Tuvojas noslēgumam ietekmes uz vidi novērtējums kūdras ieguves un produktu ražošanas uzņēmuma “Laflora” vēja elektrostaciju (VES) parka izveidei Jelgavas novada Līvbērzes pagasta ziemeļu daļā – Kaigu purvā un tā tuvākajā apkārtnē. Vides pētnieks SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” projektu vadītājs Oskars Beikulis paskaidro, ka Līvbērzes pagasta ziemeļu daļā tiek plānots uzbūvēt no 13 līdz 22 vēja ģeneratoriem. To augstums spārna galā virs rotora pārsniegs divsimt metru, bet spārnu vēziena zemākais punkts atradīsies apmēram 80 metru virs zemes, kas ir krietni virs meža koku galotnēm. O.Beikulis paskaidro, ka modernie vēja ģeneratori salīdzinājumā ar tiem, ko, piemēram, Grobiņas novadā būvēja pirms gadiem divdesmit, ir ievērojami lielāki un desmit reizes jaudīgāki. Vēja ģeneratoru izvietojums un skaits vēl tiek precizēts atkarībā no tā, kā izdosies salāgot sabiedrības, vides un biznesa intereses.
Bizness ar pluszīmi
Uzņēmuma “Laflora” vadītājs Uldis Ameriks uzsver, ka VES parka izveides galvenā ideja ir dot ieguldījumu valstij izvirzīto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā. Tiek uzsvērts, ka “Lafloras” VES parka attīstīšana ir privāta iniciatīva – bez valsts atbalsta. Biznesam ir jābūt ar pluszīmi.
Šonedēļ “Ziņas” veica nelielu aptauju Jelgavas novada Valgundes pagasta Vītoliņos, kas atrodas apmēram trīs kilometrus no ietekmes uz vidi izpētes teritorijas un apmēram divtik attālu no vietas, kur varētu atrasties paši vēja ģeneratori. Vītoliņu veikala darbiniece Laura sacīja, ka galvenais, lai vēja ģeneratori nebūtu klāt pie mājām un “civilizācijas”, kur tie varētu traucēt cilvēkiem. Citviet redzētie vēja ģeneratori viņai atgādina fantastiskus lielus putnus, kas izskatās pat interesanti. Turpretī kāds Vītoliņu ciema vīrs izteica skepsi, ka vēja ģeneratori varētu traucēt gājputniem, kuru pulcēšanās vieta ir Svētes palieņu pļavās.
Dzīvnieku uzvedība tiks novērota
O.Beikulis spriež, ka, “Laflorai” sākot darbināt vēja ģeneratorus, būs noteikti jāveic novērojumi (monitorings), kā tas ietekmē purvā dzīvojošos dzīvniekus, tostarp sikspārņus. Ja novērojumi liecinās, ka ietekme nav būtiska, elektrības ražošanas noteikumus varēs mainīt. Taču, ja zināmos apstākļos (pie noteikta vēja ātruma un, piemēram, naktīs ģeneratori sikspārņiem tomēr traucēs, to darbināšanai tiks noteikti stingrāki īpaši nosacījumi. “Par vēja ģeneratoru radīto troksni un mirgošanu (ģeneratoru spārnu gaismēnu maiņu) viss ir diezgan prognozējami, bet to, kā vēja parks ietekmēs dzīvniekus, iepriekš prognozēt sarežģīti,” teic O.Beikulis, piebilstot, ka par gājputniem citviet ir novērots, ka tie aplido vēja parkus. “Kurzemē pie Popes un Tārgales novērots, ka dzērves, meklējot barību, staigā zem vēja ģeneratoru rotoriem,” stāsta speciālists. Ir pierādījies – putni jūt, ka vēja parka teritorijā var droši lidot tikai pietiekami zemu. Savukārt Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis, kurš jau trešo gadu Kaigu purva rekultivētajos melleņu laukos novēro bites un kamenes, teic, ka zinātnieku pētījumi Polijā liecina, ka modernie vēja ģeneratori, kas darbojas lielā augstumā, neietekmē kukaiņu dzīvi.
Pie ģeneratoriem pierod
Par vēja spārnu mirguļošanu, kas manāma līdz trīs kilometru attālumam, O.Beikulis teic, ka trīs rotoriem, kas tiek plānoti vistuvāk Ruduļciemam (Lielupes kreisajā krastā pie Kalnciema), tiks noteikts īpašs darbības režīms. “Mūsdienu tehnoloģijas ar sekundes precizitāti nosaka brīdi, kad mirguļošana var, saulei spīdot, rasties, un tad rotora griešanās tiek apturēta. Tikko mirguļošana vairs nav iespējama, stacija automātiski atjauno darbību,” teic O.Beikulis. Viņš piebilst, ka mirguļošanas zona ap vēja ģeneratoriem neveidojas kā ģeometriski precīzs aplis. Tā ir izstiepta ziemeļu virzienā, turpretī dienvidu virzienā – ievērojami mazāka. Mirguļošanu Ruduļciemā lielā mērā aizsedz koki un krūmi, kuru tur ir diezgan daudz.
Komentējot “Lafloras” vēja parka ģeneratoru iekļaušanos Jelgavas novada ainavā, O.Beikulis teic, ka tādu apdzīvoto vietu, no kuriem tos ikdienā varēs redzēt, nav nemaz tik daudz. “No Pils salas skatu torņa vēja ģeneratori būs redzami, bet no Hercoga Jēkaba laukuma taču ne – tur skatu aizsegs ēkas,” teic eksperts. Viņš stāsta, ka pērnā gada nogalē sabiedriskās domas pētīšanas uzņēmums SKDS veica aptauju, kurā noskaidroja, ka krietni virs 70 procentiem Latvijas iedzīvotāju atbalsta vēja enerģijas ieguvi. Taču, tiklīdz tiek piebilsts, ka vēja ģenerators varētu atrasties mājokļa tuvumā, tā attieksme mainās uz diezgan piesardzīgu. Par uzbūvētajiem vēja ģeneratoriem parasti gan nesūdzas ne Latvijā, ne arī citviet. Pie tiem pierod.
Gatavi uzklausīt katru
Pēc “Lafloras” vēja parka projekta ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kas notika pērn jūlijā Līvbērzes Kultūras namā, pretenzijas no Kaigu purva tuvumā dzīvojošajiem iedzīvotājiem Vides pārraudzības valsts birojā nav saņemtas. O.Beikulis teic, ka šis ir viņa pieredzē pirmais gadījums, kad minētais birojs nav saņēmis nevienu iesniegumu, kurā būtu apstrīdēta uzņēmēju ideja. “Bija jautājumi, taču ne noliegums,” piebilst speciālists. Savukārt Jelgavas novada domes deputāts Kārlis Rimša, kas arī piedalījās minētajā sanāksmē, teic, ka viņu pozitīvi pārsteidzis tas, cik ļoti uzņēmuma “Laflora” vadītājs Uldis Ameriks vēja parka projekta īstenošanā cenšas būt atklāts. “Sapulces dalībniekiem viņš nosauca savu mobilā telefona numuru un aicināja zvanīt ikvienu, kam būtu kādas šaubas, iebildes vai pretenzijas pret vēja parka projektu,” atceras deputāts.
Nākamā sabiedrības viedokļu uzklausīšana un diskusijas par “Lafloras” vēja parka ieceri tiek plānotas februāra beigās vai marta sākumā, kad tiks prezentēts SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” izstrādātais ietekmes uz vidi novērtējums. Jau vairāk nekā gadu Kaigu purvā un tā apkārtnē 26 kvadrātkilometru platībā šī uzņēmuma speciālisti modelē vēja ģeneratoru ietekmi uz apkārtējo vidi. Darbs notiek vienpadsmit virzienos. Savus atzinumus un ieteikumus sniedz ornitologs, sikspārņu eksperts, biotopu eksperts, ainavu arhitekti, kultūrvēsturiskā mantojuma eksperti, hidrologi un ģeologi, kā arī notiek elektromagnētiskā lauka, trokšņu, potenciālo turbīnu radīto ēnu un mirguļošanas ekspertīze, arī risku analīze.
Pērnpavasar “Ziņas” izzināja, kā jūtas Grobiņas novada iedzīvotāji, kuri savas pašvaldības teritorijā jau astoņpadsmit gadu sadzīvo ar vēja parku, kurā ir 33 ģeneratori. Tie gan ir vecākās paaudzes un ar ievērojami mazāku jaudu nekā Kaigu purvā plānotie (spārnu vēziena augstums šiem ģeneratoriem ir tikai 90 metru). “Ziņas” toreiz secināja, ka lielākoties grobiņnieku attieksme bija pozitīva vai neitrāla. Neapmierināti ar vēja ģeneratoriem bija tie, kuru mājām ģeneratori bija piebūvēti tuvu klāt – divos gadījumos vien apmēram simt metru atstatu. Turpmākajos vēja parku projektos Latvijā tamlīdzīga kļūda nav atkārtojusies.
Par desmitdaļu mazāk dedzinās dabasgāzi, naftu un ogles
Saistībā ar ES veicināto “zaļo” politiku Latvija uzņēmusies klimata politikas saistības un mērķus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimata ietekmei neitrālu enerģijas patēriņu. Citu pasākumu vidū plānots arī palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā paredzēts, ka jau līdz 2030. gadam Latvijā papildus būtu attīstāmi 800 MW sauszemes vēja parku.
Plānots, ka “Lafloras” vēja elektrostaciju parka ietekmē fosilā kurināmā izmantošana elektroenerģijas ražošanā Latvijā samazināsies par apmēram desmito daļu.
Vēja parka būvniecība varētu sākties 2022. gadā.
No uzņēmuma “Laflora” sniegtās informācijas
