Kā zināms, mūsu atjaunotajā Latvijā top jauna enciklopēdija. Bet kā Latvijā un pasaulē sākusies šāda zinību apkopošana? Pats vārds «enciklopēdija» nāk no grieķu valodas, kur «enkyklios paideia» jātulko kā «izglītības loks».
Kā zināms, mūsu atjaunotajā Latvijā top jauna enciklopēdija. Bet kā Latvijā un pasaulē sākusies šāda zinību apkopošana? Pats vārds «enciklopēdija» nāk no grieķu valodas, kur «enkyklios paideia» jātulko kā «izglītības loks».
Izdevums ar gandrīz miljons lappusēm
Senie grieķi III un IV gadsimtā pirms mūsu ēras bijuši arī pirmie enciklopēdiju rakstītāji, taču neviena no viņu grāmatām nav saglabājusies. Par pasaules vēsturē vecāko līdz mūsdienām saglabāto enciklopēdiju tiek uzskatīta ķīniešu grāmata «Er Ja», kas ir sarakstīta no IV līdz II gadsimtam pirms mūsu ēras. Ķīniešiem gan ir ziņas par pamatīguma ziņā, šķiet, vēl nepārspētu enciklopēdiju, kas tika ar roku sarakstīta ap 1410. gadu. Tajā bijušas 917480 lappuses, kas satilpušas 11095 sējumos. Taču cauri laikiem tā nav saglabājusies.
Eiropas kultūrā vecākais līdz mūsdienām saglabātais šāda satura darbs ir romiešu karavīra un zinātnieka Plīnija Vecākā (dzīvojis no 23. līdz 79. gadam) enciklopēdiskais uzziņu krājums, kas sastāv no 37 sējumiem. Tajos ir 2000 izziņu nodaļu, kurām, atsevišķi ņemot, ir vairāk nekā simt autoru. Plīnija darbs bija labi zināms viduslaikos, jo līdz 1536. gadam atkārtoti bija izdots 43 reizes. Tiesa, pirmais izdevums, kura nosaukumā bija pats vārds «enciklopēdija», nāca klajā 1541. gadā Šveicē.
Enciklopēdijas lasīja arī hercogs Jēkabs un Garlībs Merķelis
Pirmā līdz šim zināmā Latvijas pusē nonākusī enciklopēdija bija Vincenta no Bovē ap 1230. gadu sarakstītais gudrību apkopojums, kas gadsimtu gaitā tika papildināts līdz desmit sējumiem un iespiests Strasbūrā ap 1473. gadu. Domājams, ka hercogs Jēkabs savas zināšanas ģeogrāfijā un antropoloģijā guvis no itāļu autora R.Matei «Comentarii Urbani» enciklopēdiskā darba, kas tika izdots 38 sējumos. No turpmāko gadsimtu izdevumiem minama no 1751. līdz 1752. gadam izdotā «Lielā franču enciklopēdija» 35 sējumos, kas bija sava laika brīvdomības atspoguļojums. XIX gadsimta nogalē latviešu inteliģence varēja lasīt Brokhausa un Efrona 82 sējumu enciklopēdiju krievu valodā. Tās izdošana tika noslēgta 1904. gadā.
Sākums bija Jelgavā
Ap šo laiku radās doma par pirmo latviešu skaidrojošo vārdnīcu. Ideju centās īstenot 1858. gadā Smiltenes pusē dzimušais saimnieka dēls Jēkabs Draviņš – Dravnieks. Mācījies Tērbatas Skolotāju seminārā, viņš darba gaitas sāka Gruzijā Tbilisi vācu draudzes baznīcas skolā. Latvijā viņš atgriezās 1881. gada nogalē un drīz vien ieradās Jelgavā, kur sāka strādāt par skolotāju Jasmaņa bāriņu namā. Jelgavā 1883. gadā iznāca viņa grāmata «Paidagoģiska balss skolotājiem un tādiem, kam skola rūp». Tajā viņš izvirza tolaik Latvijas apstākļiem avangardisku domu par sešgadīgās pamatskolas izveidi. Jēkabs Draviņš – Dravnieks vēlāk strādājis par «Dienas Lapas» otro redaktoru, Zīslāka izdevniecības korektoru un Jelgavā iznākošā žurnāla «Austrums» palīgredaktoru. Pie zināmas turības viņš tika, izdodot J.Vasjemanova un T.Helmhorsta latviskoto krievu valodas mācību grāmatu. 1890. gadā viņš kopā ar savu kundzi Hedvigu (Ādolfa Alunāna māsu) Jelgavā atvēra grāmatu veikalu, pārpirka Zīslāka izdevniecību un mēnešrakstu «Austrums». Šajā laikā viņš arī sāka veidot latvisko konversācijas vārdnīcu, kuras pirmā burtnīca iznāca 1891. gadā, bet turpmākajos četros gados – vēl divdesmit piecas. Rakstu autori bija Jānis Rainis, Andrejs Stērste, Teodors Zeiferts, Matīss Kaudzīte, Andrejs Jurjāns un daudzas citas mūsu tā laika inteliģences izcilākās personības. Diemžēl pirmais latviešu enciklopēdiskais izdevums palika nepabeigts, jo 1895. gadā Jēkabs Draviņš – Dravnieks bankrotēja.
Nākamais mēģinājums izdot plašāku skaidrojošo vārdnīcu bija 1903. gadā, kad šo lietu uzņēmās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija. Arī Jēkabs Draviņš – Dravnieks tās tapšanā piedalījās, darbodamies kā tehniskais redaktors, turklāt izdevuma pirmie trīs sējumi tika iespiesti Jelgavā. Vēlākajos gados šis izcilais grāmatnieks vēl izveidoja vācu – latviešu, krievu – latviešu, angļu – latviešu un pareizrakstības vārdnīcas, kuras tika izdotas vairākkārt. 1927. gadā Jēkabs Draviņš – Dravnieks nomira, bet tajā pašā gadā viņa ideju par konversācijas vārdnīcu sāka īstenot izdevējs A.Gulbis. Viņa konversācijas vārdnīca iznāca 15 tūkstošu eksemplāru tirāžā, un līdz pat šim laikam ir lielākais latviešu valodā izdotais enciklopēdiskais izdevums. Diemžēl sakarā ar Latvijas okupāciju tas palika nepabeigts.
***
To varēja lasīt par Jelgavu pirms 108 gadiem izdotajā latviešu pirmajā enciklopēdijā:
«Iedzīvotāju pēdējā tautas skaitīšanā bija 30100, kareivjus atskaitot. To pulkā lielākā daļa latviešu, 1/4 ebreju, vāciešu, krievu, poļu u.c. Draudžu locekļu apmēram 16 tūkstoši. Gadā dzimst apmēram 325, mirst – 300, 100 personu dodas laulībā. Mācību iestādes 36. No tām 17 zēnu, 11 meiteņu un 8 abēju dzimumu skolas. Tajās 1894. gadā mācījās 1845 puisēni un 1264 meitenes. Ģimnāzijā bijušajā lielkunga pilī («Academia Petrina») bagāta bibliotēka.»
