Kas slēdz līgumu par komunālajiem pakalpojumiem – mājas pārvaldnieks vai dzīvokļa īpašnieks? Vai mājas pārvaldnieks to var darīt, ja viņu nav pilnvarojis dzīvokļa īpašnieks?
Kas slēdz līgumu par komunālajiem pakalpojumiem – mājas pārvaldnieks vai dzīvokļa īpašnieks? Vai mājas pārvaldnieks to var darīt, ja viņu nav pilnvarojis dzīvokļa īpašnieks? Cik likumīgs ir šis līgums, ja tas noslēgts starp pakalpojuma devēju un mājas pārvaldnieku?
– Saskaņā ar likuma «Par dzīvokļa īpašumu» 12. pantā ietverto normu ir noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli
sava dzīvokļa īpašuma lielumam norēķinās arī par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa
īpašnieks ir mājas kopīpašuma daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar citiem dzīvokļu īpašniekiem. Tātad dzīvokļa īpašnieka galvenais pienākums ir norēķināties – vai nu ar pašu piegādātāju, vai arī ar pārvaldnieka starpniecību. Ja nav izveidota dzīvokļu īpašnieku sabiedrība, tad pats īpašnieks ir ieinteresēts noslēgt līgumu, bet, ja sabiedrība ir iecēlusi savā sapulcē pārvaldnieku un viņam deleģējusi tiesības slēgt līgumus par komunālajiem pakalpojumiem un norēķināšanos, tad visas šīs attiecības kārtos pārvaldnieks. Līgumam, kas noslēgts starp pārvaldnieku un pakalpojuma devēju, ir juridiska dokumenta spēks.
Jūsu gadījumā saskaņā ar dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu mājas pārvaldnieks ir pašvaldības bezpeļņas uzņēmums «NĪP» tā direktora personā: tā nav dzīvokļu īpašnieku sabiedrības sapulcē ieceltā amatpersona «Pārvaldnieks». Tas nozīmē, ka ēku apsaimnieko NĪP un jūsu mājā ir jāapvienojas vismaz piecām personām, lai varētu nodibināt dzīvokļu īpašnieku sabiedrību, kas pārņemtu NĪP jūsu mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas, un līgumu slēgšanas ar komunālo pakalpojumu piegādātājiem un sniedzējiem tiesības un pienākumus. Iedomājoties situāciju, ka ēkai ir desmit saimnieku, nekāda apsaimniekošana neiznāks – kā fabulā par gulbi, līdaku un vēzi pie vezuma.
Līdz kuram datumam pārvaldniekam jāizsniedz maksājumu rēķini?
– To nosaka vienošanās vai līgums. Saskaņā ar normatīviem pusēm ir jāvienojas par termiņu. Termiņam jāatbilst reālai situācijai.
Kas ir iekšējie tīkli, deratizācija, ventilācija un kas veic līguma izpildes kontroli?
– Tehniska rakstura jautājumus lūdzu jautāt pašvaldības bezpeļņas uzņēmuma «NĪP» attiecīgajam speciālistam.
Līguma izpildes kontroli veic abas līgumslēdzējas puses – gan dzīvokļu īpašnieki (to izveidotā sabiedrība, pārvaldnieks), gan NĪP. Lai būtu ko kontrolēt, tipveida līgumā jābūt detalizētam saistību izklāstam: laiks, apjoms un kārtība. Pašlaik tā nav, tādēļ grūti spriest par kontroles realizāciju.
Maksājumu daļā paredzēts līgumsods procentos. Kāpēc tas attiecas tikai uz dzīvokļa īpašniekiem?
– Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums tiek slēgts starp dzīvokļa īpašnieku un NĪP, tas pašreizējā redakcijā nav paredzēts attiecību nodibināšanai ar īrniekiem. Uz īrniekiem attiecas dzīvojamo telpu īres līgums. Arī tajā ir paredzētas sankcijas par nemaksāšanu.
Ja jūs vēlaties, lai līgumsodu par savu no līguma izrietošo pienākumu nepildīšanu maksā NĪP, pieprasiet iekļaut tādu noteikumu līgumā, protams, tam jābūt pamatotam.
Ēriks Vēveris Tālrunis 3029174
