No vakardienas Ozolnieku un Jelgavas novados un no šodienas arī Jelgavā ikvienam ir iespēja latviešu un krievu valodā iepazīties un parakstīties par mācītāja Jura Rubeņa izveidoto un vadošo politiķu, zinātnieku atbalstīto Labas gribas manifestu, kurā pausta cieņa Latvijas valstij, tās nacionālajām vērtībām, kā arī runāts par sapratnes un izlīguma veicināšanu starp dažādu tautību iedzīvotājiem.
Aptaujātie jelgavnieki un novadu iedzīvotāji par manifestu izsakās pozitīvi, taču aktīva tā parakstīšana vakar vēl nebija sākusies. «Manifestā paustās domas uzskatu par ļoti pareizām. Sevišķi dziļa šķiet pēdējā rindkopa par mācīšanos piedot,» teic jelgavnieks Mārtiņš Ziebergs, kurš kā brīvprātīgais darbojas Krievijas televīzijas projektā «Gaidi mani» un palīdz atjaunot tuvinieku saiknes. Svētes pagasta bibliotēkas vadītāja Minjona Ozola domā, ka, pastāvot naudas varai, tautu naidošana turpināsies. «Pret to ir jācīnās, jāpastāv par augstākām garīgām vērtībām,» teic M.Ozola un sola iet parakstīties. Manifesta parakstīšanas vietas Jelgavā ir pilsētas kultūras nams, kā arī Zinātniskā bibliotēka, bibliotēka «Pārlielupe» un Miezītes bibliotēka. Savukārt Jelgavas novadā manifests būs pieejams pagastu pārvaldēs, bet Ozolnieku novadā – Domē, Salgales pagasta pārvaldē, Ānes un Branku klientu apkalpošanas centros, kā arī Garozas bibliotēkā. Mācītāja tēzes atbalsta prezidentsManifesta idejas aizsākums ir diskusijas tēzes, ko pagājušajā nedēļā mācītājs Juris Rubenis iesniedza Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai. Pēc Valsts prezidenta aicinājuma manifestu parakstīja vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, piemēram, zinātnieks Jānis Stradiņš, dziedātāji Marija Naumova un Renārs Kaupers, rakstniece Marina Kosteņecka, ārsts Pēteris Kļava un citi. 14. februārī Rīgā Valsts prezidenta kancelejā manifestu parakstīja vairāk nekā simts cilvēku. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietniece Olga Kokāne teic, ka manifesta parakstīšana pašvaldībās turpināsies mēnesi. Parakstu lapas tikšot iešūtas un nodotas prezidenta kancelejā. Veicina mieru saspīlētā laikā Manifesta tapšana saistās ar sestdien paredzēto otras valsts valodas referendumu, kas konfrontē latviešu un krievu valodā runājošos. Jelgavas, kā arī Jelgavas un Ozolnieku novadu pašvaldību vadītāji ir pauduši savu nostāju, teikdami, ka balsos «pret» krievu valodu kā otru valsts valodu. Viņi aicina iedzīvotājus būt aktīviem un referendumā balsot tāpat. Labas gribas manifestsMēs, Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, apņemamies ieguldīt savus spēkus, lai veicinātu izpratni un izlīgumu starp dažādiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem. Šādam izlīgumam nepieciešams ne mazāk drosmes kā atmodas laikos. Tomēr mēs uzskatām, ka katram, kam patiešām rūp Latvijas nākotne, jābūt gatavam darīt visu, lai samierinātu cilvēkus, radītu lielāku savstarpēju sapratni un iecietību.Mēs visi esam cilvēki, savā dziļākajā būtībā vienādi vērtīgas būtnes, katrs ar saviem izaicinājumiem un tiesībām īstenot savus sapņus. Katram no mums ir iespējas augt, īstenot mūsu garīgos uzdevumus. Tas nenozīmē meklēt vienkāršotas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem, bet mācīties kļūt redzīgākiem, saprotošākiem, atvērtākiem, iecietīgākiem, vairāk realitātei pamodinātiem cilvēkiem.Mēs esam vienojušies kopīgā mīlestībā un cieņā pret Latviju kā mūsu visu dzimteni. Mēs uzskatām, ka mīlēt Latviju un rūpēties par tās nākotni nozīmē mīlēt un cienīt tās unikālo vēsturi, latviskās tradīcijas, kultūrtelpu un latviešu valodu. Mīlēt Latviju nozīmē mīlēt un cienīt citas Latvijas telpā mājojošās tradīcijas un kultūras, visu tautību cilvēkus, kam Latvija ir mājas.Pilnvērtīga sabiedrības integrācija ir iespējama, tikai sasniedzot dziļāku un plašāku apziņas attīstības līmeni. Tāpēc mēs izvēlamies nekultivēt cilvēka zemākos instinktus un ēnas, bet veicināt mūsu visu izaugsmi. Mēs apzināmies, ka agresija un naids vienmēr pagriežas pret tiem, kas to iniciējuši. Mīlestībā pret Latviju mēs apņemamies neveicināt naidu, agresiju un neiecietību. Mēs atsakāmies gūt labumu no bailēm un lietot agresīvu leksiku. Mēs mācīsimies agresīvi nereaģēt uz agresiju, ko pauž radikāli un neiecietīgi cilvēki. Mēs uzskatām, ka jebkura problēma ir atrisināma savstarpējas cieņas un atbildības pilnā dialogā starp ieinteresētajām pusēm. Mēs vēlamies pārspēt katrs savu egocentrismu ar pārliecību, ka tas ir īstais ceļš pretī lielākam mūsu sabiedrības briedumam un brīvībai. Mēs dzīvojam sarežģītā pasaulē, taču uzskatām, ka mūsu aicinājums ir celt tiltus starp atšķirīgiem cilvēkiem arī tad, ja tas nozīmē atstāt komforta zonu, kļūt neaizsargātam, ievainojamam un panest pretrunu spriegumu.Mēs apzināmies, ka sevī nesam redzamas un neredzamas, apzinātas un neapzinātas pagātnes pēdas un ievainojumus. Mēs apzināmies, ka vienīgais ceļš, kā pārspēt pretrunīgās pagātnes pēdas, ir savstarpēja piedošana un atsacīšanās no rēķināšanas – kurš vairāk vainīgs. Mēs apzināmies, ka piedošanas mācīšanās prasa daudz pūļu un laika, bet mēs vēlamies to īstenot mūsu Latvijas valsts, sabiedrības un mūsu bērnu nākotnes vārdā un tādēļ aicinām visus labas gribas cilvēkus, kuriem dārga Latvijas nākotne, pievienoties šim aicinājumam, apliecinot to ar savu parakstu.
