30. oktobra laikrakstā Guntars Gūte ļoti priecājas, ka «ķirbis nāk». Un vēl piebilst, ka nevienu jau neinteresē, no kurienes tas nāk. Galvenais, ka ir jautri.
Bet man ir skumji. Skumji par to, ka mēs nekritiski esam gatavi savākt visu, kas gadās pa ceļam. Man ir skumji, ka mūsu irdenajā tautas apziņā tik viegli un ātri iesakņojas virspusējas izpausmes, bet vērtības netiek pamanītas. Mūsu saslauku krātuvē jau ir popkorns kā neatņemama kino seansa sastāvdaļa, mums ir «čau» labdien vietā, un ne jau tikai dažiem vien lielie iepirkšanās centri ir augstākais kultūras izpausmes lidojums. Un tagad vieta tiek laipni ierādīta arī ķirbim. Ne jau latviešu tautai sensenis pazīstamajam, bet gan tam «ķirbim», par kuru ir vienalga, vai tas nāk no Krievijas, Amerikas vai Mozambikas. Galvenais, ka ir jautri!
Jebkuras pasaules tautas tradīcijām (arī svētkiem) ir savas saknes, kas ieaugušas konkrētās tautas vēsturē. Katriem svētkiem ir savi pirmsākumi, tie kaut ko simbolizē, nes līdzi virsuzdevumu, ko izprot tikai attiecīgās tautas piederīgie. Pavirši mēģinot pielāgot sev viegli pamanāmo citas tautas svētku ārējo izpausmi, vadoties pēc principa «galvenais, ka ir jautri», mēs sev izrakstām dvēseles nabadzības apliecību. Jautrība jautrības dēļ ir tukšs zvārgulis.
No citiem mēs itin viegli esam gatavi pieņemt seklo un viegli uztveramo. Dziļākas vērtības mums nepielīp tik vienkārši, jo tās prasa domāšanu. Tiem, kam galvenais ir jautrība, tas ir par grūtu. Amerikānis pārstāj gremot hamburgeru, kad spēlē valsts himnu. Jo viņš ir lepns par savu valsti. Zviedrijā svētkos un svētdienās netirgo alkoholu. Jo viņi domā par savas tautas nākotni. Tas ir tas, ko sauc par patriotismu.
Lai Dievs dod, ka es kļūdos, bet man ir tāda sajūta, ka arvien mazāk un mazāk paliek to, kuriem kādā sirds kaktiņā glabājas negrozāma atziņa (arī tad, ja, objektīvi ņemot, tā nemaz nav taisnība), ka nekur citur pasaulē nav tik zilas debesis kā virs Latvijas, ka nekur citur pasaulē ziemā nav tik balts sniegs un vasarā tik zaļa zāle kā mūsu zemē. Lai Dievs dod, ka mēs spējam nosargāt savus svētkus, kuros skaistāks par visskaistāko mūziku ir dzimtās valodas skanējums. ◆
Dace Baltruma
