Pirms trim gadiem Liepājā man bija gods intervēt vienu no šīs pilsētas vēstures apzinātājiem Gunāru Silakaktiņu.
Pirms trim gadiem Liepājā man bija gods intervēt vienu no šīs pilsētas vēstures apzinātājiem Gunāru Silakaktiņu. Viņa nopelns ir tas, ka pie pilsētā populārā sešdesmito gadu beigās atklātā pieminekļa bojāgājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem tika piestiprināta īpaša plāksne par godu 1950. gada 8. aprīlī pie Liepājas jūrā notriektās amerikāņu militārās lidmašīnas «RB4Y2 Privateer» desmit cilvēku apkalpei. Šī mīklainā «aukstā» kara laika traģēdija uzdod daudz vēl līdz šim neatbildētu jautājumu. Nav zināms, kādēļ neapbruņotā lidmašīna, kas pacēlās gaisā pie Kopenhāgenas, ielidoja toreizējā PSRS gaisa telpā. Vai tā bija nejaušība vai slepens uzdevums? Interesanti, ka pēc šim notikumam veltītajām publikācijām «Dienā» Gunāram Silakatiņam atsaucās Gunārs Bēms – vīrs, kas, iespējams, lidmašīnas lidojumu 1950. gada aprīlī bija novērojis nevis pie Liepājas, bet gan… virs Lielupes Kalnciemā.
Citēju tagadējā Jūrmalas iedzīvotāja Gunāra Bēma vēstuli Gunāram Silakaktiņam:
«Pēc Jūsu otrās publikācijas «Dienā» nolēmu uzrakstīt, ko redzēju 1950. gada aprīlī. Amerikāņu lidmašīna, kas bija ļoti līdzīga tai, kas redzama publikācijā avīzē un tika notriekta pie Liepājas, vispirms brāzās pāri Kalnciemam, kur tolaik dzīvoju. Ap pusdienas laiku biju Lielupes malā, kad izdzirdēju varen skaļu rūkoņu. No Jelgavas puses ļoti, ļoti zemu – apmēram 25 – 30 metrus virs ūdens – pa upes vidu «nāca» lidmašīna. Atrados krastā apmēram 100 metru attālumā. Drebēja zeme, un vibrēja gaiss, jo lidmašīnai strādāja visi četri motori. Saskatīju iluminatoros lidotāju sejas un māju viņiem ar roku… Es to skaidri atceros vēl šodien. Amerikāņu lidmašīnai pakaļ drāzās divi padomju reaktīvie iznīcinātāji. Dzirdēju ložmetēju šāvienu troksni un redzēju to atblāzmu, bet lidmašīnai netrāpīja. Virs meža tā pacēlās drusciņ augstāk, apmēram pie Slokas nogriezās uz jūras pusi un pēc tam droši vien uzņēma kursu uz Liepāju.
Kad toreiz stāstīju par redzēto, man neviens neticēja. Visi bija nesaprašanā, kur tik tālu no robežas varēja rasties amerikāņu lidmašīna, bet tā bija īstenība. Žēl, ka tik traģiski ir beidzies viņu lidojums. Tādi cilvēki ir jāatceras.».
Nevar būt, ka 1950. gada 8. aprīlī Jelgavas rajonā tikai viens cilvēks redzējis amerikāņu lidmašīnu, kas pusdienlaikā lidoja zemu virs Lielupes un ko apšaudīja divi padomju iznīcinātāji. Ja šī vēstule ir patiesa, tad, ļoti iespējams, jābūt vēl kādam notikuma aculieciniekam vai vismaz nostāstam par toreiz notikušo. Lūdzam atsaukties redakcijā.
