Jau 7. janvārī Ministru kabineta komitejai bija paredzēts izskatīt Zemkopības ministrijas izstrādāto lauku problēmu risināšanas un lauku attīstības koncepciju.
Jau 7. janvārī Ministru kabineta komitejai bija paredzēts izskatīt Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto lauku problēmu risināšanas un lauku attīstības koncepciju. Tā gan tika izskatīta, bet ne akceptēta.
Pie šā jautājuma komiteja nolēmusi atgriezties pēc mēneša, jo sēdes laikā radušies daudzi precizējumi, turklāt koncepcija jāsaskaņo ar Saeimā izskatāmo Reģionālās attīstības likumu, ziņo LETA.
Nākotne ne-lauksaimniekiem
Lauku problēmu risināšanas un lauku attīstības koncepcija paredz sākt darbu pie jaunas Lauku attīstības ilgtermiņa programmas laika posmam līdz 2015. gadam sagatavošanas, kā arī neatliekami risināt lauku ekonomiskās aktivitātes jeb iedzīvotāju nodarbinātības problēmu, izstrādājot un īstenojot Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu. Tās mērķis būtu veicināt ekonomisko attīstību laukos, atbalstot nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību, uzlabojot infrastruktūru un pilnveidojot lauku ainavu atbilstoši uzņēmējdarbības vajadzībām.
Kā norādīts ZM koncepcijā, lai apturētu lauku ekonomisko lejupslīdi, papildus pašreizējai Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmai, SAPARD un Īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmai Ministru kabinetam valsts budžetā jāparedz finansējums Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmas īstenošanai jau šajā, 2002., gadā.
Paredz saimniekot ar miljoniem
ZM koncepcijas realizēšanai piedāvā vairākus finansēšanas variantus. Viens paredz, ka programmas ikgadējais finansējuma apjoms ir četri miljoni latu. Pēc ministrijas speciālistu aprēķiniem, tas ik gadu radītu papildus no pieciem līdz sešiem tūkstošiem jaunu darba vietu un mājsaimniecību ienākumu līmenis, rēķinot uz vienu tās locekli, papildinātos apmēram par vienu līdz 1,7 procentiem.
Otrs variants paredz, ka programmas ikgadējais finansējuma apjoms ir desmit miljoni latu, kas ik gadu radītu no deviņiem līdz desmit tūkstošiem jaunu darba vietu, un mājsaimniecību ienākuma līmenis papildinātos apmēram par 1,5 līdz četriem procentiem.
Trešajā variantā ikgadējais finansējuma apjoms ir 30 miljoni latu, kas ik gadu radītu 18 tūkstošus jaunu darba vietu, un mājsaimniecību ienākuma līmenis palielinātos apmēram par pieciem līdz 16 procentiem.
Programmas īstenošanā galvenokārt piedāvāts izmantot tādus instrumentus kā granti, kredītprocentu subsīdijas, kredītu garantijas, nodokļu atvieglojumi.
Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības veicināšanai paredzēts atbalstīt akvakultūras dzīvnieku audzēšanu, pārstrādājošo rūpniecību, medniecību u.c.
Jo ātrāk sāks, jo tālāk tiks
ZM uzsvērusi programmas iesākšanas nozīmi, norādot – jo ātrāk to darīs, jo ātrāk tiks sāktas risināt un novērst iespējamās nākotnes problēmas. Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības programmu plāno izstrādāt līdz šā gada 1. jūnijam, savukārt Lauku attīstības ilgtermiņa programmu – līdz 1. oktobrim.
Bez naudas – vien tukšas pļāpas
Ministrija arī norāda, ka, izstrādājot jauno programmu, bet neparedzot finansiālo nodrošinājumu un neieviešot koordināciju starp finansu resursu apsaimniekotājiem un uzraudzītājiem, kārtējo reizi tiks atsākta tikai publiska diskusija par lauku attīstības problēmām, nerodot konstruktīvu un iedarbīgu risinājumu. Kā trūkums tiek minēts arī tas, ka nav izstrādāta valsts reģionālās attīstības stratēģija vai tās pamatnostādnes un nacionālā nodarbinātības stratēģija.
