Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA) valdes sēdē 26. aprīlī un Koordinācijas padomes sēdē 2. maijā nolēma atbalstīt likumprojekta par izglītību tikai valsts valodā nodošanu izvērtēšanai referendumā. Atgādinām, ka Latvijā latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. To zvērestā apsolījuši arī Saeimas deputāti. ASV, Kanādā un citās valstīs ieceļojušie iedzīvotāji ar sapratni pieņēmuši situāciju, ka viņu bērni valsts dotētās skolās mācās angļu vai attiecīgās valsts valodā. Šādu situāciju visā pasaulē uzskata kā aksiomu, kā obligātu. Sibīrijā izsūtīto bērni skolās mācījās krievu valodā. Sākumā bija grūti, bet vēlāk iegūtās zināšanas izrādījās ļoti noderīgas un bieži palīdzēja izsūtījumā. Iebildumiem un pretestībai pret latviešu valodu skolās pamatā ir politiski motīvi. Latvijas valsts un latviešu tautas nedraugu darbība, organizējot parakstu vākšanu par krievu valodu kā otru valsts valodu, kā arī «Saskaņas centra» vadītāja Jāņa Urbanoviča vēstījums, ka Latvijā jāatjauno padomju vara, liecina, ka aktuālas ir pretvalstiskas darbības. Tā ir nostāja pret latviešu tautu, latviešu valodu un Latvijas valsts neatkarību. Vai tā nav nacionālā naida kurināšana? Tādēļ LPRA aicina politiski represēto apvienības reģionālās nodaļas, klubus informēt par atbalstu likumprojektam, aicinot visus piedalīties parakstu vākšanā no 11. maija līdz 9. jūnijam. Ikvienam Latvijas patriotam jāparāda sava attieksme pret latviešu valodu. Aicinām politiski represēto organizācijas vietējā (pilsētu, novadu) presē mudināt ierasties parakstu vākšanas vietās politiski represētos, viņu radiniekus, draugus, paziņas, visus Latvijas iedzīvotājus. Latviešu valoda jāaizstāv, tā ikvienam lojālam valstij iedzīvotājam ir dārga un svēta. To nedrīkst apstrīdēt, nicināt. Žēl, ka Latvijas valsts varas institūcijas, sākot no Izglītības ministrijas, valdības, Saeimas, jau agrāk nav pieņēmušas attiecīgus lēmumus un likumus. Šodienas krīzes apstākļos parakstu vākšana un referendums prasa ievērojamus līdzekļus. Jācer, ka pēc zināma laika mūsu sabiedrība nonāks situācijā, kāda bija pirmskara Latvijā, kur cittautiešu jaunā paaudze ne tikai skolās, bet arī sporta klubos, jaunatnes sabiedriskajās organizācijās – skautos, gaidās, mazpulkos – tik labi pārvaldīja latviešu valodu, ka nevarēja noteikt viņu tautību. Šodien latviešu tautas un citu tautību Latvijai lojālie pilsoņi nedrīkst vienaldzīgi pagriezt muguru parakstu vākšanai. Jāpiedalās pašiem un jāaicina citi. Strīdi valodu jautājumā šķeļ sabiedrību. Jāapzinās atbildība un pienākums tautas un valsts priekšā. Aicinām visus uz parakstu vākšanas vietām!
