Nekvalitatīvas smilts izmantošana un diezgan slikts asfaltbetona maisījums – tie ir galvenie iemesli, kādēļ Jelgavas rekonstruētās un remontētās ielas brūk, uzskata kāds ceļu būvnieks, kurš saprotamu iemeslu dēļ vēlas palikt anonīms.
Nekvalitatīvas smilts izmantošana un diezgan slikts asfaltbetona maisījums – tie ir galvenie iemesli, kādēļ Jelgavas rekonstruētās un remontētās ielas brūk, uzskata kāds ceļu būvnieks, kurš saprotamu iemeslu dēļ vēlas palikt anonīms. Pilsētā tiekot arī kropļota konkurence, iekļaujot konkursa nolikumos nevajadzīgas prasības.
Lai pasargātu asfaltu no ūdens, sagatavojot ceļu segumu, jāizmanto filtrējoša smilts. Diemžēl Jelgavā bieži vien tiek izvēlēts lētākais variants – pliuns, kuram ir tendence uzvesties kā košļājamajai gumijai un uzspiest augšā gruntsūdeni.
“Loģiski, ka tas ir lētāk – normāla smilts maksā 2,5 latus kubikmetrā, bet pliuns – vismaz latu lētāk. Jelgavas apkārtnē ir ļoti daudz nelegālo rakšanas vietu, un tur iegūts pliuns nopērkams pat par 80 santīmiem,” skaidro būvnieks.
Tajā pašā laikā ceļa būves tāmēs smilts izmaksas kļūst astronomiskas – pat virs astoņiem latiem kubikmetrā, jo uzņēmums vēlas iegūt maksimālu peļņu. Lai to vēl vairāk palielinātu, tiek meklēti lētākie un pat nelegālie varianti.
Pliunu ceļa pamata pacelšanai drīkst izmantot, taču virs tā noteikti jābūt filtrējošās smilts kārtai, kuras koeficients jāiekļauj darbu projektā. Tomēr to kontrole ir tik pavirša, ka nereti netiek pamanīta drenējošās kārtas neesamība.
Ceļu būvnieki arvien biežāk izvēlas iepirkt asfaltbetonu citās firmās, nevis vietējā ceļa būves sabiedrībā “Igate”, jo neesot apmierināti ar tā kvalitāti, informē “Ziņu” avots. Tajā pašā laikā šis uzņēmums laimējis vairākus lielus projektus Jelgavā.
No malas raugoties, šķiet, konkursi tiek rīkoti konkrētai firmai, jo tā nolikumā iekļautas visai nesaprotamas normas, komentē kāds Satiksmes ministrijas speciālists, kurš savu vārdu nevēlējās izpaust. Piemēram, nolikumā tiek minēta kāda licence, kas attiecīgo darbu veikšanai nav nepieciešama, tajā pašā laikā automātiski no konkurences izslēdz firmas, kurām tās nav, bet varētu būt izdevīgāks piedāvājums. “Diemžēl Latvijā nav likumdošanas, kas aizliegtu manipulēt ar konkursa nolikumu, bet lobēšanas faktu pierādīt ir ļoti grūti,” piebilst speciālists.
