Jelgavas Dome turpina maksāt no maksātnespējīgā siltumtīklu uzņēmuma pārņemto PB kredītu 12 miljonu latu apmērā par siltumapgādes rehabilitāciju, bet pilsētā plānots realizēt jaunu siltumtīklu modernizēšanas projektu sešu miljonu eiro apmērā.
Jelgavas Dome turpina maksāt no maksātnespējīgā siltumtīklu uzņēmuma pārņemto Pasaules Bankas (PB) kredītu 12 miljonu latu apmērā par siltumapgādes rehabilitāciju, bet pilsētā plānots realizēt jaunu siltumtīklu modernizēšanas projektu sešu miljonu eiro apmērā. “Ziņas” mēģināja par iecerēm noskaidrot ko vairāk, taču daļa jautājumu palikuši neatbildēti.
Jau rakstījām, ka 20. oktobrī starp SIA “Jelgavas koģenerācija” un Vācijas Attīstības bankas Bonnas filiāli parakstīts līgums par 6,1 miljonu eiro vērta Jelgavas siltumtīklu modernizēšanas pilotprojekta realizēšanu. Tas noslēgts saskaņā ar 2004. gada maijā Berlīnē parakstīto nolīgumu starp mūsu Vides ministriju un Vācijas Vides, dabas aizsardzības un reaktoru drošības federālo ministriju par kopīgu vides aizsardzības pilotprojektu realizēšanu Latvijā. Projekta gaitā Jelgavā paredzēts izbūvēt un apkalpot trīs koģenerācijas stacijas un divas modernas apkures katlumājas. Plānots arī īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus siltumtrasēm, aprīkot 600 dzīvokļu lielpaneļu dzīvojamās mājās ar siltumenerģijas patēriņa skaitītājiem, kā arī realizēt siltumenerģijas taupīšanas pasākumus (siltināšana u.c.) vienā centrālapkures tīklam pieslēgtā no paneļiem būvētā ēkā.
SIA “Jelgavas koģenerācija” plašāku informāciju nesniedza, pašvaldība darīja zināmu, ka līguma parakstīšanā piedalījies Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, bet izvērstāku informāciju solīja sniegt pagājušā nedēļā. Pagaidām tā nav saņemta.
Ieceres rada jautājumus
Līguma sakarā “Ziņas” Domei, SIA “Jelgavas koģenerācija” un Vides ministrijai nosūtīja virkni jautājumu. Domes agrāk presei paustā vispārīgā informācija liecina, ka koģenerācijas projekta iniciatore Jelgavā ir pašvaldība. “Ziņas” vaicāja, kāpēc tā iedzīvotājus, kam acīmredzot projekta realizācija būs jāapmaksā, nav savlaicīgi iepazīstinājusi ar projekta apmēriem, izmaksām, konkrētām iecerēm, finansējuma atmaksas kārtību u.c., kāpēc jelgavnieki ir nostādīti fakta priekšā. Kāpēc noticis tā, ka līgums par projekta realizāciju parakstīts ar SIA “Jelgavas koģenerācija”? Vai pašvaldība nesaskata pretrunas un vismaz ētiskas problēmas faktā, ka par siltumtīklu uzņēmuma kapitāldaļu nodošanu nomā šai firmai ierosināta krimināllieta. (Informācija no VID par lietas tālāko virzību ir skopa, VID vienīgi apliecina, ka Finanšu policija turpina lietas izmeklēšanu.) Vai līguma parakstīšana nenozīmē, ka pašvaldība tādējādi centusies ietekmēt izmeklēšanas gaitu, lai ar to saistītās aktivitātes tiktu pārtrauktas? Tagad varēs norādīt uz starptautisko līgumu, kura saistības ir jāpilda…
“Ziņas” arī norādīja uz iepriekšējā PB finansētā pilsētas siltumapgādes rehabilitācijas projekta neveiksmēm, caurspīdīguma un izskaidrošanas trūkumu ar to saistītajās lietās. Liela daļa iedzīvotāju netic ne līdzšinējām, ne jaunām aktivitātēm, ne tam, ka jelkāds ņems vērā viņu intereses. Tāpēc ir svarīgi, ko pašvaldība darīs, lai šajā projektā izvairītos no jau pieļautajām kļūdām.
“Ziņas” gribēja noskaidrot, vai parakstītais līgums paredz arī īpašumu (un kādu) ieķīlāšanu, vai šai sakarā pašvaldība ir devusi rakstisku atļauju to darīt.
Pašvaldība nekomentē
Diemžēl no Domes saņemtā e – pasta vēstulē nav atbilžu uz konkrētiem jautājumiem. Preses sekretāra vietas izpildītājas Martas Romanovas sagatavotajā atbildē par līgumu teikts, ka pašvaldība neuzņemas komentēt divu patstāvīgu organizāciju savstarpēju vienošanos, kuru tā nav parakstījusi. Norādīts arī, ka minētais līgums ir klasificējams kā atbalsta līgums un neuzliek saistības nevienai pusei, arī pašvaldībai. Projekta tālākā virzība tiks izskatīta Domes sēdē, ar to iedzīvotāji tiks iepazīstināti. Tāpēc nav pamata šaubīties par informācijas pieejamību.
Atbildē atgādināts, ka par dzīvojamo māju siltināšanas jautājumiem pilsētā runāts jau sen gan presē, gan ar iedzīvotājiem. Akcentēts, ka pašvaldībai siltumapgādes efektivitātes paaugstināšana ir prioritāte un notiek darbs pie siltumenerģijas saglabāšanas projektiem. Pašvaldība iepriekšējos projektus neuzskata par neveiksmīgiem, bet gan par nepieciešamiem. PB finansētais projekts procentuālā izteiksmē 75 procentu apmērā vērtējams kā veiksmīgs, ceturtajā daļā aktivitāšu nepareizi tika noteiktas prioritātes.
Tālākā virzība atkarīga no Domes
Līdzīgi jautājumi uzdoti SIA “Jelgavas koģenerācija”. Tika arī jautāts, cik loģiska un pārdomāta ir projektā paredzētā divu modernu katlumāju uzbūvēšana, ja pat pašreizējās katlumāju jaudas Jelgavas vajadzībām ir par lielu.
SIA “Jelgavas koģenerācija” sabiedrisko attiecību pārstāves Guntras Matisas sagatavotajā uzņēmuma administrācijas atbildē atgādināta jau agrāk paustā informācija par parakstīto līgumu. Norādīts, ka “Jelgavas koģenerācija” izstrādājusi programmu, kas nodrošina energoefektivitātes pasākumu realizēšanu siltumtrasēs un modernu katlumāju izveidi Jelgavā ar mērķi nodrošināt drošu, videi draudzīgu un iespējami lētu siltumapgādi. Programma saskaņota ar Vācijas speciālistiem, to atbalstījusi Vācijas Attīstības banka. Lai nodrošinātu projekta tālāku attīstību, SIA “Jelgavas koģenerācija” jāiesniedz apstiprināšanai Domē pilsētas siltumapgādes attīstības stratēģija. Tālāka ieceres virzība iespējama tikai tādā gadījumā, ja pilsētas Dome šo stratēģiju atbalstīs.
Atbildē skaidrots, ka tālāka projekta virzība nozīmē sabiedrības plašāku informēšanu, sarunas ar komercbankām par projekta īstenošanu, kā arī vienošanos ar dažādām institūcijām par atbalsta līgumā paredzēto pasākumu realizāciju. Jautājumi par projekta finansēšanu, nepieciešamo nodrošinājumu un ķīlām tiks risināti tikai tad, ja būs pozitīva attieksme gan no pilsētas Domes, gan no pārējām pusēm, kas tiks iesaistītas projektā.
No četriem projektiem izvēlēts viens
Arī Vides ministrijai (VM) jautājām, kāpēc līgumu parakstīja nevis pašvaldība kā projekta iniciatore, bet SIA “Jelgavas koģenerācija”. Vai ministriju pirms starptautiska līguma noslēgšanas nedarīja uzmanīgu ierosinātā krimināllieta par siltumtīklu uzņēmuma kapitāldaļu nodošanu nomā SIA “Jelgavas koģenerācija”, jo to var tulkot arī kā cenšanos ietekmēt izmeklēšanas turpmāko virzību. Gribējās arī zināt, vai VM ir pārliecinājusies par PB finansētā siltumtīklu modernizācijas projekta rezultātu, patērētāju neskaidrībām, kas radušās darījumu caurspīdīguma un izskaidrošanas trūkuma dēļ.
VM Komunikācijas nodaļas vadītājas vietniece Kristīne Barševska informē, ka 2003. gada rudenī Vācijas Attīstības bankai iesniegti četri projektu pieteikumi: SIA “Zemgales enerģija” sagatavotais Jelgavas Ledus halles alternatīvo enerģiju izmantošanas projekts; siltumenerģijas ražošanas tehnoloģisko procesu modernizācijas projekts Ogrē; maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums” projekts par pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas renovāciju un “Saliena real” Rīgas rajona Babītes pagasta dzīvojamo māju un hokeja halles energoapgādes modernizācijas projekts.
Projektu pieteikumu atlases rezultātā Vācijas puse padziļinātai izpētei izvēlējās SIA “Jelgavas koģenerācija”, kas bija maksātnespējīgā siltumtīklu uzņēmuma tiesību pārņēmēja, projektu. Lai veiktu vispusīgu pieteikuma izvērtējumu, projekta pieteikuma atbilstību pašreizējai situācijai un izvēlētos ekonomiski un vides kvalitātes uzlabošanai atbilstošāku Jelgavas siltumapgādes renovācijas variantu, Berlīnes Enerģijas aģentūra no februāra līdz jūnijam veikusi papildu priekšizpēti.
VM ar līguma tekstu starp SIA “Jelgavas koģenerācija” un Vācijas Attīstības banku iepazinusies 13. oktobrī un izteikusi atbalstu projekta realizācijai, jo tas ir komplekss siltumapgādes uzlabošanas risinājums, ietver energoefektivitātes pasākumus un dod iespēju samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas, kas ir viena no būtiskākajām Vācijas puses prasībām šādu projektu realizācijā. Parakstītais līgums ir atbalsta jeb jumta līgums, kas dod garantiju subsidēta kredīta un dāvinājuma saņemšanai no Vācijas, taču tas vēl nav kredītlīgums ar noteiktu kārtību tā saņemšanai un atmaksai.
VM norāda, ka pārējie jautājumi adresējami SIA “Jelgavas koģenerācija” un pašvaldībai, kā arī VID Finanšu policijai. Vides ministra Raimonda Vējoņa viedokli Komunikācijas nodaļa darīšot zināmu šonedēļ, jo iepriekšējā nedēļā viņš bija atvaļinājumā.
Ar VID atbildi “Ziņas” iepazīstinās pēc tās saņemšanas.
