Kā gan lai VID darbinieki izseko, vai krava no punkta A nonākusi pie Latvijas otras robežas punktā B?
Pateicoties šādai kārtībai muitas noliktavās, tranzīta krava var tikt arī legāli atmuitota un ienākt valstī. Tādēļ ne velti no Ķīnas uz Uzbekiju gaļu transportē caur Latvijas muitas noliktavām.
Līdzsvara pietrūkst kontrolē
Valstī nepildās nodokļu iekasēšanas prognozes. Tādēļ VID un Lauku atbalsta dienests ļoti vērienīgi strādā, līdz pēdējam sīkumam pārbaudot, vai nodokļus samaksā tie tūkstoši zemnieku, kas saņem subsīdijas. Šā lielā darbu apjoma dēļ mazliet pietrūkst laika, lai VID izdarītu finansu pārbaudi nedaudzajās pārtikas produktu reeksporta firmās. Tas nekas, ka to ražotņu jaudas neatbilst par reeksportu saņemto latu miljoniem. Bet nu gan pārbaudīšot. Tikai tad Latvija vairs nevarēs eksporta ziņā izvirzīties ES kandidātvalstu augšgalā.
Latvijas tautsaimniecībā liels īpatsvars ir kokmateriāliem. Tiem jebkurai transportēšanai ir īpašas pavadzīmes. Par kokmateriāliem gan sen zināms, ka Somijā, Anglijā un citur ir krietni vairāk no Latvijas ievests, nekā šeit nocirsts. Arī gaļai kā jutīgai precei nepieciešams ieviest speciālu vienotu pavadzīmi, kurā būtu ietverts arī veterinārā dienesta slēdziens, lai bez tā citi dienesti kravu vispār neielaistu.
Mēs ēdam katru dienu, pārtikas patēriņš ir puslīdz vienmērīgs. Ar piegādātājiem tiek slēgti ilgtermiņa līgumi. Bet importētās produkcijas grafikos, kas attēlo piegādi pa mēnešiem pēdējā pusotra gada laikā, vērojama ļoti krasa nevienmērība. Dažos mēnešos ir trīskārtīgi importa lēcieni. Bet biržās, analizējot grafikus, tiek acumirklī reaģēts uz niecīgākajiem līkņu kāpumiem un kritumiem. Neesmu gan dzirdējis, ka kāds valsts dienests analizētu importa piegādes grafika fantastiskās izmaiņas un izdarītu atbilstošus secinājumus.
Manā zemnieka prātā šķiet, ka atkal būtu pienācis laiks valstī ieviest kārtību ar mērķtiecīgu un enerģisku rīcību, kā tas tika izdarīts 1998. gadā, kad nomainīja daudzus augsta ranga ierēdņus. Kontrabanda iespējama tikai ar drošu «jumtu» politiskajā elitē, Iekšlietu un Finansu ministrijā. Un tad arī kļūst skaidrs, kāpēc no 14 parlamentārās izmeklēšanas komisijām līdz šim neko vairāk kā trokšņa sacelšanu mums nav izdevies dzirdēt.
Pēdējā laikā no amatiem atkāpušās vairākas augsta ranga amatpersonas. Latvijas likumdošana pieļauj: ja neesi vairs amatā, tad tevi nevar saukt pie atbildības. Zemnieki uzskata, ka kontrabanda ir noziegums pret valsti, kam nedrīkst būt noilgums.
Mums pieder kontrabanda…
Varam lepoties ar saviem valstsvīriem, daudzviet esam priekšā Eiropai:
pārspējam lielāko daļu kandidātvalstu, atļaujot ārzemniekiem izpirkt Latvijas zemi;
iestājoties Pasaules Tirdzniecības organizācijā, paši noteicām daudz zemākus ievedmuitas tarifus, nekā mums prasīja;
slēdzot Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgumus, Latvija neparedzēja nevienu sava iekšējā tirgus aizsardzības iespēju;
esam krāsainā metāla vērienīga eksportētāja valsts;
ar «Lattelekom» līgumu tika apsolīts, ka Latvijā ienāks pasaulē modernākā tehnoloģija un visi lauki tiks telefonizēti…
Piemērus varu minēt vēl un vēl.
Ar ko beigsies pašreizējais kontrabandas bums? Mana prognoze – esam tiesiska valsts, katrs gadījums rūpīgi jāpierāda, bet pierādīt atkal neko nevarēs. Dokumentus joprojām paraksta miruši firmu vadītāji. Zemnieka naivs ieteikums – varbūt Uzņēmumu reģistrs var reģistrēšanas brīdī un pēc tam reizi gadā pārbaudīt firmas adresi, pieprasot uzrādīt pašvaldības izziņu?
Neloloju cerības, ka kaut kas būtiski mainīsies. Kontrabanda ir pārāk ienesīga nozare, to parāk daudz piesedz. Piemēram, vairāku firmu darbības pierādījumi mistiski nakts laikā pazuda no nama, ko apsargāja vesels bars policistu.
Pašreiz ir īstais brīdis Latvijai reaģēt uz terorismu pret vietējo ekonomiku. Valstij jāatsakās no sadarbības ar ārzonas firmām. Tas būtu paraugs pasaulei, kā cīnīties pret naudas atmazgāšanu, kontrabandu, terorismu.
Zemessardze uz robežas pirms pieciem gadiem kļuva nevēlama, jo saskatīja nelikumības. Zemnieki prasa to atjaunot.
Ja zemniekiem rūp, lai Latvijas tirgū būtu pašu ražotā produkcija, es ceru uz viņu atbalstu. Zemnieku organizācijām jāpieprasa valdībai un Saeimai sakārtot iekšējo tirgu. Latvijas iedzīvotāji varētu atbalstīt savu zemnieku, ja lietotu tikai mūsu valstī ražoto veselīgo pārtiku.
Zemniekam ir tikai viena īsta bagātība – Latvijas zeme. To nedrīkstam atdot ārzemniekiem. Mans projekts
Priekšlikumi pārtikas produktu iekšējā tirgus sakārtošanai
1. Reorganizēt muitas darbības sistēmu:
pārtikas preču importa kontrolei muitas vērtības deklarācijā, kravai šķērsojot robežu, robežpunktā veikt visu dienestu atzīmes, t.sk. tiek arī uzrādīts veterinārā dienesta slēdziens;
noteikt atbildīgo institūciju par robežu šķērsojošo kravu vizuālo fiksēšanu;
atļaut ievest pārtikas preces tikai caur noteiktiem robežpunktiem, kuros var nodrošināt kravu svēršanu un pārbaudi muitas institūcijās;
uz laiku pārtikas preces atmuitot uz robežas, preci ievedot valstī;
nodrošināt obligātu preču, sevišķi «jutīgo», svēršanu, identitātes fizisko un dokumentu kontroli katrai transporta vienībai;
tranzīta pārtikas precēm paredzēt atsevišķas muitas noliktavas;
izsekojot katras tranzīta kravas kustībai caur valsti un abiem robežpunktiem, panākt regulāru informācijas saņemšanu no kaimiņvalstu robežpunktiem par kravām, kas ievestas pār Latvijas robežu; nodrošināt informācijas analīzi, izdarīt secinājumus;
sastādīt valsts interesēm atbilstošu dienesta instrukciju dzelzceļa kravu kontrolei. Regulāri pieprasīt a/s «Latvijas Dzelzceļš» pamatot tukšo saldētājvagonu un cisternu atrašanās laika un vietas izvēli.
2. Uz laiku atjaunot Zemessardzes pastāvīgu klātbūtni robežas punktos. Zemessargs kā neatkarīgs pārstāvis, neiedziļinoties komercnoslēpumos, fiksētu kravas (ne tikai dokumentu) klātbūtni un to, ka kravu nosver un reģistrē.
3. Pilnveidot Uzņēmuma reģistra (UR) un VID sadarbību:
nodrošināt iedzīvotāju reģistra un UR datu saskaņošanu. Reizi mēnesī UR apkopo informāciju par mirušajiem uzņēmumu īpašniekiem. VID nekavējoties pārbauda šo uzņēmumu darbību;
noteikt, ka katrs uzņēmuma īpašnieks firmas reģistrācijas brīdī un turpmāk reizi gadā UR iesniedz pašvaldības izziņu par firmas faktisko adresi;
par šo normu ievērošanu pilnā mērā atbild VID.
4. Nodrošināt efektīvākus kontrabandas apkarošanas pasākumus, izstrādāt likumdošanas normas, lai nodrošinātu iespējas:
operatīvi bloķēt kontrabandā iesaistīto aizdomīgo uzņēmumu norēķinu kontus bankās;
saukt pie atbildības kontrabandā vainīgos bez termiņa noilguma;
par kontrabandu sodītajiem aizliegt turpināt uzņēmējdarbību kā jaunu uzņēmumu īpašniekiem.
Saeimai ierobežot Latvijas uzņēmumu sadarbību ar ārzonas firmām, izņemot brīvostas. Brīvostas teritorijā aizliegt preču realizāciju ārzonas firmai.
__________
* reeksports – no ārzemēm ievestu preču izvešana uz kādu citu valsti. Par reeksportu uzskata arī preču tranzītu (piemēram, Krievijas naftas tranzīts caur Latviju), materiālu ievešanu pārstrādei, lai tos kā gatavos izstrādājumus pēc tam vestu atpakaļ.
