Pēteris Šveisbergs ir ļoti aizņemts. Tik aizņemts, ka pagūst vadīt savu firmu «Devcon», stāvēt hokeja komandas «Akai» vārtos, būt par kērlinga komandas «Sudrabakmens» kapteini, Jelgavas Kērlinga kluba prezidentu, vīru un tēti.
Pēteris Šveisbergs ir ļoti aizņemts. Tik aizņemts, ka pagūst vadīt savu firmu «Devcon», stāvēt hokeja komandas «Akai» vārtos, būt par kērlinga komandas «Sudrabakmens» kapteini, Jelgavas Kērlinga kluba prezidentu, vīru un tēti, brīvajos brīžos braukt ar laivām pa upi un ar slēpēm no kalna.
Pēteris + kērlings = kapteinis
Pēteris Šveisbergs kērlingu spēlēt sāka apmēram pirms gada novembrī – kopš pirmās dienas, kad to Jelgavā vispār bija iespējams sākt darīt. «Pirms tam pat nebiju redzējis nevienu kērlinga spēli. Kad jau trenējos, tad tikai atcerējos, ka pirms daudziem gadiem Vācijā ziemā darbadienas vidū ārā uz ledus pensionāri spēlēja kaut ko līdzīgu kērlingam – akmeņi tika grūsti vienā virzienā no tādām kā nojumītēm, kas bija izvietotas uz ledus. Toreiz gan man nebija ne jausmas, kas tas tāds ir,» stāsta Pēteris.
Kopš pirmās dienas viņš savā komandā ir kapteinis un ir pilnīgi pārliecināts, ka par to jāpiedzimst: «Par kapteini tiešām nevar kļūt katrs, ir komandas, kurām tā ir lielākā problēma. Kapteinis nedrīkst nevienu apvainot, jāmāk nomierināt spēlētāju, ja viņš kļūdās, jo nedrīkst pieļaut, ka kļūdas tiktu atkārtotas tālākajā spēlē.»
Pēteris ir arī Jelgavas Kērlinga kluba prezidents. Tajā ir apmēram 30 biedru, turklāt vēl arvien piesakās jauni ieinteresētie. Tie, kuri domā, ka nu jau viss ir nokavēts un par vēlu uzsākt treniņus šajā sporta veidā, var būt mierīgi un doties uz Jelgavas Ledus halli, jo ikviens var izmēģināt kērlinga spēli. Pirmajā reizē atnākušajiem nav jāmaksā par treniņu, un tad var pamēģināt, kā šis sporta veids patīk, un izlemt, vai turpināt trenēties. Savukārt, iestājoties Jelgavas Kērlinga klubā, jāmaksā ikmēneša biedru nauda, bet tad ir atlaides maksājumiem par treniņiem.
Tā kā ir problēmas ar treniņu laiku Jelgavas Ledus hallē, Pēteris atzīst, ka kērlingisti noteikti būtu priecīgi, ja kāds bagāts uzņēmējs izlemtu blakus ledus hallei uzcelt speciālu zāli kērlingam. Viņaprāt, tas varētu izvērsties arī par veiksmīgu biznesu, jo hallē jau tagad pietrūkstot laika gan kērlinga un daiļslidošanas treniņiem, gan publiskajai slidošanai. Galu galā, kāpēc gan cilvēki nevarētu uzspēlēt kērlingu tāpat kā tagad tik ļoti iecienīto boulingu?
Kērlinga spēlētājs pilnībā piekrīt, ka šo sporta veidu ne velti dēvē par šahu uz ledus, lai gan pirmajā mirklī cilvēkiem liekoties, ka tā tikai tāda apkopēju spēle ar slotām vien esot.
Pavisam nesen – decembrī – Pēteris tika uzaicināts kā kapteinis Latvijas čempionāta uzvarētāju komandā no Rīgas startēt Eiropas čempionātā Šveicē. Tur arī redzēts īstais sporta kērlings, kas no šeit spēlētā atšķiras ar precizitāti, kapteiņa darbu un to, ka spēlētāji gandrīz nemaz nedrīkst kļūdīties, jo tad spēle tiek zaudēta.
Pēc viesošanās Šveicē nosprausts mērķis visai komandai uzvarēt Latvijas čempionātā un tikt uz nākamo Eiropas čempionātu Itālijā. Pašlaik Latvijas čempionātā komandai ir tikai viens zaudējums un šorīt no rīta pulksten 7.30 jāsacenšas ar otru komandu, kurai ir tāda pati situācija.
Pēteris + hokejs = vārtsargs
Izrādās, ar kērlingu vien ir par maz, un Pēteris spēlē arī hokeju, viņš ir otrais vārtsargs Jelgavas Autobusu parka komandā «Akai» un priecājas, ka savā vecumā spēj vēl hokeju uzspēlēt.
Pēteris smejot atzīst: «Man tāda daba – ja pie kaut kā ķeros, tas jāizdara labi!» Tieši tāpat viņš sācis spēlēt biljardu – pilnīgi bez iepriekšējām zināšanām, bet pēc diviem mēnešiem jau varējis sacensties augstā līmenī ar savu skolotāju. Biljardu Pēteris apguvis tik labi, ka pat divus gadus bijis mūsu pilsētas čempions. Interese par to radusies, kad kultūras namā, kur uz mēģinājumiem bieži dodas Pētera sieva, uzstādīts biljarda galds un, pēc mēģinājumiem gaidot sievu, šī spēle viņu ieintriģējusi. Galda īpašnieks Pēteri izskolojis biljarda gudrībās: «Varbūt tieši tāpēc, ka man patīk spēlēt biljardu, es arī ļoti labi izprotu kērlingu – to, kā akmeņi kustas pa ledu.»
Šīs nebūt nav visas Pētera Šveisberga sportiskās aizraušanās. Vēl vasarā ģimenes un kuplā draugu pulkā notiek laivu braucieni, bet kopā ar meitām iecienīta kalnu slēpošana. Pirms došanās pa upi lielā pulkā esot ne reizi vien ar kādu labu draugu izbaudīta arī straume kalnu upēs, bet vēlāk šis riskantais hobijs nomainīts ar ceļošanu pa Latvijas upēm. Agrāk viņš startējis arī rallija sacensībās, bet tas, viņaprāt, ir pārāk dārgs sporta veids. Vēl kādu laiku interese par šādiem sporta veidiem remdēta, esot par autokrosa braucēja Jāņa Kļaviņa menedžeri.
13 + 13 = iepazīšanās
Pēteris ir no Valkas, bet mūsu pilsētā iepazinies ar savu sievu. Pēteris sācis strādāt Lauksaimniecības akadēmijā par autobusa šoferi, bet viņa tajā laikā dejojusi akadēmijas deju kolektīvā «Kalve», kas bieži bijis jāved uz dažādiem koncertiem.
Pirmā tikšanās bijusi zīmīgu skaitļu pavadīta – 13. datumā pulksten 13 viņi devušies braucienā uz Krimu ar autobusu, kura numurs bijis 1313 un autobusā braukušas 13 meitenes. Pietiekami interesanti fakti, lai pirmo iepazīšanās reizi noteikti neaizmirstu.
Pirmā tikšanās ar sievu notikusi brauciena laikā. Tagad ceļojumu ģimenes lokā saspringtā ritma dēļ pietrūkstot. Daudz braucienu uz ārzemēm sievai iznāk kopā ar deju kolektīvu, viņam pašam – darba darīšanās, bet gribētos kaut kur ārpus Latvijas atpūsties kopā ar ģimeni.
Pēteris + sieva = trīs meitas
«Dievs jau nav mazais bērns, un redzēja, ka man jaunībā ļoti meitenes patika. Laikam jau tāpēc man tagad ir pilna māja ar sievietēm,» smejas Pēteris. Tāpēc viņš nemaz neesot bēdājies par to, ka meitas vien dzimst. Pilna māja ar sievietēm nozīmē sieva Līgu un trīs meitas – 22 gadus veco Ievu, divdesmitgadīgo Santu un vienpadsmitgadīgo Evelīnu.
Sieva dejojot jau sen – agrāk «Jaunībā», tad «Kalvē», bet tagad «Lielupē». Viņai arī ļoti patīk iekopt dārzu, par ko Pēteris īpaši nepriecājas, jo viņam tad esot darbiem arī sava roka jāpieliek, piemēram, jāuzrok dobes, kas ne pārāk tīk.
Sievu viņš iesaistījis savā iecienītajā sporta veidā, un viņa gan dejo, gan arī spēlē kērlingu, turklāt ar katru dienu labāk. «Tā man tiek mazāk pārmetumu, ka pavadu laiku treniņos, kas turklāt ir ļoti agri no rītiem,» atzīst vīrs. Par agrajiem treniņiem kērlinga spēlētājus var vien apbrīnot, jo tie notiek apmēram sešos no rīta, turklāt diezgan daudzi spēlētāji ir no citām pilsētām – ne viens vien no Rīgas un pat no Ventspils.
