Nesen Zemkopības ministrija pieņēma jaunus noteikumus «Pārstrādei paredzētā govs piena obligātās nekaitīguma prasības», kas regulē prasības pienam, ko pārstrādātājs iepērk no zemniekiem.
Nesen Zemkopības ministrija pieņēma jaunus noteikumus «Pārstrādei paredzētā govs piena obligātās nekaitīguma prasības», kas regulē prasības pienam, ko pārstrādātājs iepērk no zemniekiem.
Sākotnējie nosacījumi ir šādi: govīm jābūt veselām un jāatrodas valsts pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā, novietnē jāievēro higiēnas prasības, jābūt veterinārajai apliecībai un līgumam starp piena ražotāju un piena pārstādes uzņēmumu. Prasības formulētas arī piena novērtēšanai, šķirošanai, noteikti samaksas principi un atbildība par kvalitāti, kā arī strīdu izšķiršana starp zemnieku un pienotavu.
Par prasībām pienam: tam jābūt dabīgam un bez citām smakām, garšām, bez ūdens piejaukuma, piens nedrīkst būt sasalis, saturēt zāļu, citu ķīmisku vielu un mazgāšanas vai dezinfekcijas līdzekļu atliekas, baktēriju un somatisko šūnu skaits nevar būt lielāks pat noteikto. Pienu vērtē nevis pēc viena pēdējā izmeklējuma, bet aprēķina vidējo no vairākiem izmeklējumiem.
Kopumā līdz nākamā gada
1. jūnijam piena kvalitātes prasības neatšķiras no līdzšinējām, bet vēlāk tās pakāpeniski palielinās, līdz 2006. gadā sasniedz ES līmeni.
Jaunajos noteikumos akceptēta zemnieka atbildība – par piena kvalitāti, to iegūstot un uzglabājot fermā; piena pārstrādes uzņēmuma atbildība – pienu savācot, transportējot un pieņemot pienotavā. Tā kā pašlaik nav iespējams piena paraugus pilnībā analizēt katrā piena savākšanas reizē, ir noteikts minimālais paraugu ņemšanas biežums. Piena paraugus var izmeklēt tikai Valsts veterinārā dienesta uzraudzītās laboratorijās. Latvijā vajadzētu veidot ne vairāk kā četras šādas laboratorijas.
Parasti piena paraugu ņem arī brīdī, kad tas tiek nodots pienotavā. Ja piens neatbilst prasībām, pienotava lemj, kā to izmantot. Šis izmeklējums neietekmē katra atsevišķa zemnieka ganāmpulka piena šķiras noteikšanu. Sodīt zemnieku, kura dēļ piena mašīnā ir nokļuvis nekvalitatīvs piens, var tikai saskaņā ar līgumu un ja pierādīta zemnieka vaina.
Piena šķirošana nepieciešama samaksas diferencēšanai. Par augstākas kvalitātes pienu jāmaksā vairāk, citādi zemniekam nebūs intereses uzlabot tā kvalitāti. Pamatcenu pirmās šķiras pienam, protams, aprēķina pienotava atbilstoši savām ekonomiskām iespējām, bet noteikumi liek par augstākās šķiras pienu norēķināties vismaz par 25 procentiem vairāk, bet par katru zemāku šķiru – vismaz par 15 procentiem mazāk. Piemēram, ja 1 kg pirmās šķiras piena maksā 8 santīmus, tad augstākās šķiras – 10 santīmu, otrās šķiras – 6,8 santīmus, bezšķiras – 5,6 santīmus.
Ja piens neatbilst prasībām, laboratorija par to paziņo attiecīgā rajona valsts veterinārā dienesta pārvaldei. Inspektors novērtē situāciju fermā un vienojas ar zemnieku par tālāko rīcību. Un tikai tad, ja trīs mēnešu laikā piena kvalitāte neatbilst noteikumiem, valsts veterinārais inspektors aizliedz pienu tālāk izplatīt, anulējot veterināro apliecību.
Jaunie noteikumi ir vajadzīgi, lai radītu Latvijā vienotu, precīzu un visiem zināmu piena kvalitātes paaugstināšanas un vērtēšanas sistēmu. Ir pats pēdējais laiks uzsākt plašu piena kvalitātes paaugstināšanas programmu, lai padarītu Latvijas piena produktus konkurētspējīgus un tā garantētu Latvijas piensaimniecības nākotni.
Gaida Mičule, Zemkopības ministrijas produkcijas kvalitātes vadības departamenta direktore
