Mūsu valstī šajos gados izveidotas ļoti daudzas viena īpašnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību, individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecības.
Mūsu valstī šajos gados izveidotas ļoti daudzas viena īpašnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību, individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecības. Bez tam ir arī tūkstoši individuālā darba veicēju un nekustamā īpašuma, piemēram, dzīvokļu īpašnieku.
Visi minētie individuāli (vienatnē) veic savu uzņēmējdarbību, bet dzīvokļu īpašnieki skaita santīmus un kārto maksājumus par ēku apsaimniekošanu un citiem ar to saistītiem pakalpojumiem savu iespēju robežās.
Turīgajiem, ja viņiem ir pastāvīgs ienākumu avots, problēmas nerodas, bet pārējie jau tagad nespēj tikt ar savām problēmām ga-lā. Bet kas būs nākotnē? Var jau cerēt un gaidīt, bet parasti cerības nepiepildās, it sevišķi šajos laikos, kad nauda ir celta dieva lomā.
Izeja no šādas situācijas ir kooperatīvo sabiedrību dibināšana. Tās var būt gan dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, gan zemnieku saimniecību kopdarbības (šis nosaukums vairāk atbilst latviešu valodai), gan arī citas sabiedrības.
Par to, ka šāda sabiedrība nodibināta un savu uzdevumu pilda, jūs pārliecināsieties jau tuvākajā laikā. Šīs kopdarbības sabiedrības var arī tikt apvienotas, veidot asociācijas u. tml. Piemēri nav tālu jāmeklē Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijā uz brīvprātības un līdztiesības principiem apvienojušās gan juridiskās, gan fiziskās personas un to apvienības. Asociācijas mērķis ir apmierināt savu dalībnieku saimnieciskās un sadzīves vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos. Viens no asociācijas uzdevumiem ir metodiska, juridiska, konsultatīva, nepieciešamības gadījumos arī finansiāla palīdzība asociācijas dalībniekiem.
Jāatzīmē, ka kopdarbības sabiedrības var dibināt gan dzīvokļu, lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu kopīgas pārstrādes un realizācijas, gan lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgas lietošanas un apkopes, gan garāžu, vasarnīcu un dārzkopības, gan arī sporta, atpūtas un transporta objektu kopīgas lietošanas un apkopes (taksometru) sabiedrības.
Ir vairāki normatīvie akti, kuri nosaka kopdarbības sabiedrību darbības tiesisko pamatu. Ar tiem jūs var iepazīstināt ikviens jurists.
Lai nodibinātu kopdarbības sabiedrību, vajadzīgi ne mazāk kā pieci dibinātāji un sākotnējais kapitāls, ko veido dibinātāju iemaksas paju kapitālā. Saskaņā ar likumu minimālajam pamatkapitālam jābūt ne mazākam par Ls 200. Pamatkapitālu var izveidot, ieguldot mantu, tas ir, izdarot dibinātājiem nepieciešamo ieguldījumu Ls 200 vērtībā. Valsts nodeva par kopdarbības sabiedrības reģistrāciju uzņēmumu reģistrā ir Ls 100. Šī summa nav nemaz tik liela, ja to sedz kaut vai desmit dibinātāju. Pārējo informāciju jūs varat iegūt pie sava jurista.
Kooperācijas nozīme pieaug, vairākiem īpašniekiem apsaim-niekojot lielus kopīpašumus, kuros katram pieder sava daļa. Aktuālas kļūs apkures, elektrības un citas problēmas .
Situācija, kad katrs īpašnieks atsevišķi risina telpu apgādes ar elektrību un apkuri, kā arī visus pārējos jautājumus, ir absurda. Tikai darbojoties kopā, var sakārtot ēku un to apsaimniekot ar vismazākajiem izdevumiem. Tās pašas problēmas, iespējams, citā aspektā var rasties uzņēmējiem.
Katrs atsevišķi viņi tās neatrisinās, tāpēc jāapvienojas kopdarbības sabiedrībās. Bez tam izveidotās sabiedrības izpildinstitūcijai var uzticēt virkni pienākumu, kurus īpašnieki pašlaik uzvēluši savos plecos, un paliks vairāk laika citu darbu izpildei.
Ēriks Vēveris, tālrunis 3029174
