Atsaucoties uz 6. jūnija laikraksta “Zemgales Ziņas” publikāciju “Ozolnieki apšauba reģionālo reformu”, informēju, ka rakstā izplatīta patiesībai neatbilstoša un sabiedrību maldinoša informācija par Jelgavas pilsētas pašvaldības finanšu saistībām, kas rada šaubas par pašvaldības finansiālo darbību un grauj iedzīvotāju uzticību pašvaldībai.
Tā kā redakcija pirms informācijas ievietošanas laikrakstā nav precizējusi, vai citas pašvaldības vadītāja paustais par Jelgavu atbilst patiesībai, uzskatu par nepieciešamu sabiedrībai sniegt precizētu un korektu informāciju.
Patiesībai neatbilst apgalvojuma formā paustais Daiņa Liepiņa pieņēmums, ka Jelgavas finanšu saistības veido gandrīz 20 procentu no plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem. Pamatojoties uz likumu “Par budžetu un finanšu vadību”, saskaņā ar kuru izdoti atbilstoši Ministru kabineta noteikumi “Mēneša pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība”, pašvaldību saistības procentos aprēķina pēc valstī noteiktas formulas, kas visām pašvaldībām ir vienota. Pašlaik Jelgavas pašvaldības finansiālās saistības ir 8,7 procenti no pašvaldības ieņēmumiem.
Minētais saistību īpatsvars tiek aprēķināts kā pašvaldības saistības – 5 368 904 eiro – pret pašvaldības pašu ieņēmumiem – 61 203 103 eiro. Pašvaldības pašu ieņēmumi tiek aprēķināti kā starpība – pašvaldības plānotie pamatbudžeta ieņēmumi bez plānotajiem transferta ieņēmumiem no valsts budžeta un bez plānotajām iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā saimnieciskajā gadā. Informācija par pašvaldības budžetu, ieņēmumiem, izdevumiem, parādsaistībām ikvienam ir publiski pieejama pilsētas mājaslapā.
Maldinoša informācija ir arī par pieminēto likumu “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”. Šis likums attiecas uz pašvaldībām, kuras nav spējīgas pildīt savas parādu saistības un kurām jānodrošina finanšu stabilizācijas process. Kopš 2016. gada Latvijā tāda nav neviena pašvaldība.
