Augstākās tiesas (AT) Senāts pielicis punktu piecus gadus ilgušai tiesvedībai, kurā kāda sieviete vaino Jelgavas slimnīcu sava bērna nāvē.
Senāts nav ņēmis vērā ārstniecības iestādes kasācijas sūdzību, tāpēc tai nāksies pašas budžetā meklēt 10 tūkstošus latu. Slimnīcas vadība lēmumu, kas pirmoreiz tās vēsturē liek maksāt morālo kompensāciju par dakteru kļūdām, sola pildīt. «Ziņas» pirms gada jau rakstīja par tiesvedību saistībā ar 2002. gadā notikušu traģēdiju, kuras iemeslus un iespējamos vainīgos meklējušas nu jau visas tiesu instances. Toreiz 14 dienu pēc sarežģīti noritējušām dzemdībām nomira kādas sievietes jaundzimusī meitiņa. Bojāgājušā bērna māte četrus gadus vēlāk Zemgales apgabaltiesā cēla prasību pret slimnīcu, norādot, ka viņai un ģimenei nodarīts fiziskais un morālais kaitējums. Meitiņas nāvē viņa vainoja personālu, kas izvēlējies nepareizu dzemdību taktiku.Pirmās divas tiesu instances prasību noraidīja, bet AT Senāts, skatot lietu pēc būtības, iepriekšējo spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai. Tiesa lēma piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 10 tūkstošu latu apmērā (prasīti tika 50 tūkstoši). Šā gada sākumā Jelgavas slimnīca gan izmantoja iespēju iesniegt kasācijas sūdzību, kam AT Senāts noslodzes dēļ pieķēries tikai nupat. Senāts nolēmis atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, «Ziņas» informē AT preses sekretāre Baiba Kataja. Līdz ar to slimnīcai ir pienākums cietušajai samaksāt desmit tūkstošus latu, kā arī segt 330 latu tiesas izdevumus. AT paskaidro, ka Senatoru kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja tai nav šaubu par apelācijas instances sprieduma tiesiskumu. Lēmums, kurā atzīta virkne slimnīcas pārkāpumu, vairs nav pārsūdzams.Jelgavas slimnīcas vadītāja Solveiga Ābola vērtē, ka tiesvedība bijusi ilga, sarežģīta un neviennozīmīga, jo divas neatkarīgas tiesas lēma prasību noraidīt. Viņa norāda, ka rīkosies atbilstoši normatīviem un tiesas spriedumu izpildīs. Nepieciešamo naudas summu slimnīca meklēšot savā budžetā, tādējādi atņemot finansējumu citiem ikdienas tēriņiem. S.Ābola atzīst, ka tāds gadījums ārstniecības iestādes vēsturē noticis pirmoreiz un slimnīca budžetā morālajām kompensācijām līdzekļus nerezervē. Runājot par atbildības meklēšanu medicīnas personālā, kura dēļ mazulis gāja bojā un slimnīca iedzīvojusies neplānotos tēriņos, S.Ābola skaidro – par dzemdībām atbildīgā ārste Jelgavas slimnīcā vairs nestrādā. Viņa veselības problēmu dēļ mainījusi darbavietu. Pārējo personālu, piemēram, vecmātes, tieši vainot nevarot.
