Rakstu sakarā ar Strauta kunga izraisīto diskusiju «Zemgales Ziņās» par latviešu leģionāriem.
Rakstu sakarā ar Strauta kunga izraisīto diskusiju «Zemgales Ziņās» par latviešu leģionāriem.
Es nesaprotu, kādu vēsturisku patiesību Strauta kungs gribēja atklāt. Tieši tāda «patiesība» bija uzspiesta visus pēckara gadus. Tikai tiem, kas pārdzīvoja Baigā gada šausmas un komunistu represijas, leģionāri visus šos gadus bija un mūžam paliks tautas atbalstīti varoņi, kuri, stājoties leģionāru rindās, gribēja atriebt savus piederīgos un cerēja aizšķērsot ceļu Latvijas otrreizējai okupācijai. Viņu mērķis nebija iekarot svešas zemes un pakļaut citas tautas. Tiem, kas domāja citādi, vajadzēs samierināties arī ar šādu patiesību!
Par karošanu kopā ar vācu armiju leģionāri tika bargi sodīti, daudzi par to samaksāja ar savām dzīvībām.
Šodien brīvā Latvijā, aizliedzot leģionāriem atklāti godināt savus kritušos biedrus, viņi tiek pazemoti vēlreiz. Tajā pašā laikā Rīgā brīvi savas godazīmes un karogus demonstrē svešas valsts bijušie karavīri, okupācijas armijas virsnieki. Vai tā būs vienmēr!? Vai arī tad, kad beidzot tiks izvērtēts, kura no ļaunuma impērijām noslepkavojusi un nomocījusi vairāk nevainīgu cilvēku un kuras noziegumi pret cilvēci ir lielāki?!
Nezinu, kādu patiesību Strauta kungs stāsta saviem mazbērniem par Litenē nodevīgi arestētajiem un Sibīrijā nomocītajem Latvijas armijas virsniekiem!? Par viņiem nav pieņemts runāt. Vai mums jāizliekas, ka viņu nav bijis?
Šodien nedaudzie dzīvi palikušie vīri saņēma uzaicinājumu piedalīties 2. latviešu virsnieku saietā 25. un 26. jūnijā, bet ar kaunpilnu piebildi saieta pasākumā piedalīties civilā apģērbā. Kādēļ viņiem tika liegta iespēja tērpties mundierī, kura godu viņi ir turējuši augstāk par visu? Kas tiek pārmests šiem cilvēkiem? Vai uzticība dotajam zvērestam un pakļaušanās armijas pavēlei nepretoties?
Jā, Latvijas vēsture nav līdz galam izvērtēta! Diemžēl tiem, kas to uzdrīkstēsies, nepietiks ar veselu saprātu. Ir jāmīl sava Tēvzeme un tauta, bet galvenais ir jābūt patiesi godīgam!
Ar cieņu N.Maidanika, 1941. gadā represētā Latvijas armijas virsnieka meita
